Vēl nedaudz par politiku – viena reklāma un kāda intervija

Šodien piefiksēju divas lietas – vienu reklāmu, kurā reklamējas shēmotāju partija un intervija ar partijas biedru par kuru varētu arī nobalsot. Man patika teksts zem šīs bildes.

This banner is advertising a guy who has been involved in few corruption scandals and making so many false promises (in fairness, like most politicians).

Intervijā bija labs salīdzinājums.

– Tomēr tie, kas grasās iekļūt Saeimā, nereti lieto frāzes, ka aizstāvēšot nacionālās intereses. Tajā pašā laikā vienīgie, kas Latvijas valstī ar vietējiem žurnālistiem sarunājas latviešu valodā, ir tikai nacionālās apvienības biedri. Pārējie pat bez īpašas lūgšanas steidzas pāriet uz krievu valodu, ieskaitot “Vienotības” pārstāvjus. Vai tad tā nav oficiālas divvalodības legalizācija, ja savā valstī kandidāti ar augstas amatpersonas statusu nerunā tikai latviski. Tālāk – iespēja sadarboties ar apvienību, kura neatzīst Latvijas okupāciju un kuras vadībā ir interfrontieši ar Rubiku priekšgalā. Šādu spēku nonākšana Latvijas valdībā būtu tikpat liels absurds kā nacistu nonākšana pie Izraēlas varas stūres!

Vēl uzmanību piesaistīja arī stāsts par TV iestudētajām publiskajām debatēm.

– Neesam, bet tie ir būtiski, izdzīvošanas jautājumi valstij un tautai. Publiskajās debatēs, kuras organizē par nodokļu maksātāju naudu, tās lietas patiešām praktiski izvairījās skart.

– Nejaušība?

– Domāju, ka nē. Visu, kas notiek publiskajā telpā, diezgan smalki cenšas izplānot. Arī LNT organizētajās līderu debatēs – pirms mūs aicināja, brīdināja: nedomājiet tur izvērsties par saviem nacionālajiem jautājumiem. Tāda ir tā nostāja, ar to jārēķinās. Tā kā nespējam veidot arī apdullinošas reklāmas kampaņas, tad paļaujamies uz tiem atbalstītājiem, kam esam sevi pierādījuši daudzu gadu garumā. Par laimi, tādu atbalstītāju ir daudz.

20 thoughts on “Vēl nedaudz par politiku – viena reklāma un kāda intervija

  1. Normunds

    lai dabuutu Latvija divvalodibu vajag referendumu

    tas tiks izveikts divos vai trīs piegājienos. pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām izbīdīs, ka pašvaldībām ir pienākums sniegt info krievu valodā (oficiāli gan būs teikts, ka jāsniedz info valodā kādā to pieprasa, bet būsim reālisti – tā būs krievu valoda), ja paveiksies piešķirs vēlēšanu tiesības nepilsoņiem un tad jau ir viens solis nostiprināt krievu valodas statusu de jure.

    un kā jau pierādījās diskusijā pie iepriekšējā raksta – krievu valodu vissakaļāk aizstāv tieši latvieši. latvieši ir tie, kas nevēlas lai krievs būtu spiests mācīties runāt un lietot valsts valodu ikdienā, bet maskējoties aiz vārdiem “mums ir ahujenna liels bizness ar krieviju” kviec, ka bez krievu valodas zināšanām Latvijā nedrīkst dzīvot. tad tu esi tups un nekulturāls.

    Atbildēt
  2. karuuzo

    Da SC jau pēc definīcijas nevar iekļūt saeimā, jo deputāta zvērestā ir frāze (apmēram): rūpēties par to, lai latviešu valoda būtu vienīgā Valsts valoda. Gribētu dzirdēt, kā Ušakovs ar Urbanoviču dod deputāta zvērestu 🙂

    m

    Atbildēt
  3. tomaac

    1. Ušakovs nemaz nekandidē Saeimas vēlēšanās;
    2. Satversme nosaka, ka valsts valoda ir latviešu, bet nenosaka pašvaldību valodu. Tieši tādā veidā SC un PCTVL čakarē latviešus it kā skaļi deklarējot, ka viņi valsts valodu nemainīs. Tajā pašā laikā abas šīs partijas atbalsta, ka pašvaldībās ir 2 valodas. Reāli dzīvē tas nozīmē officiāla divvalodība;
    3. LNT vispār ir cirks un tās debates par pilnu nevar ņemt

    Atbildēt
  4. RedStar7

    Normund, kur tad ir tie neskaitāmie latviešu bari, kuri aizstāv krievu valodu? Ja tu vienu vai dažus gadījumus nosauc par “latvieši”, nu, atvaino… Gaisa jaucējs un provokators tu esi.
    Nevajag arī jaukt paralamenta vēlēšanu tiesības nepilsoņiem ar pašvaldību vēlēšanu tiesībām.

