Pēdējo dienu top ziņa pasaulē varētu būt tā, ka Microsoft ir nopircis nelielu daļu no Facebook. Par tēmu vairāk var izlasīt The New York Times lapā vai arī Yahoo ziņās.
Microsoft, izkonkurējot Google un Yahoo, par Facebook 1,6% samaksāja 240 miljonus USD. Šī summa liecina, ka Microsoft ir novērtējis Facebook 15 miljardu USD vērtībā.
Facebook ir viens no straujāk augošajiem pasaules sociālajiem tīkliem, kas pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 420% (septembra dati).
Iekš FYFI bloga pamanīju ierakstu par problēmu, kas ir parādījusies pēdējā Firefox 2.0.0.8 jauninājumā. Labojot drošības caurumus izstrādātāji ir uztaisījuši nopietnu CSS izkārtojuma kļūdu. Paši viņi to skaidro šādi.
The 2.0.0.8 release fixed some 200 issues, but accidentally regressed a few things. Most users won’t see any difference or experience any problems, and those 200 fixes make the 2.0.0.8 update very valuable, but you should never have to choose functionality over security. So we’re working fast to understand and fix these problems, and will shortly be issuing a 2.0.0.9 update to address them.
Kļūda ir aprakstīta Bugzillā – Bug 400406 – Layout badly broken in 2.0.0.8, CSS issue with floats or negative margins or display property…
Ik pa laikam man nāk uz e-pastu vēstules, gan komentāros cilvēki raud, ka es speciāli apspiežu Internet Explorer lietotājiem. Tā nav!
Es nevienā mirklī un nekad neesmu agresīvi cīnījies ar kāda noteikta pārlūka lietotājiem. Tieši pretēji – esmu vienmēr cīnījies par to, lai lietotāji ar dažādiem pārlūkiem varētu piekļūt jebkuras mājaslapās izvietotajam saturam. Vienmēr arī esmu centies norādīt attiecīgo mājaslapu izstrādātājiem, ja viņu lapas saturs nav pieejams.
Iespējams, ka sen senos laikos arī esmu izvietojis speciālu informāciju Internet Explorer lietotājiem par to, ka tiek lietots nedrošs pārlūks, bet tas arī ir viss. Patiesībā jau pat īsti neatceros vai kaut ko tādu esmu darījis. 😉 Šobrīd mani nevienā acī nespēj satraukt tas, kādu pārlūku izmanto lietotāji. Tā ir katra paša griba vai problēma, kā arī katrs pats ir sava likteņa noteicējs. Firefox un Operu jau gadiem ilgi var lietot no sava USB irbuļa, ja nu kāds pēkšņi grib čīkstēt par stulbiem adminiem. Tad par ko tāds tracis?
Šorīt pievienoju jaunus GMetrix topa dalībniekus un konstatēju, ka daži vecie ir pačibējuši. Gribēju pabrīdināt, ka brīvākā brīdī veikšu inventarizāciju un tos projektus, kas pa kluso ir nosvīduši, ielikšu melnajā sarakstā un turpmāk to dalība topā būs liegta. Es uzskatu, ka tā ir necieņa pret GMetrix komandu un mūsu laika izšķērdēšana. Atsūtīt epastiņu ar vienu rindiņu, taču nav tik grūti.
Tas, protams, neattiecas uz cilvēkiem, kas pabrīdināja, ka kaut kādu apsvērumu dēļ vēlas neturpināt dalību topā. Visi pārējie, kas to nav izdarījuši, lūdzu, izdariet to tagad. Labāk vēlāk nekā nekad. Pēdējais termiņš ir šīs nedēļas piektdiena.
Ja nu gadījumā ir kāds, kas ir atsūtījis pieteikumu, bet tajā pašā laikā līdz pat šim brīdim vēl nav pievienots GMetrix topam un nav saņēmis e-pastu ar informāciju par statusu, tad būtu lūgums atsūtīt epastiņu un painformēt par to.
Papuass iemeta saiti uz Zilupes laika blogu kurā Jāzeps priecājās par to, ka Tumblr.com (tas bija publisks RSS ziņu agregatora serviss) ir slēdzis Svaigs.lv, jo tas it kā ir pārkāpis Tumblr lietošanas noteikumus.
