Artūrs iesūtīja informāciju, ka Bootam atkal nekas neiet. Šoreiz lapā rādās paziņojums, ka nevar pieslēgties pie datubāzes. Cerams, ka neviens ļaunais hakeris neko nav sadarījis.
Līdzīgi izskatās arī pats Boot.lv.
Artis Āre, mans vārda un uzvārda brālis, iesūtīja saiti uz jaunu projektu, kas patiesībā ir Twitterotāju jeb čivinātāju agregators – CivCiv.lv.
Tāds kā nekur, tikai priekš twiterotājiem. No twitter.com atšķiras ar to, ka atbildes (reply) sakārto pie atbilstošā ieraksta, bet lapā tiek attēloti aktīvākie twiterotāji kas ir no Latvijas/dzīvo Latvijā. Tie latvieši, kas raksta krieviski vai angliski, tiek nodalīti atsevišķi, un pie katra ieraksta to ir iespējams iztulkot uz eng, rus, lat valodām.
Šeit vēl prasītos, lai apkopotu informāciju no dažādiem citiem Twitter kloniem. Izskatās tas pasākums šādi.
Labums ir tāds, ka vismaz pagaidām nevajag reģistrēties un tādiem kā man, kas nav reģistrējies un nelieto Twitteri, būtu interesanti kādreiz iegriezties.
Turpinu iesākto tēmu par Latvijas interneta statistiku. Šoreiz Gemius Audience dati par 2008.gada decembri. Un šoreiz Top divdesmitnieks.
Man šķita interesanti tas, ka gandrīz visiem projektiem no TOP10 ir pieaudzis apmeklējums, izņemot divus sludinājumu dēļus. Ss.lv ir noturējies līmenī, bet pēc idejas tie 0.05 arī norāda uz to, ka varēja arī nepaveikties un arī šim dēlim būtu bijis kritums decembrī.
Pēc šiem datiem sanāk, ka 2008.gada decembrī cilvēki vairāk klaiņoja pa dažādiem portāliem nekā viņi to darīja 2007.gadā. Un vēl viena lieta, kas iekrita acīs. Tas, ka Diena.lv līdz ar savu rebrandingu ir veikusi lēcienu no 43594 līdz 166082 tūkstošiem gada laikā. Līdz ar to arī ir pamatotas runas, ka dienas laikraksti var pabīdīt malā līdz šim dominējošos portālus, kas paši neģenerēja ziņas, bet tikai tās apkopoja un atgremoja. Sākumā pievilks masu mēneša griezumā un pēc tam piedzīs arī dienas apmeklējumu.
Atoms piezvanīja un pateica, ka NIC.lv ir palaidis savu jauno pašapkalpošanās sistēmu. Ņemiet vērā, ka uz šī ieraksta tapšanas brīdi strādāja tikai www.nic.lv adrese, jo nic.lv rādīja tekstu – It works! 😉
2009. gada 12. janvārī publiskojam jauno Latvijas domēnu vārdu reģistra turētāja (NIC) mājas lapu un klientu apkalpošanas tiešsaistes sistēmu NIC24. Pateicamies par Jūsu pacietību, gaidot šo sistēmu, un aicinām izmantot tās iespējas! Ceram, ka tā palīdzēs Jums ātrāk un ērtāk administrēt savus domēna vārdus.
Atgādināšu, ka pēdējo reizi tika runāts par to, ka šī sistēma parādīsies, pagājušā gada jūlijā. Laacz tusiņā kā reizi vēl runājām par to, ka šī sistēma tika solīta gadiem ilgi.
Es izdomāju, ka arī gribu iet vienā solī ar modi un uzrakstīšu kaut ko par ekonomisko krīzi. 😉
Bet, ja nopietni, tad šodien saņēmu rēķinu par PHP.lv domēnu. Man ļoti patīk saņemt rēķinu pa pastu, jo tas ir par virtuālu preci. Ja pakalpojumu, ko es saņemu, nevaru pataustīt, tad reizi gadā vismaz varu rēķinu apčamdīt.
Atvēru vaļā un skatos, ka cena kaut kāda dīvaina. Dīvaina tāpēc, ka biju pieradis pie Ls 8.50, bet te Ls 8.70. Pirmā doma bija soda procenti, tad uzmetu acis augstāk un skatos PVN 21%. Neesmu vēl pieradis pie jaunās likmes.
Visu laiku gribēju uzrakstīt, bet nekādi nevarēju atrast iemeslu. Tad nu šoreiz to izdarīšu. Man patīk tas kā NIC.lv izgāja no situācijas ar to, ka tagad man sūta manus rēķinus un manam vārda un uzvārda brālim viņa rēķinus.
Sāku rakstīt vienu rakstu un meklēju informāciju par tēmu. Pakāpeniski nonācu līdz sekojošai informācijai.
Ar šo informējam, ka šā gada 31. decembrī iNauda.lv elektroniskās naudas sistēma pārtrauks savu darbību.
