Zparkā ir nopublicēts foršs sižets par nano tehnoloģiju iespējām. Video sižetā var redzēt kā ar īpašu aeoroslu Nano Protech, apstrādājot elektrisko spuldzīti vai pagarinātāju kontaktus un vaidu savienojuma vietas, tos var mierīgi likt ūdenī un tie turpinās strādāt.
Nano daļiņas esot 3x mazākas nekā ūdens daļiņas un šī iemesla dēļ tās ir nelaiž cauri ūdeni. Rezultātā sanāk lielisks dielektriķis.
Ļoti iespaidīgi.
Vēl pirms gulētiešanas biju noskatījies lielisku video rullīti, kurā vizuāli atraktīvā veidā un vienkāršā valodā izskaidro Eiropas jaunajiem censoņiem, kas grib uzsākt savu online biznesu, veidu kā viņi var iegūt finansējumu no jaunās investīciju kompānijas HackFWD.
Izrāvums no ZZ bloga.
Viens no sociālā tīkla XING dibinātājiem Lars Hinričs uzsāis jaunu iniacitīvu, kura dod iespēju Eiropas uzņēmējiem tehnoloģiju jomā iegūt finansējumu savas idejas attītstībai ļoti agrīnā (“pre-seed”) ideas attīstības stadijā un tādējādi mazināt ievērojamo plaisu, kas finansējuma ziņā ir radusies starp Eiropas un Amerikas tehnoloģiju uzņēmējiem.
Noskatījos vienā elpas vilcienā.
Starp citu, investīcijas jaunajiem projektiem bija nesenā Lietuvas blogcamp paveida StartupJam apmeklējuma mērķis. Lietuvā kā reizi runāja par to, ka daudzi jaunie projekti nomirst agrīnā stadijā un viens no iemesliem visbiežāk ir finansējuma trūkums. Tāpēc, piemēram, zviedi ir izveidojuši īpašu fondu, kas nodarbojas ar jauno un perspektīvo projektu meklēšanu un finansēšanu.
Pirms trijiem gadiem aprakstīju elektronisko grāmatu iLiad Read. Dalījos ar saviem iespaidiem par to, kas tajā patīk un, kas varbūt nē.
Vakar vakarā tviterī pamanīju ierakstu par to, kādus ieteikumus Kevin Rose (Digg veidotājs) izsaka attiecībā uz elektroniskajām grāmatām. Viņš gan rokās ņurcīja iPad, bet idejiski tas attiecās uz jebkuru elektronisko grāmatu. Ieviešot šīs fīčas arī parādīsies jauni online servisi, kuros būs jāreģistrējās, lai varētu šīs iespējas izmantot.
Pirms gada internetā parādījās jauns resurss, kas informēja sabiedrību par pārtikā esošajām E-vielām. Par šo resursu izvērsās plašas diskusijas. Katrā gadījumā tēma ir aktuāla un katram ir ko teikt šajā sakarā.
Artūrs ir uztaisījis video interviju ar evielas.lv veidotāju.
Pirms trijiem gadiem W3C nolēma turpināt darbu pie HTML veidošanas un jau nākamajā gadā parādījās HTML 5 specifikācijas uzmetums. Vēl pēc gada Firefox 3.5 Preview versijā tika nodrošināts atsevišķu specifikācijā iekļauto lietu atbalsts. Kā būtiskāko varētu nosaukt VIDEO birkas ieviešanu, kas pamudināja jauna video servisa izveidi – VideoBay.
Tajā pašā laikā Google nopirka kompāniju On2 Technologies, kas nodarbojās ar video kodeku izstrādi. Kā jau iepriekš rakstīju, tad tas ir spēcīgs kodeks un ļoti piemērots web videi, jo nodrošina salīdzinoši kvalitatīvu bildi pie maziem video faila izmēriem.
Nu un ko tu domājies. Šodien, vai nu jau vakar, Google paziņoja, ka paver durvis jaunam web video formātam jeb kodekam, kas saucās WebM un iet zem BSD licences.
WebM includes:
Es, protams, ka paeksperimentēju.
Šodien noskatījos De Facto sižetu par VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdi. Pirms trijiem gadiem es gribēju atgūt nodokļos pārmaksāto summu un vēlējos to izdarīt sev ērtā veidā – izmantojot internetu. Kas no tā visa sanāca varat palasīt ierakstā par manu pieredzi ar EDS.
Bet par datu noplūdi sasmējos. Spriežot pēc sižetā teiktā, sanāk, ka VID EDS bija ielaista tipiskā kļūda, kad netiek veikta pārbaude vai lietotājam ir tiesības redzēt pieprasīto ID vai nē. Slīpēti programmētāji taisnotos, ka tā nav kļūda, bet gan nedokumentēta iespēja vai arī prasību dokumentā nebija atrunāta dokumentu aizsardzība pēc šāda principa. 🙂
Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, raidījums uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par «Ceturtās atmodas tautas armiju» (4ATA). Šīs armijas pārstāvis e-pastā apraksta, kā iegūti dati.
