Autora arhīvs: coolynx

Nelielā ķibele ar internetu

Aivakar nedaudz izbesīja Mājas dsl jeb mājas komplekts 2 augšupielādes ātrums, kas tiecās uz nulli. Rezultātā uzmest uz serveri 19KiB mazu failiņu ar pieciem piegājieniem tā arī neizdevās. Es nospļāvos un atmetu ar roku savai iecerei. Tā kā fails jau bija sačakarēts, tad tā vietā ierakstīju savu sāpi mazākā failiņā un šo jauku uzrakstu atstāju vecās lapas vietā. Nākamās dienas vakarā mēģināju atkārtot eksperimentu, bet rezultāts bija identisks. Šoreiz biju apņēmīgāks un nolēmu noskaidrot, kas ir par vainu šādam ātrumam. Vienkārši dažreiz gadās arī tā, ka ilgi lietojot tehniku tā sagurst un prasa, lai to nedaudz paspārda. Šajā gadījumā domāts – pārstartē vai izslēdz/ieslēdz utt. Nu, tas, ko parasti iesaka palīdzības dienestā. Te es izdarīju vienu kļūdu, par kuru savulaik pats biju rakstījis.

Problēma ir tāda, ka IP adresi Mājas DSL tīklā piešķir DHCP serveris – kaut kas līdzīgs virtuves darbiniekam, kas izsniedz porcijas – bez viņa var iztikt, ja virtuvē ir savs cilvēks vai arī, ja pats zini kā ieliet zupu no katla. Agrāk salīdzinoši bieži biju piedzīvojis problēmas ar šo serveri, jo tas vienkārši neatbildēja un nepiešķīra IP adresi. Attiecīgi, ja nav IP, tad nav arī zupas (lasi interneta). Kas vienreiz ir palicis bez tīkla, tam jau amats ir rokā – saglabā visu vajadzīgo informāciju failiņā un nākamreiz, kad kaut kādu iemeslu dēļ ir jāpārstartē dators vai sanāk tā, ka DHCP serveris neatbild, ierakstam visu konfigurāciju statiski un lietojam internetu tālāk. Ja ir lielas ziepes, tad tas nelīdzēs, bet, ja nomiris ir tikai DHCP serveris, tad viss būs kedā.

Kā jau var noprast no teksta, tad es atļāvos nesaglabāt datus par savu tīkla konfigurāciju kā rezultātā paliku bez IP adreses un interneta. Nedz veco, nedz arī jaunu IP vairs nevarēju dabūt, jo DHCP serveris neatbildēja. Jāsaka, ka palīdzības dienests jau ir palicis advancētāks un datora pārstartēšana vairs netiek ieteikta kā brīnumlīdzeklis – tagad jau piedāvā lietot ipconfig /all|renew|release. Progress ir jūtams. Bet visiem pārējiem, tomēr silti ieteiktu neatslābināties, jo liels ātrums vēl nenozīmē, ka tas atrisinās vecās problēmas – tāpēc saglabājiet tīkla konfigurāciju pirms izslēgt DSL modēmu vai atbrīvoties no IP adreses, jo tā var arī noderēt.

Interesanti ir tas, ka palīdzības dienestā nav attiecīga aprīkojuma vai kaut kādas sistēmas, kas noteiktu, ka kāds no serveriem ir uzkāries. Lai gan, ja tā labāk padomā – iespējams, ka kaut kāda tāda sistēma ir, bet bija lielas ziepes ar kurām tehniķi netika galā un palīdzības dienesta darbiniekiem bija jātēlo muļķi un jādzied ierastā dziesmiņa. Lai vai kā tur arī nebūt, ja reiz tu lasi šīs rindiņas, tad tas nozīmē, ka esmu ticis pie tīkla un viss atkal rullē.