Lūgums visiem sistēmas lietotājiem līdz nākamā gada sākumam izlietot savā e-naudas kontā esošos līdzekļus vai arī, kam tas ir pieejams, veikt konta atlikuma pārskaitīšanu uz savu bankas kontu. Komisija par naudas izmaksu samazināta uz Ls 0.15. Visiem lietotājiem ir tiesības savu e-naudu arī atpirkt, personiski ierodoties SIA “Mikromaksājumi” ofisā Rīgā, Lāčplēša ielā 101.
Bilde piemiņai.
Sākās tas viss 2006.gadā, kad laacz nopublicēja baumas par jaunu mikromaksājumu sistēmu. Beigsies 2009.gada 16.janvārī.
Es neesmu aktīvs Draugu lietotājs, tik vien kā reizi gadā tur iegriežos, ja nav iespējams citā veidā iegūt nepieciešamo informāciju, attiecīgi arī nezinu, kas tur notiek vai nenotiek.
Šodien pamanīju kaut kādu cepienu Datuvē par to cik slikts ir palicis Draugu pasākums un komentāros bija viena saite uz kuru kaut kā automātiski uzklikšķināju. Parasti es tā nedaru, jo ir zināms, ka tur izleks login forma un prasīs autorizēties. Bet šodien kaut kā ignorēju refleksus un noklikšķināju. Manā priekšā parādījās pilnīgi cita aina – parādījās lietotāja bilde ar vārdu un uzvārdu, kā arī dažu draugu bildes. Citiem vārdiem sakot tas bija ievilcējs, lai cilvēkam radītu interesi tikt tālāk. Lieta, ko vajadzēja ieviest Draugos jau sen – pavērt caurumus tajā akmens mūrī, lai ziņkārīgie var paķīķerēt pa spraugām un viņiem būtu lielāka vēlme tur tikt iekšā. Latvijā vairs nav tik aktuāli, bet citām valstīm var noderēt.
Tālāk es veicu nelielu meklējumu Googlē un nekur neatradu informāciju par to, ka profili ir kļuvuši nedaudz publiskāki. Pēc tam noskaidroju, ka ir noindeksēti 127000 šādi profili. Man tas bija jaunums.
Papildināts
Mārcis komentāros iedeva saiti uz rakstu Nombres blogā, kur ir aprakstīta šī pati situācija.
Es te apskatījos Smashing Magazine piedāvāto web izstrādātāja Ziemassvētku vēlmju sarakstu un secināju, ka šis tas arī man šobrīd ir aktuāli.
Jau kādu laiku domāju par krēsla iegādi. HermanMiller lapā var detalizētāk apskatīties šo $674 dolārus vērto Aeron krēslu. Neesmu nekad tādā sēdējis un šobrīd nespēju novērtēt cenas/kvalitātes attiecību.
Pagaidām skatos uz ādas vai mākslīgās ādas krēsliem. Ir daži favorīti kā, piemēram, Saimon krēsls, kas maksā aptuveni Ls130. Bet vēl neesmu nobriedis un sapratis, kur to pirkt.
Šodien ir parādījušies jaunākie dati no Gemius Audience par 2008.gada novembri. Latvijas TOP 10-niekā gandrīz visiem projektiem ir vērojams auditorijas kritums, salīdzinot ar oktobra mēnesi.
Interesanti, ko analītiķi par šiem skaitļiem teiks, jo man šķiet dīvaini, ka gandrīz visiem ir kritums. Pirms gada bija daļai kritums, daļai kāpums. Ja pieņem, ka valstī ir zināmas ekonomiskas grūtības un ir diezgan daudz uzņēmumu, kas pārtrauc savu darbību vai vismaz aptur atsevišķus procesus, tad varētu pieļaut domu, ka faktiski ir samazinājies kopējais lietotāju skaits. Tas ir vienīgais kā es varu izskaidrot šādu masveida kritumu.
Bet ir arī labas ziņas. TVNET te bija nopublicējis rakstu par to, ka viņi noslēdz gadu kā tirgus līderi. Tiesa gan pēc citiem datiem un citā griezumā, kā arī citā sastāvā, bet tāpat prieks par viņiem. 😉
Vova pameta interesantu rakstiņu iekš Forbes par reklāmas baneru tirdzniecību internetā. Tur ir spriedelējumi par to kā šogad gāja ar baneru cenām.
PubMatic, which tracks online ad rates, reports that the price of a banner ad on an entertainment Web site fell from 57 cents per thousand viewers at the start of the year to 33 cents by October. That’s 42% in two quarters. Some categories fared better than others, but none showed an increase.
Par statistiku nezinu, bet pieļauju, ka tā arī varētu būt.Par laikrakstiem arī taisnība, jo visi jau ļoti labi saprot, ka lejupslīde ir pārejoša un agri vai vēlu viss atgriezīsies savās ierastajās sliedēs.
This is far different from what happened in earlier media downticks. Newspapers, for example, by and large kept their advertising rate cards intact during recessions, giving up revenue in the short term in order to preserve their pricing once the recovery came.
Protams, ka neko prātīgu par nākotni tā arī nav uzrakstījuši. Kas arī ir saprotams, jo neviens jau īsti nezina, kas būs rīt. Tajā pašā laikā man patika šī doma.