Tā kā arī tumblr.com veidotāji uzskatīja, ka Arturs Mednis (arturs.jaffa.lv) pārkāpj manas autortiesības un tumblr.com lietošanas noteikumus, tad šodien svaigs.lv ir aizklapēts, respektīvi, viņus redirektē uz tumblr.com. Tā viņiem vajag. Hahaha!
Papildināts
Kašķi esot aizsācis pats Jāzeps pirms pāris dienām.
Vietnē svaigs.lv tiek nekorekti pārpublicēts žurnāla “Zilupes laiks” XML barotnes saturs, proti, netiek norādīts satura autors, tādējādi vietnes svaigs.lv apmeklētājiem radot aplamu iespaidu, ka tur lasāmais saturs ir svaigs.lv veidotāju veikums. Uzskatu, ka tādā veidā vietnes svaigs.lv veidotāji pārkāpj manas autortiesības.
Tā kā es domāju, ka tas, tomēr nav paša Artūra pirksts.
Šodien Aizkraukles Banka ir atvērusi savas mājaslapas jauno versiju – ab.lv. Joprojām tās korporatīvo stilu izstrādā skandalozā Ļebeģeva studija.
Šī banka no citām atšķiras ar savu ne tik konservatīvo izskatu un pieeju. Daudzi to nespēj sagremot, jo ir pieraduši, ka banku lapām ir jābūt ļoti konservatīvām. Diemžēl man nav zināmi dati par Aizkraukles Bankas panākumiem internetā, bet, ja šī imidža maiņa viņiem palīdzēja uzlabot komunikāciju ar klientiem, tad šis solis ir atbalstāms. Ja reiz banka turpina rakt šajā virzienā, tad visticamāk, ka viņiem viss notiek.
Petruha ir izdomājis papētīt mūsu valsts iestāžu mājaslapas, lai atrastu kaut pāris lapas kurās būtu kaut viena ievainojamība. Gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Pāris ievainojamības atrada, bet tiesa gan gandrīz katrā mājaslapā.
Situācija izrādījās daudz skumjāka nekā sākotnēji varēju iedomāties – reti kurā lapā nebija vismaz viens no šiem caurumiem, bet lielākajā daļā bija gan SQL injekcijas, gan XSS. Ja iesākumā mērķis bija atrast vismaz pāris lapas ar šīm ievainojamībām, tad vēlāk kļuva skaidrs, ka man pietiks laika apskatīt tikai svarīgākās valsts iestāžu lapas. Tāpat neapskatīju militārās un mācību iestādes (izņemot vienu skolu, kura man neizprotamu iemeslu dēļ atrodās zem gov.lv domeina).
Izskatās skarbāk nekā es biju domājis.
Vakar sanāca noskatīties Domburšovu jeb “Kas notiek Latvijā?”, kur runāja par budžeta lietām. Raidījuma beigās Domburs pateica, ka tagad raidījumam būs arī sava mājaslapa – knl.lv. Tā kā es jau biju ielīdis gultā, tad loģiski, ka šo lapu neatvēru un mierīgu sirdi pēc raidījuma aizgāju gulēt un arī aizmirsu. Labi, ka šodien izlasīju par to internetā.
Šis ir vienīgais raidījums, kuru es mēģinu noskatīties vietējās televīzijās. Un man ir prieks, ka tas ir atradis mājvietu internetā.
Krievu blogos paklīda papagailis, kas dejo. Neko tādu agrāk nebiju redzējis.
[MEDIA=3]
Vienu brīdi padomāju, ka tā ir montāža.
Arvien biežāk dažādās lapās tiek integrētas Googles kartes jeb Google Maps. Ja uz sitienu man pajautāju cik es zinu projektus kuros ir integrētas šīs kartes, tad šobrīd vēsi varētu atbildēt, ka nu jau zinu 3.
Šodien šim pulciņam pievienojās vēl viens vietējais projekts – Latvijas Pasts.
Tagad Latvijas Pasta mājaslapā varēs atrast ne tikai pasta indeksu, bet arī apskatīties kartē, kur atrodas meklējamā adrese.