Telecomblog.lv – blogs par telekomunikācijām

Kaža painformēja par to, ka ir atvēries jauns blogs par telekomunikācijām – telecomblog.lv. Izskatās, ka blogs būs gana interesants, jo puiši jau ir uzķēruši “ejošākās” tēmas. Piemēram, pēdējais ieraksts par to, ka KNAB, tomēr taisās papētīt, kur ir izlietoti līdzekļi Latvija.lv projektā. Ejam ciemos un liekam grāmatzīmēs! Tā teikt – Pods.lv iesaka. 😉

Pavisam nedaudz par klauniem no Latvija.lv grupējuma

Es tiešām neizturēju un nolēmu nocitēt vienu Delfu komentētāja teikto par aptuveni Ls 215 000 vērto Latvija.lv projektu. Autors ir trāpījis tieši desmitniekā.

z, 11.08.2006 09:03

Šī portāla konkurss bija apsolūti godīgs. Un nav nekā aizdomīga faktā, ka uzvarētāja RIX piedāvātā summa precīzi santīms santīmā sakrita ar ministrijas aprēķinātajiem līdzekļiem. Tāpat arī nav nekā aizdomīga, ka RIX bijušais direktors Anspoks bija iepriekšējā ministra Reira un vēl joprojām ir pašreizējās ministres Gudeles padomnieks. Un protams, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka pašreizējā RIX direktore Butāne ir liela draudzene Gudelei. Butāne pirms tam bija direktore firmā Softeks (un tad vienbrīd Softex aizdomīgi vinnēja valsts pasūtījumus) un Butānes direktorēšanas laikā Sorteks nobankrotēja. Butāne kopā ar lielu daļu izstrādātājiem pārgāja uz RIX un turpina izstrādāt un uzturēt Softeks projektus.

z, 11.08.2006 09:08

Un kopš Butāne ir RIX direktore, RIX neproporcionāli bieži uzvar valsts pasūtījumos, īpaši ĪUMEPLS konkursos, bet tas jau arī nav nekas aizdomīgs.

Esmu pārliecināts, ka KNAB šajā gadījumā ir bezspēcīgs, jo Latvijas nodokļu maksātāju naudu izsaimnieko profesionāļu grupējums, kas jau gadiem ilgi to dara un viņi ir piešāvuši roku šāda tipa projektos. Lai gan no otras puses – vai KNAB ir kaut reizi kaut ko nopietnu atklājis? Es vismaz neesmu neko dzirdējis…

Kā iepirkties eBay

0nkulis ir uzrakstījis labu pamācību par to kā iepirkties eBay. Man jau gribētos, lai uz ilustrācijām varētu uzklikšķināt un apskatīties lielākā izmērā, bet laikam jau autors nav vēlējies atklāt pirkuma nianses. Lai arī kā tur nebūtu, šitais gabals var kādam arī noderēt.

Centos pārtulkot un izlikt uz āru ebay visu galveno procesu, kas ir jāiziet līdz pirkuma beigām, pagaidām gan bez iedziļināšanās paypal reģistrācijā, kurai itkā vajadzētu būt salīdzinoši vienkāršai. Ebay tātad ir vairākas galvenās lapas www.ebay.com, www.ebay.co.uk, www.ebay.de attiecīgi ASV, Lielbritānijā un Vācijā, atšķiras lapas ar nelielām niansēm, valodas lietojumu un piedāvāto preču klāstu. Es izmantoju ASV lapu, bet citi iespējams par ērtāku uzskatīs Vācijas lapu.

Hackers.lv atdzimšana

Viss sākās aptuveni pirms mēneša. No Kristapa ieraksta es uzzināju, ka Artis Avotiņš (Nexodus – pirms gada kļuva “populārs” ar bēdīgi slaveno NRA blogu Horizonts.info) ir salecies ar Datuves adminiem. Tā kā es esmu diezgan rets viesis šajā resursā, tad arī nespēšu nokomentēt, kas un kā tur ir noticis. Jebkurā gadījumā, puisis šo strīdu ir ņēmis nopietni pie sirds un ar karstu galvu ir sataisījis ekspresaptauju par to vai vajag atjaunot hackers.lv, vai nē. Loģiski, ka lielākā daļa tīmekļa slaistu garlaikojās un atbalsta šādu ideju, jo tāpat darīt taču nav ko – būs vismaz uz kādu brīdi kaut kas jauns ar ko pabakstīties. Ilgi nebija jāgaida līdz komanda tika savākta un darbs varēja sākties. Forums, ko viņi toreiz palaida testēšanas režīmā, bija vienkārši šausmīgs – kauns un negods, ka kaut kas tāds tika palaists publiskajā testēšanā. Es nolēmu, ka tādu forumu nav jēgas reklamēt, jo tas varētu kaitēt topošā projekta sejai un aizbaidīt potenciālos apmeklētājus. Beidzot arī sagaidījām tā saucamo beta versiju kurā ir gan forums, gan arī rakstu arhīvs, kas izskatās daudz maz ciešami. Bet es gribētu iestarpināt vēl vienu lirisku atkāpi, ja nu kāds vairs nevar saturēt, tad sit pa pogām un iet uz hackers.lv.

