Tas, ka iznāca jauna VirtualDub versija, ir štrunts. Interesanti ir tas, ka fcchandler versijā ar MPEG2 atbalstu ir piešķilta eksperimentāla ASF/WMV failu parsēšana. Tagad tikai atliek noskaidrot, ko tas nozīmē. Mazajam mīkstajam pilnīgi noteikti nepatiks šī fīča.
Nieka deviņi gadi un kaut kādi 6 citroni ar zaļām naudiņām. Galu galā, kam negadās? Čau, Rasma! 😀
Vakar webplaneta.ru izlasīju, ka šodien 30.septembrī Krievijā svin “vispasaules” interneta dienu.
Считается, что Всемирный день интернета был утвержден в 1998 году Папой Иоанном Павлом II.
Вообще, католическая церковь отличается своей любовью к технологиям: например, официальный сайт Ватикана был открыт еще в 1996 году, а Всемирный день коммуникаций церковь празднует уже более 30 лет.
Parokoties googlē tā arī netiku skaidrībā, kad tad īsti pasaulē atzīmē interneta dienu, nejaukt ar Arpanet. Piemēram, Yahoo ir ieraksts par 1.oktobri, vairākās lapās ir minēts 29.oktobris, vēl pāris lapās ir minēti citi datumi. Jo vairāk informācijas, jo mazāk skaidrības.
Pēdējā Firefox Beta 1 branch versijā ir pievienotas CSS3 pseikolases :disabled un :enabled. Šo fīču tīri labi varētu izmantot kaut kur SVS administrācijas daļā, lai vizuāli noformētu “bloķēto” lauku izskatu vai kaut kad tālā nākotnē arī publiskajā daļā. Uz ātru roku uzcepu vienu piemēriņu (papildināts: pieliku bildi tiem, kas neredz šo efektu), lai būtu priekšstats par ko ir runa. Lai gan patiesībā jau šai tēmai pieķēros tikai tāpēc, ka man baigi gribējās uztaisīt tādu smuku dzeltenu ievadlauku ar atslēdziņu, ko nospēru no Operas pārlūka.
bubu iemeta šo adresīti http://developer.mozilla.org/samples/raycaster/RayCaster.html (skatīties ir jēga tikai ar Firefox 1.4+ vai Safari 1.3+). Tiem, kuriem nav lemts, var palasīt aprakstu par šo brīnumu. Man tas asociējās ar agrīno Doom versiju. Principā ir aizdomas, ka līdz ar šo tehnoloģiju attīstīšanos Flash varētu aiziet uzpīpēt.
Katram produktam/projektam ir savs dzīves cikls, ja šī cikla noteiktā posmā netiek izdarītas pareizas darbības, tad pasākums var arī paputēt. Ja tavs projekts ir kļuvis par nastu un trūkst elpa, tad no tā ir jātiek vaļā. Izskatās, ka watt beidzot ir pielauzts un viņš būs veiksmīgi ticis vaļā no savas nastas – Sviesta cibas. Domāju, ka satraukumam nav pamata, jo neviens normāls cilvēks netērēs naudu un nepirks kaut ko, lai to nolaistu pa burbuli. watt ieraksts ir tikai normāla cilvēka reakcija uz notikumiem, jo viņš visticamāk jūtās atbildīgs par savu lolojumu – labāk lieku reizi pabrīdināt tautiešus nekā nebrīdinot savārīt ziepes.
Neesmu cītīgs Slašdot lasītājs, bet ik pa reizei tur iegriežos, ja kāda tēma šķiet interesanta. Šoreiz manu uzmanību piesaistīja ziņa par to, ka tagad Slašdots ir pārtaisīts uz HTML 4.01 ar CSS izkārtojumu un vairs neizmanto tabulas.
After 8 years of my nasty, crufty, hodge podged together HTML, last night we finally switched over to clean HTML 4.01 with a full complement of CSS.
Izskatās, ka esam pilnīgā … un vienīgais, kas vēl atliek ir humors. Pēc desmit gadu klusēšanas atgriežas humora un satīras žurnāls “Dadzis”. Par šo jauko ziņu pavisam nejauši uzzināju no madara.
Dadzis kā jau Dadzis iznāk divas reizes mēnesī.
Jau 5.oktobrī meklējiet Dadzi preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Cena 0.75 Ls.
Dadzi abonēt var Abonēšanas centrā Diena un Latvijas Pasta nodaļās. Abonēšanas cena 0.50 Ls.