    Atbildēt
  5. Normunds

    RedStar7 izlasi diskusiju pie iepriekšējā raksta. pēc tam aizej uz ielinkoto Reiņa rakstu un palasi komentārus tur. tie ir latvieši nevis krievi, kas mani mēģina pārliecināt par to, ka Latvijā latviešiem ir jāmācās krievu valoda.

    Atbildēt
  6. hren

    Lielākai daļai nobriedušu (un arī šai dzīvē ko sasniegušiem) cilvēkiem ir pilnīgi vienaldzīgas kaut kādas nacionālpatriotiskās spēlītes un valodas “problēmas”. Ar tām parasti spēlējas zaļi gurķi, prātu izkūkojuši veci perdeļi, mietpilsoniski lūzeri, kā arī viltīgi šarlatāni, kuri visas iepriekšminētās kategorijas izmanto savu savtīgu interešu realizācijai. Normāls mūsdienu cilvēks ir spējīgs vienlīdz brīvi runāt 3-4 valodās, un nešķiro tās pēc “svarīguma” pakāpes.

    Atbildēt
  7. Dreef

    Es te biju papētījis partiju programmas (beidzot izlasīju vienreiz ko katrs sola) un pabrīnījos kā vispār var kandidēt ar tādām programmām, kas pārkāpj kriminālkodeksu. Piemēram, PCTVL programma:
    http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.progr?NR=2
    Kaut ko tādu samurgot ir jābūt pamatīgam narkotiku reibumam…, piemēram: “Mēs piespiedīsim ierēdni runāt nodokļu maksātāja valodā”. Tas jau ir vēl trakāk par Hitlera un Staļina laikiem. Stāvēs klāt ar pistoli un piespiedīs mani runāt zviedru valodā, jo Latvijā pārsvarā ir zviedru bankas, kas maksā salīdzinoši daudz naudas nodokļos.
    Bet ja godīgi, tad nevienā partijas programmā neatradu pašu galveno par ko es gribētu balsot. Kaut kas līdzīgs ir, bet vairāk tāds kā populisms, nevis ekonomisks priekšlikums. Ar pārējām programmām var iepazīties te:
    http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.sak
    Interesanti, ka šeit pieminētā “Pēdējā partija” vispār sastāv no kaut kādiem cirka māksliniekiem. Respektīvi gandrīz visiem ir kredīti (tātad paši nemāk apsaimniekot savu budžetu, kur nu vēl ķerties klāt valsts budžetam), kā arī nav izglītības, nav īpašumu un vispār nesaprotu kā var šādi kandidēt, ja līdz šim neko nav izdarījuši. Piemēra pēc paši izlasiet pirmā kandidāta CV: http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=13&cbutton=9116439339
    Domāju būs tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās un vēl pirms tam, kad jaunās partijas ar ambīcijām un solījumiem nāks pie teikšanas un atkal laidīs visu pa kabatām ;-). Šoreiz pat vēl ir iemesls, jo lielākai daļai ir milzīgas kredītsaistības. Paši padomājat kas iepriekšējās vēlēšanās bija jaunās partijas un kā viņas strādājušas. Piemēra pēc varu nosaukt: Tautas Partija, Jaunais Laiks (arī sākumā diezgan lielus podus vārīja), Pirmā partija, Saimnieks utt. Tā vien izskatās, ka vēsture atkārtosies ;-).

    Atbildēt
  8. Vaards

    Dreef,

    Es jau arī saku, ka jābalso par Saskaņas Centru! 😉

    Latvieši pārstāj ēst viens otru un apvienojas kopīgā cīņā tikai tad, ja tiem tiek parādīts kāds kopīgs ienaidnieks. Parasti ienaidnieks ir bijis kakla kungs (krievs, vācietis, polis vai zviedrs). Tagad kakla kungs ir latvietis – nav labi. Tiek ēsti latvieši un visi ir zagļi. 😉

    Vajag ielaist pie sprices Saksaņas Centru… Tiem nabagiem būs jākonsolidē budžets, kādus 500 milj jānogriež, bet nogriezt vair sneko nevar… Oj, kā latvju tauta avpeinosies cīņai pret reibekļiem. Normunds varēs priecāties!