Kā jau no ievada varēja noprast, tad es piederu pie tiem, kas diezgan skeptiski skatās uz dotā resursa atdzīvināšanas mēģinājuma. Ideja kā tāda nav peļama, bet realizējums, maigi izsakoties, pieklibo. Raksta tapšanas brīdī tur bija nopublicēti 3 ieraksti no kuriem viens tiek klasificēts kā pamācība (tutoriālis?). Šo arī nedaudz paķidāšu.

Kā jau virsrakstā teikts – īss pf tutoriālis, jeb kā tas strādā man. Ievērosim hakeru tradīcijas (source is self explaining) un mācīsimies no pf.conf failiņa.Ok, zemāk ir mans /etc/pf.conf

Par hakeriem kaut ko pa ausu galam esmu dzirdējis, bet laikam būšu palaidis garām viņu tradīcijas. No šī raksta es arī neko nesapratu. Padomāju, ka raksts ir pārāk “spēcīgs” manām pelēkajām šūniņām… , bet pirmais komentārs salika visu pa plauktiņiem.

petruha [www] @ 2006-08-05 23:07:38
1) lietot quick skaitaas slikts stils, antispoof rule nekad neizpildiisies, jo taa ir peec ‘pass quick..’
2) prieksh kam vajag antispoof uz lo interfeisa, bet uz aareejaa interfeisa antispoofa nav?
3) ‘pass on lo’ vietaa labaak izmantot ‘set skip on lo’
4) nerakstiits likums ir likt komentaarus pirms ruleem
5) vietaam tu lieto servisu nosaukumus, vietaam portu nummurus, labaak visur ir izmantot vienu
6) mainiigais home ir lieks, shajaa situaacijaa buutu korektaak lietot $int_if:network
7) tcp konnekcijaam ieteicams arii chekot flagus (vismaz flags S/SA)
8) nefiltreet ieksheejo interfeisu ir diezgan slikta ideja
Un visbeidzot – sen nebiju shitaadu murgu redzeejis.

Piekrītu šī komentāra 2,4,5 un 8 punktam kā arī pēdējai piebildei – iespējams, ka pārējiem punktiem arī varētu piekrist, bet diemžēl neesmu kompetents šajos jautājumos. Ko es ar to gribēju teikt? Ja nav laika uzrakstīt saprotamu pamācību, tad labāk nepublicēt tādu rakstu vispār. Lai gan es ne reizi neesmu konfigurējis pakešu filtru, tomēr no šīs pamācības man radās iespaids, ka autoram par doto tēmu ir pat mazāka sajēga nekā man, kas par to pirmo reizi lasa. Emm, laikam jau tā domā daudzi, jo no malas vienmēr šķiet, ka tu esi gudrāks nekā pats autors.

Tagad nedaudz par to kādu pamācību es kā cilvēks, kas dziļi sirdī ir OpenBSD fans un bieži vien, redzesloka paplašināšanai, šad un tad palasa rakstus par un ap šo operētājsistēmu, labprāt būtu izlasījis. Jebkura raksta sākumā, tomēr gribētos kaut kādu ievadu kurā pastāstītu, piemēram, kā šajā gadījumā, kas tas mistiskais pf (Packet Filter) tāds ir un kāpēc tas tiek lietots. Man jau patiktu, ja tiktu iekļauta neliela liriska atkāpe par šī lieliskā rīka vēsturi. Starp citu, pf tapšanai varētu vilkt zināmas (attālas) paralēles ar to kā šobrīd top hackers.lv kā arī daudzi citi projekti un produkti. Tajā tālajā 2001.gadā viens vīrs vārdā Darren Reed, izdomāja mainīt FreeBSD ipf filtra noteikumus, toreiz tas vēl tika lietots arī iekš OpenBSD, bet šie noteikumi nebija pieņemami OpenBSD vīriem un vīri bija ar gana lielām ambīcijām kā arī iekšām, lai uztaisītu ne tikai līdzvērtīgu, bet arī daudz spēcīgāku rīku – pf. Ja ambīcijas tiek spēcinātas ar zināšanām un pieredzi, tad bieži vien sanāk ļoti labi un pat izcili rezultāti.

