Šodien nebija grūti uzminēt lasītākos rakstus Apollo portālā. Pirmais bija raksts par šo jauko ziņu – Progresīvo ienākumu nodokli piedāvā piemērot no 300 latu algas un loģiskais turpinājums Riekstiņš par progresīvo nodokli no 300 latiem: kas tas tāds?.
Es nebūšu populārs, jo arī uzskatu to par pilnīgu idiotismu. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka tagad man būtu vairāk jāmaksā nodokļos, kas man, protams, arī nepatīk, bet gan tāpēc, ka tas nozīmē, ka atgriezīsies aplokšņu algas, kas automātiski samazinās budžeta ienākumus un līdz ar ko arī iedzīs valsti vēl dziļākā krīzē un motivēs cilvēkus braukt prom no šīs valsts.
Secinājumus izdarīju balstoties uz šo rakstu par to, ka Latvijā algas sarūk dramatiskos tempos.
Kā liecina Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošie dati, valstī bija reģistrēti 1039 darba devēji, kas izmaksājuši saviem darbiniekiem algā vairāk nekā 1000 Ls mēnesī.
Šī gada februārī darba devēju skaits, kas maksāja saviem darbiniekiem vairāk nekā 1000 Ls mēnesī ir samazinājies līdz 994.
Ejam tālāk.
Darba algas no 500 – 1000 Ls pērn maksāja 3800 darba devēju. Pērnā gada laikā to skaits audzis līdz četriem tūkstošiem, bet šogad sarucis līdz 3100.
Ja valdība apstiprinās šos likuma grozījumus.
FM ierosinājums paredz no 1. jūlija ieviest papildu likmes pie patlaban spēkā esošās IIN 23% likmes.
Priekšlikumi paredz paaugstinātu IIN ieviest algām virs 300 latiem, kad papildu likme būtu 6% un nodoklis sasniegtu 29%, ienākumiem virs 500 latiem, kad papildu likme būtu 10% un nodoklis sasniegtu 33%, ienākumiem virs 600 latiem, kad papildu likme būtu 12% un nodoklis sasniegtu 35%, vai atalgojumam virs 800 latiem, kad papildu likme būtu 17% un nodoklis sasniegtu 40%.
Tad no atlikušajiem 28%, kas līdz šim saņēma virs 500 latiem mēnesī paliks cik procenti?
VID atzīmē, ja pērn decembrī 306 tūkstoši jeb 34 % no visiem nodarbinātajiem saņēma algu, kas lielāka par 500 Ls, tad šobrīd situācija Latvijā atgriezusies 2007. gada septembra līmenī un šādu algu saņem 240 tūkstoši jeb 28 % no visiem nodarbinātajiem februārī. Pagājušā gada februārī vidējā darba alga 11 % nodarbinātajiem bija zemāka par minimālo, bet šogad tādu saņēma jau 16 % strādājošo. VID atzīmē, ka šo rādītāju ietekmējušas arī nepilnas slodzes.
Liekam likmes?
Pirmā iespējamā shēma kā apiet šo nodokli.
Papildināts
Vilx- iemeta saiti uz Dienas rakstu, ka uz balsošanu valdībai vēl izsniedz smadzenes.
Vienošanās nepalielināt nodokļus – necelt PVN likmi par 2% un neieviest progresīvo nodokli panākta, jo diskusijās secināts, ka tas vēl vairāk grautu ekonomiku un nedotu gaidāmo ienākumu palielinājumu.