«Jau 2009. gada pavasarī 4ATA rīcībā nonāca informācija, ka EDS sistēmā ir caurums, pa kuru var iegūt visus EDS datu failus. No mūsu aģenta sarunas ar cilvēku, kas kādreiz strādāja pie EDS izveides, varēja noprast, ka caurums tika izveidots pēc ļoti augstas VID amatpersonas norādījuma. Visticamāk, lai vajadzības gadījumā ļautu nemanāmi nopludināt sensitīvu informāciju […]. Mēs bijām pārsteigti – caurums bija ģeniāli vienkāršs, un tas atradās visu acu priekšā, visticamāk jau no pirmās EDS dienas. Jebkuru EDS dokumentu pat anonīms web lietotājs varēja lejupielādēt BEZ autorizācijas, ierakstot adresi: https://www2.vid.gov.lv/eds/Pages/GetDuf.aspx?id=».
Šie džeki arī ir foršus auditus pa lēto taisījuši. Vai arī par dotās fīčas neredzēšanu naudu saņēmuši.
Ja runa nebūtu par tik sensitīviem datiem un tas būtu nopublicēts Podā, tad daudzi būtu skaļi bļāvuši – kā tā var, ka vajag sodīt tos ļaunos hakerus, kas māk pārlasīt dokumenta ID un apskatīties svešus datus, kā arī kā es drīkstu kaut ko tādu publicēt. Bet, kad to parāda TV, tad tas skaitās normāli. Dubultā morāle.
Paši vien esam to pelnījuši.
Starp citu, LTV ziņu dienesta lapā ir nopublicēts arī saraksts ar uzņēmumiem, kuru dati ir nopludināti.
Janvārī parādījās informācija par to, ka YouTube piedāvās lietotājiem arī maksas filmas, kuras maksās $3.99 dolārus.
The rentals — “The Cove,” “Bass Ackwards,” “One Too Many Mornings,” “Homewrecker” and “Children of Invention” — will cost $3.99 and will be available only from Friday to the end of the film festival on Jan. 31. Renters will pay for the movies using Google’s Checkout online payment service.
Vova pameta saiti uz blogu, kurā ir minēts cik viņi ir nopelnījuši ar šo testu.
YouTube said last month that it would dip its toes into the digital movie rental business with five independent films tied to the Sundance Film Festival. The company said the five films, which were available for 10 days, received a combined 2,684 views.
At $3.99 per rental, YouTube netted $10,709.16.
Labs sākums.
Associated Press raksta, ka YouTube sāks piedāvāt maksas saturu. Maksa par filmu uz 48h varētu būt $3.99 dolāri.
The first five films available to rent through YouTube will cost $3.99 for a 48-hour viewing period. Movie studios will be able to set their own prices, with rental viewing windows ranging from one to 90 days. YouTube will get an unspecified commission from each rental.
Mēs jau esam pieraduši pie tā, ka YouTube ir tā saucamais širpotrebs jeb dažāda veida draza, ko ir saģenerējuši parastie mirstīgie ar savām amatieru kamerām vai mobilajiem, filmējot savus kaķīšus un sunīšus vai arī paši sevi.
The expansion announced Wednesday marks the latest step in YouTube’s evolution from a quirky and sometimes edgy Web site that showed free clips posted by wannabe stars, showoffs, bored teens, lonely hearts and video pirates.
The reason: most major advertisers are more comfortable placing their commercials next to professionally produced videos than alongside wacky _ and potentially offensive _ clips posted by amateurs.
The strategy appears to be paying off for YouTube and its owner, Google Inc. Barclays Capital analyst Douglas Anmuch expects YouTube to generate about $700 million in revenue this year, an estimated 55 percent increase from 2009. If YouTube hits that target, it likely will turn profitable, helping to justify the $1.76 billion in stock that Google paid for the site more than three years ago.
Redz kā – reklāmdevēji labāk vēlas, lai viņu reklāmas stāvētu pie profesionāliem video materiāliem, nevis drazas. 😉
Vova pārsūtīja klipiņu, kurā stāsta par to, ka kāds žurnālists par prezidenta kritizēšanu saņēmis reālu cietumsodu.
Tas gan nav Latvijā, bet tāpat nemaina lietas būtību – domā, ko raksti un par ko. 🙂
Tas, ko es gribēju pateikt ar rakstu par to, ka šogad netīra un nekaisa Latvijas ceļus, ir redzams šajā sižetā. Tā izskatās Rīgas ceļi pa kuriem es braucu, lai nokļūtu uz darbu. Pieļauju domu, ka centra iedzīvotāji nesaprot, ko nozīmē, ka netīra ceļu. 😉
Es neteiktu, ka tas ir kaut kāds ārprāc, bet šķiet, ka līdzīga ziema bija kaut kad deviņdesmito gadu beigās. Šķiet, ka kaut kad ap 1996-1998.gadu.