bubu iemeta šo adresīti http://developer.mozilla.org/samples/raycaster/RayCaster.html (skatīties ir jēga tikai ar Firefox 1.4+ vai Safari 1.3+). Tiem, kuriem nav lemts, var palasīt aprakstu par šo brīnumu. Man tas asociējās ar agrīno Doom versiju. Principā ir aizdomas, ka līdz ar šo tehnoloģiju attīstīšanos Flash varētu aiziet uzpīpēt.

Atsaucoties uz r21vo ierakstu par to, ka ibanka (tā ir tā Banka kura jau kuro gadu izmet tūkstošus, lai reklamētu reāli nefunkcionējošu produktu, bet nejēdz nodrošināt pamata funkcionalitāti saviem lietotājiem) uz Firefox zem logiem strādā nevainojami, Kristaps raksta, ka uz Linux ar to pašu pārlūku arī strādā, lai gan izmet brīdinājumus, bet ar Operu vispār nestrādā. Ja runa būtu par kādu sarežģītu on-line administrēšanas rīku, kur ir nepieciešama specifiska funkcionalitāte, kas ir pieejama tikai uz Internet Explorer vai Gecko bāzētiem pārlūkiem, piemēram, WYSIWYG redaktors, tad vēl varētu saprast, jo Opera neatbalsta tādu funkcionalitāti. Bet kā var nespēt uztaisīt primitīvu HTML dokumentu ar pāris formām, to es nekādi nevaru saprast. Rezultātā cilvēkam, kas tiek noraidīts, rodas tipiska reakcija – riebums. Starp citu, riebuma rezultātā cilvēki arī nomaina pašu banku, jo, ja reiz tu netiec klāt pie sava konta un nevari apskatīties statusu, tad pie iespējas, tu nomaini banku. Kristaps gan jau, ka nenomainīs banku, bet satraucies ir manāmi. Tas ir tas, ko šī banka vēlējās panākt?

Otrkārt, Ibanka vēljoprojām neatbalsta manis izmantoto tīmekļa pārlūkprogrammu Opera. Par to šodien aizrakstīju viņiem vēstulīti, jo pašreiz nopietni apsveru iespēju mainīt banku. Hansabankas Hanza.net nav nekādu problēmu ar Operu, bez tam manai darbavietai ir konts tieši Hansabankā. Pagaidīšu atbildi uz jautājumu, vai tiek plānots atbalstīt arī Operu, un tad izlemšu, ko darīt.

Sanāk, ka bankas mērķa auditorija nav lietpratēji, kas lieto modernos pārlūkus, bet gan “vienkāršie” mirstīgie. Ja tā padomā, kas parasti ir labāk izglītoti, pelna vairāk un lieto jaunākās tehnoloģijas, visbiežāk izmanto internetu? Redzi, bet bankas speciālisti domā savādāk – viņiem labāk zināt. 🙂 Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad tie daži procenti ir ļoti būtiski un tam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo runa taču ir par klientu, vai ne? Teiksim, Parex Banka, kuras klients es neesmu, jau tālajā 2001.gadā to apzinājās un izstrādājot savu internet banku kā vienu no punktiem pieprasīja, lai tā strādātu uz toreiz apgrozībā esošā murga Netscape 4 un neizmantotu JavaScript vispār, lai nerastos nevajadzīgi sarežģījumi. Tas bija tas laiks, kad lietotājus sāka čakarēt ar visādu ActiveX drazu un daudzi Internet Explorer lietotāji, es tajā skaitā, atslēdza skriptu atbalstu. Šobrīd mums ir Firefox un JavaScript atbalsts vairs nav bīstams. Toreiz Parex interneta banka varēja strādāt arī uz lynx vai uz jebkura cita teksta pārlūka, ja tas atbalstītu attiecīgo drošības protokolu. Bet atgriežoties pie ibankas – šķiet, ka alternatīvo pārlūku lietotāji konkrēti uzkāpa uz nerva, ka tajā galā kāds pakustināja savu pakaļu un kaut ko sāka darīt.

Pirms kāda laika biju publicējis vai vismaz redzējis šo salīdzinājumu, bet tā kā vairāk neatceros, kur un kad to biju darījis, tad atļaušos vēlreiz sev atgādināt. Detalizēts galveno pārlūku standartu atbalsta salīdzinājums.

Kāpēc Firefox ir izstrādātāju sapnis?

Patiesībā jau tas nemaz nav sapnis, bet gan realitāte. Atbilde uz šo jautājumu ir apkopota šajā lieliskajā prezentācijā. Lai gan es Firefox lietoju jau kopš pirmssākumiem, tomēr visu nekad nevar zināt un atradu tur vēl pāris lietas, kas bija paskrējušas garām. Liekam grāmatzīmi un nosūtam kolēģiem!