Tālāk pēc liriskās atkāpes varētu turpināt jau ar tehnisko informāciju. Bet arī tehniskai informācijai būtu jābūt vērtīgai. Ja pamācības mērķis bija dalīties pieredzē ar citiem pf lietotājiem, tad vajadzētu paskaidrot specifiskās nianses un iespējamās problēmas, nevis daļēji atstāstīt to, kas ir atrodams OpenBSD pf dokumentācijas lapā daudz saprotamākā veidā. Pretējā gadījumā nostiprinās viedoklis par autora nekompetenci un vēlmi pazīmēties. Tie, kas kaut ko vairāk saprot no šīm lietām, varētu padomāt, ka hackers.lv būs tā pati datuve tikai ar citiem klauniem. Skan varbūt nedaudz skarbi, bet tas ir tas kā es to redzu. Resurss būs tik vērtīgs cik vērtīgs būs tā saturs. Ja autori rakstīs “zīmēšanās” pēc un ķersies pie tēmām par kurām nav nekādas sajēgas, tad arī rezultāts būs atbilstošs – cilvēki, kas kaut ko no tā saprot, vairs nelasīs, bet tie, kas neko nesaprot, rakstīs nesakarīgus komentārus. Beigsies tas viss bēdīgi.

Papildināts
Tagad es atkal būšu vainīgs. 🙂 Puisis atdzisa, nedaudz padomāja un saprata, ka neizturēs kritiku, un aizgāja.

Laigan hackers.lv eksistē tikai pāris dienas, es jau esmu saskāries ar vairāk kritiku un tukšu diršanu nekā to biju reāli paredzējis. Laikam jau cilvēkiem neko nevajag… Katrs grib lai smilšukaste ir viņam patīkamajā krāsā…
Un ko es ar šo gribu pateikt? Es aizeju no hackers.lv. uzcēlis to esmu, lai stāv. būšu tehniskais maintaineris – palabošu to, kas labojams, taču neko jaunu arī netaisīšu…
ja reiz nevajag, tad nevajag. es apsolos vairs nerakstīt rakstus, kas visus tik ļoti besī. visi besītāji varētu pieteikties pie manis personiski – iedošu akauntus, varēsit paši skricelēt ziņas, kas ir tik interesantas!!!
man ir vienalga
es tak izpildīju to ko biju teicis – reanimēju hackers.lv. tagad tas ir tautas rīcībā. kā jau pašā hackers.lv rakstīts – meklējas gudri, guru līdzīgi autori, kas spēj rakstīt netīniski un tā, lai apmierinātu visus sākot no kūlinksa, beidzot ar kaimiņu sašu, kas meklē sevi

Tagad ir atjaunots resurss un ir vajadzīgi spējīgi autori. Ja kādam ir iekšas, tad šī ir tā iespēja kaut ko reālu paveikt. Uz priekšu! Es neironizēju, vienkārši šo gadu laikā nekas nav mainījies un esmu pārliecināts, ka arī nemainīsies – nav mums Latvijā īstu vīru, nav.

Starptautiskā sistēmu administratoru diena

Šodien ir starptautiskā sistēmu administratoru diena, kas jau 7 gadu tiek atzīmēta pēdējā jūlija piektdienā. Atzīmēt var visi, bet apsveicamo rindās var ieskaitīt sekojošo profesiju pārstāvjus:

  • Computer Administrators
  • Network Administrators
  • Internet Administrators (webmaster)
  • Telephone (PBX) Administrators
  • Voice-Mail Administrators
  • Database Administrators (DBA)
  • Email System Administrators
  • Mainframe Administrators

Par adminiem ir daudz rakstīts BOFH kā arī ir pat atrodami tulkojumi latviešu valodā. Interesenti var iegriezties pie laacz, kur varēs atrast iztulkotas četras pirmās daļas no BOFH. Par adminu sūro dzīvi ir sacerētas arī daudzas dziesmiņas, vienu no tām krievu valodā arī gribētu piedāvāt noklausīties 284KiB. Neizpaliek arī bildes par šo tēmu – System Administrators iekš Flickr.

Starp citu, amīši ir uztaisījuši veselu vietni, kas paredzēta labāko sisadminu apbalvošanai – 2006 Sysadmin of the Year. Visus pārējos, kas netiks nominēti šai balvai, vienkārši apsveicu šajā saulainajā sysadminu dienā!

Page 141 of 359
1 138 139 140 141 142 143 144 359