Nezinu kāpēc, bet man ir radusies nepārvarama vēlme to abonēt. Varbūt šī vēlme pāries, kad nopirkšu pirmo numuru, paskatīsimies.
Atsaucoties uz r21vo ierakstu par to, ka ibanka (tā ir tā Banka kura jau kuro gadu izmet tūkstošus, lai reklamētu reāli nefunkcionējošu produktu, bet nejēdz nodrošināt pamata funkcionalitāti saviem lietotājiem) uz Firefox zem logiem strādā nevainojami, Kristaps raksta, ka uz Linux ar to pašu pārlūku arī strādā, lai gan izmet brīdinājumus, bet ar Operu vispār nestrādā. Ja runa būtu par kādu sarežģītu on-line administrēšanas rīku, kur ir nepieciešama specifiska funkcionalitāte, kas ir pieejama tikai uz Internet Explorer vai Gecko bāzētiem pārlūkiem, piemēram, WYSIWYG redaktors, tad vēl varētu saprast, jo Opera neatbalsta tādu funkcionalitāti. Bet kā var nespēt uztaisīt primitīvu HTML dokumentu ar pāris formām, to es nekādi nevaru saprast. Rezultātā cilvēkam, kas tiek noraidīts, rodas tipiska reakcija – riebums. Starp citu, riebuma rezultātā cilvēki arī nomaina pašu banku, jo, ja reiz tu netiec klāt pie sava konta un nevari apskatīties statusu, tad pie iespējas, tu nomaini banku. Kristaps gan jau, ka nenomainīs banku, bet satraucies ir manāmi. Tas ir tas, ko šī banka vēlējās panākt?
Otrkārt, Ibanka vēljoprojām neatbalsta manis izmantoto tīmekļa pārlūkprogrammu Opera. Par to šodien aizrakstīju viņiem vēstulīti, jo pašreiz nopietni apsveru iespēju mainīt banku. Hansabankas Hanza.net nav nekādu problēmu ar Operu, bez tam manai darbavietai ir konts tieši Hansabankā. Pagaidīšu atbildi uz jautājumu, vai tiek plānots atbalstīt arī Operu, un tad izlemšu, ko darīt.
Sanāk, ka bankas mērķa auditorija nav lietpratēji, kas lieto modernos pārlūkus, bet gan “vienkāršie” mirstīgie. Ja tā padomā, kas parasti ir labāk izglītoti, pelna vairāk un lieto jaunākās tehnoloģijas, visbiežāk izmanto internetu? Redzi, bet bankas speciālisti domā savādāk – viņiem labāk zināt. 🙂 Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad tie daži procenti ir ļoti būtiski un tam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo runa taču ir par klientu, vai ne? Teiksim, Parex Banka, kuras klients es neesmu, jau tālajā 2001.gadā to apzinājās un izstrādājot savu internet banku kā vienu no punktiem pieprasīja, lai tā strādātu uz toreiz apgrozībā esošā murga Netscape 4 un neizmantotu JavaScript vispār, lai nerastos nevajadzīgi sarežģījumi. Tas bija tas laiks, kad lietotājus sāka čakarēt ar visādu ActiveX drazu un daudzi Internet Explorer lietotāji, es tajā skaitā, atslēdza skriptu atbalstu. Šobrīd mums ir Firefox un JavaScript atbalsts vairs nav bīstams. Toreiz Parex interneta banka varēja strādāt arī uz lynx vai uz jebkura cita teksta pārlūka, ja tas atbalstītu attiecīgo drošības protokolu. Bet atgriežoties pie ibankas – šķiet, ka alternatīvo pārlūku lietotāji konkrēti uzkāpa uz nerva, ka tajā galā kāds pakustināja savu pakaļu un kaut ko sāka darīt.
Operas fani tagad var uzgavilēt, jo viņu mīļākais pārlūks, līdz ar jaunās Opera 8.50 iznākšanu, ir kļuvis par bezmaksas produktu – Opera free kurā vairs nebūs nekādu reklāmas baneru. Ļoti interesants pavērsiens. Domāju, ka līdz ar šo soli Opera varētu pacelt popularitāti vismaz par kādu procentu un radīt nopietnāku konkurenci Firefox.
Opera has removed the banners, found within our browser, and the licensing fee. Opera’s growth, due to tremendous worldwide customer support, has made today’s milestone an achievable goal. Premium support is available.
Ar informāciju padalījās Atoms.