    Atbildēt
  9. opaa

    Dreef – kādā sakarā tu tagad apgalvo, ka lūzeri ir tie, kuriem ir kredīti? kredīts tā ir normāla parādība, paskaties kaut vai Latvijas lielo uzņēmumu bilances – visiem ir dažādas kredītlīnijas, faktoringi, utt. un tas ir tikai normāli. svarīgākais ir, lai cilvēks un uzņēmums spēj nomaksāt ikmēneša maksājumu. un ja tu to vari, tad kaut 10milj tev kredītā!

    Atbildēt
  10. hren to opaa

    Uzņēmumiem kredīti, ja tie domāti attīstībai nevis eksistenves nodrošināšanai, ir normāla parādība, tā kā papildus līdzekļu piesaiste attīstībai (naudas pelnīšanai) ir ekonomiski pamatota – “nauda taisa naudu”. Savukārt patēriņa kreditēšana no ekonomiskās loģikas viedokļa ir marazms – indivīds aizņemas vēl nenopelnītu naudu savu pašreizējo (biezi vien stipri pārspīlēto) vēlmju apmierināšanai, taču nekāda seguma šīm vēlmēm, kā arī spējai aizdevumu nākotnē tadot nav. Diemžēl rietumu civilizācijās “brīvā tirgus” (apzināti lieku šo terminu pēdiņās, jo pat pēc daudzu pazīstamu ekonomistu pašrezizējām domām “brīvāis tirgus” ar savu pašregulējošo “neredzamo roku” ir pilnīgs feiks un strādāt nevar), šāds “patēriņa kults” ir padarīts par pašsaprotamu. Varu pilnīgiu piekrist Dreef – cilvēkiem, kas paši, pieraduši dzīvot pāri saviem līdzekļiem valsts priekšgalā nav ko meklēt.

    Atbildēt
  11. Dreef

    Opaa: es neapgalvoju, ka visi ir lūzeri. Vienkārši, ja visa partiju liste sastāv ar neizglītotiem un uz parādu dzīvojošiem personāžiem (dažiem vēl mātes piens uz lūpām, jo tikko pamatskolu beiguši), tad man tāda partija lielu uzticību nevieš. Sorry. Kādēļ viņi tikai tagad izveidojās? Ko viņi darīja pirms gada vai vēl agrāka perioda, lai krīzi novērstu? Vai viņi ir iesnieguši valdībai kādu likumprojektu vai priekšlikumu ekonomiskās situācijas uzlabošanai vai vienalga kādam pozitīvam procesam? Varbūt vienreiz skatāmies pēc padarītajiem darbiem, nevis tukšiem solījumiem?
    Un starp citu šajā krīzes laikā aptuveni 1/3 no firmiņām nobankrotēja, kas dzīvoja uz kredīta. Palika vēl tādi palielāki monstri kā “Lido” un tamlīdzīgi, kas tik ātri nobankrotēt nevar, bet laiks saliks visu pa plauktiņiem. Ja tev bankai jāmaksā vairāk par 10% gadā, tad no 100.000Ls tie ir 10.000 Ls gadā. Vai tu tik daudz nopelni vispār gadā? Tev vajadzētu pelnīt vismaz 30.000Ls (kas ir 2500Ls mēnesī), lai varētu atmaksāt tikai procentus + kaut ko segt no pamatsummas + vēl izdzīvošanai vajadzētu kādu summiņu. Ja godīgi, tad ļoti pavirši piegāju aprēķiniem, bet arī firmām aptuveni tā būtu jārēķina, tikai tur uz šo summu vajadzētu pelnīt kādus 20% pašiem.
    Redz cik vienkāršs aprēķins, bet izskatās sarakstos esošie ļautiņi to šķiet var atļauties. Tātad daļa iespējams ir visai turīgi vai pat nezinu kā viņi dzīvo. Mani tiešām vairāk pārliecinātu jau uzkrātā manta nevis parādsaistības. Starp citu Šleseram un Šķēlem īpaši daudz nekas nav no īpašumiem, par ko biju visai izbrīnīts. Toties bilance kopumā izskatās labāk.

    Atbildēt
  12. Osis

    @Hren
    Lielākai daļai nobriedušu (un arī šai dzīvē ko sasniegušiem) cilvēkiem ir pilnīgi vienaldzīgas kaut kādas nacionālpatriotiskās spēlītes un valodas “problēmas”.
    ————-
    Vai nu Tev ir nospļauties uz to, par ko mūsu vecvectēvi cīnījās 1919.gadā, vectēvi 1944.gadā un tēvi 1991.gadā,ja reiz uzskati to uzskati par “spēlītēm”, vai nu nesaproti situācijas nopietnību.

