Man šķita interesanta ziņa par to, ka Tadžikistānā (Ҷумҳурии Тоҷикистон) atsakās no krievu valodas kā valsts valodas lietošanas. Diemžēl par to galu zinu ļoti maz jeb precīzāk nezinu neko.
Tadžikistānas parlaments sestdien atbalstīja likumu, kas paredz pielikt punktu krievu valodas lietošanai valsts publiskajā dzīvē un nostiprināt tadžiku valodas pozīcijas, dodot kārtējo triecienu Kremļa centieniem uzturēt krievu valodas lietošanu kādreizējās PSRS telpā.
Parlamenta augšpalātas apstiprināto likumprojektu iepriekš šonedēļ jau atbalstījusi apakšpalāta. Jaunais likums nosaka, ka turpmāk valsts iestādēs un starp tām saziņa varēs notikt tikai tadžiku valodā, kas ir radniecīga persiešu valodai.
Iekš BarCamp Central Asia, kas notika Kirgizstānā, nedaudz vairāk uzzināju par to, kas notiek blakus zemē Uzbekistānā, kur valda autoritārais režīms un cilvēka tiesības ir diezgan stiepjams jēdziens. Žurnālisti arī internetā tiek trenkāti un populārākie resursi tur ir bloķēti. Kaut kas no šī raksta Dienā varētu būt tuvu patiesībai.
Bet atgriežoties pie tēmas, par valodu runājot. Kirgizstānā, kas arī robežojas ar Tadžikistānu, kā otrā oficiālā valsts valoda ir krievu. Lai gan viņiem ir sava valoda, tomēr atkarība no Kremļa bija tik liela, ka viņiem ir izveidojusies absurda situācija. Svinīgajās reizēs prezidenta runas ir jāsaka krievu valodā, jo tāds likums savulaik tika pieņemts. Vismaz tā man stāstīja vietējie. Pieļauju domu, ka Tadžikistānā bija identiska situācija un tāpēc šis solis ir ļoti drosmīgs un liels.