    Atbildēt
  13. opaa

    Dreef – ja nedarbojies lielajā uzņēmējdarbībā tad labāk nerunā. 1/3 nekur nenobankrotēja. un tie kas nobankrotēja tikai salīdzinoši maza daļa bija saistīti ar kredītiem, lielāka problēma bija un paliek – debitori (pamatā lielie). jo ja tev ir parādnieki uz 300`000 piemēram, tad tas jebkurā brīdī var tevi sākt vilkt uz leju kā akmens, tikai tu nezini kurā brīdī tev sāks pietrūkt noliktavā prece un kad 200 klientu to gaidīs zvanot katru dienu, bet tev pietrūks līdzekļu (dēļ tiem pašiem parādniekiem), lai iepirktu vēl pāris kravas

    Atbildēt
  14. Dreef

    opaa: gribu tevi apbēdināt, jo teiksim tajā pašā būvniecībā bankrotēja kaut kur puse ja ne vairāk, kas strādāja ar piesaistīto kredītu. Nav arī būvniecības veikalu dažu, piemēram, Nelss, Tapeks, Profs utt. Tie vienkārši ir pazīstamākie nosaukumi, bet ir tūkstošiem mazo firmu, kas novērās un par kurām pirms tam neviens neko dižu nebija dzirdējis. Vari arī paskaitīt cik interneta veikali novērās. Nav jau gluži puse, bet daudz, un praktiski ja papētīsi smalkāk statistiku, tad sapratīsi, ka ganrīz visas šīs bankrotējušās kompānijas dzīvojušas uz kredīta.

    Atbildēt
  15. hren

    To Osis

    Nebūt neapgalvoju, ka mums jāizmirst sava vēsture, kultūra un valoda, taču arī fetišu no šīm lietām taisīt ir marazms.
    Manuprāt katram ir tiesības runāt/nerunāt tādā valodā/-ās kādā vinš vēlas un jebkura papildus apgūtā valoda palielina indivīda konkurētspēju un intelektuālo bagāžu. Ja kāds negrib mācīties latviešu vai krievu vai angļu utt. valodu, tad tās ir viņa tiesības, taču zaudētājs no tā ir tikai viņš pats.

    Atbildēt
  16. Vaards

    Opaa, – ja nedarbojies lielajā uzņēmējdarbībā tad labāk nerunā.

    Ņemsim par piemēru lielu igauņu būvniecības kompāniju. Lielā kompānija 2008.gada beigās ir pamanījuse, ka konkursu apjoms ir samzinājies, un cenu visi dempingo. Lielā Igauņu kompānija nodempingo cenu vēl vairāk. Uzvar vienas nelielas pašvaldības Eiropas naudu finansētā konkursiņā.

    Tad lielā Igauņu kompānija izsūta piedāvājumus mazajām latvijsas firmiņām veikt konkrētus darbiņus.

    Paņem lētākos. Nu tā’dus pilnīgākos kaktu kantorus, pilnīgi bomži sabrauc uz objektu un būvē. Lētākie būvē un būvē, sabūvē sūdīgi.

    Baigais juceklis, visi ir aizmirsuši, ka līgums ir ar lielo Igauņu kompāniju. Mazās firmiņas atrod ar pašvaldību kompromisu, vienojas, ka defektus novērst nav iespējams (neatbilstošas smiltis iebūvētas pašā apakšā pie kanalizācijas sistēmas, pa virsu jau asfalts, tas ir – citi apakšužņemēji jau savu darbu arī padarījuši), mazās firmiņas pašvaldībai izbūvē divas ielas.

    Bet Lielā Igauņu kompānija nav muļķi, tā pasūta pārbaudes un ietur no lētākajām firmiņām normālu kāpostu par defektiem – jo firmiņām līgums ar viņiem.

    Attiecīgi lielā kompānija objektu pabeidz ar plusiem, tā paspārnē darbu izdarīja kādas 20 mazās latvijas firmiņās, dažas pēc objekta novērās.

    Tagad situācija tirgū ir tik komiska, ka pēc šādasshēmas vairs nevienu nevar uzmest – vairs nav mazo firmiņu, kas specilaizējās dažādos prastos darbiņos (nu tur apzaļumošanas, betonēšanas, uzbērumi u.t.t.) tās visas ir novērušās.

    Un šeit jau tu pats vieglāk sapratīsi, ka pirmās novērās tā, kurām bija kaut kas jauns un smuks kredītā nopirkts – tās banka novēra moementāli.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Normunds Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *