Karodziņš leģionāru atceres dienai

Pie cyxoba izlasīju par karodziņu leģionāru atceres dienai, kas būs 16.martā. Es padomāju, ka ir netaisnīgi, ja vieni atbalsta krievu svētkus, bet citi par to klusē. Kā arī turpinot tēmu par karogu izkāršanu svētkos, tika izkārts šis karodziņš.

Tā ir katra paša brīva griba – pievienoties un atbalstīt to vai citu notikumu. Šis patiesībā vairāk ir kā protests pret to visatļautību, kas notiek Latvijā.

Lai to realizētu būs nepieciešams WordPress spraudnis FCC Ribbon manager un karodziņš https://pods.lv/blog/files/lv_16_03.png.

96 thoughts on “Karodziņš leģionāru atceres dienai

  1. CooLynX Raksta autors

    Man šķiet, ka nav nemaz tik traki. Iespējams, ka dažus vārdus vai varbūt pat teikumus atsevišķi nevarētu saprast, bet izlasot to visu kopā un pārlasot vēlreiz nesaprotamos vārdus, viss paliek skaidrs.

    Es tikko kā vēlreiz mēģināju atrast neskaidros vārdus, bet it kā tādus neatradu.

    Acagrīšanōs sātā

    Atgriešanās mājās?

    Atbildēt
  2. Atoms

    man gan vieglāk ar cyxob bloga lasīšanu, man radi lotgoļīši 🙂 ar rakstību gan laikam nekas nesanaak 🙂 Bet par to karodziņu, labi ka ir kāds kas kaut ko sāk kustināt, a to vienmēr ir tā, ai nu gan jau kāds kaut ko pasāks… un atkal nekā… mēs visi vienmēr ceram uz citiem.

    Atbildēt
  3. CooLynX Raksta autors

    Nevajag jaukt divus karus kopā.
    16.marts
    http://vip.latnet.lv/LPRA/zunda2004.htm
    11.novembris
    http://home.parks.lv/leonards/latvietis/25_novembris/lapa2.htm

    Atbildēt
  4. Normunds

    mans_necilais_viedoklis – karavīru atceres/piemiņas/whateva diena ir 11. novembris un nevajag pārvērst 16. martu par balagānu.

    Ar visu respektu pret tiem kas karoja, mūsu vēsturi un atrašanos starp divām varām, es domāju, ka vajadzetu reiz saprast – neviens nevēlēsies iedziļināties mūsu īpašajā situācijā un nevajag brīnīties, ka kārtējo reizi mēs saņemsim šī notikuma negatīvu vērtējumu no visas pasaules. Un nevajag vainot ne žīdus ne krievus, mēs paši [un atliek tikai minēt, kas stāv aiz it kā patriotiskajiem spēkiem, kas karu ir redzējuši tikai pa TV] sevi noliekam muļķa lomā, lai uz mums varētu uztirst visi.

    Leģionāriem, starp citu, šī ažiotāža nav vajadzīga, viņi noliks ziedus, aizbrauks uz Lesteni un dosies mājās. Bet kādu kapitālu no tā izsitīs vietējie pusfašisti [no kuriem daļa vienā mierā čupojas ar krievu nacionālsociālistiem] – to mēs varam tikai minēt. Katrā ziņā gaisu viņi samaitās konkrēti.

    Atbildēt
  5. Jok`R

    Atkal jau normunds izceļas. Ja svinam 11.novembri un nesvinam 16.martu tad tas ir kā spļāviens sejā leģionāriem.

    Zinu ka nav vērts ar tevi diskutēt, bet visādā ziņā cik esmu dzirdējis viņu dzīves stāstus, tad tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latviju un vēl arvien ir gatavi cīnīties. Ja tu būtu kādreiz bijis 16.marta gājienā tad redzētu, ka tur ir daudz leģionāru un nav viņiem tikai svarīgi ziedus nolikt.

    Tik pat labi 9.maijā arī tikai ziedus iet krievi nolikt pie kauna staba.

    P.S. Ieliku savā lapā arī karodziņu, tencinu Clx.

    Atbildēt
  6. Jok`R

    Un vēl normund, aizej uz wikipēdiju un palasi kas ir fašisms un tad izdomā vispār kāds sakars latviešu nacionālistiem (kas cīnās par latvisku Latviju) ar fašismu un nacismu???

    Tas ka urlas visus latviešus sauc par fašistiem vēl neko nenozīmē, viņi paši pat nezin tā vārda nozīmi, bet tādi kā tu, kuri arī nezin, ko tas nozīmē tikai sauc pakaļ. Nožēlojami.

    Atbildēt
  7. bush

    bet tad jau jāizdomā diena un jāsvin arī tie, kas cīnījās PSRS pusē. nu nav lāga. ir viena diena karavīru atcerei, nevajag tā, ka izmētā pa visu kalendāru un tad šūmējas apkārt.

    Atbildēt
  8. Normunds

    latviešu nacionālistiem (kas cīnās par latvisku Latviju)

    Es labi atceros kā viens “latviešu nacionālists”, kas cīnijās/cīnās par latvisku Latviju, vienā mierā ietusēja ar krievu nacionālsociālistiem. Viņiem laikam bija ļoti kopīgs mērķis…

    Par leģionāriem es jau pateicu – viņiem šī izrādīšanās nav nepieciešama. Viņi savu izdarīs arī bez mūsu palīdzibas – noliks ziedus un pieminēs savus ciņu biedrus. Balgāns ir vajadzīgs citiem un kas ir šie citi, to nav grūti uzminēt, pietiek padomāt – kam tas ir izdevīgi un tu sapratīsi – ne par kādu latvisku Latviju neviens no šiem “patriotiem” pa īstam necīnās.

    Ja kāds cīnītos par latvisku Latviju, viņš jau sen būtu panācis lai TV kanālos latviešu valoda skanētu 95% no raidlaika nevis kā ir tagad – rāda kaut kādus krievu seriālus par smerš, un lieki teikt, ka latviešu valodu piem. ceturtdienas vakarā tu TV nedzirdēsi. Kur ir šie sasodītie patrioti, kas izlien no savas migas tikai tad kad tas ir izdevigi krievijai – uztaisīt šmuci pa visu pasauli, lai varētu ķērkt, ka pie mums atdzimst fašisms? Kur viņi ir, no kurienes viņi saņem uzdevumu un finansējumu?

    Atbildēt
  9. CooLynX Raksta autors

    Normund, es karodziņu izliku, lai parādītu savu atbalstu Latviešu leģionāriem un savam vectēvam, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Izrādīšanās vai kašķis man ir dziļi vienaldzīgi. Tas ir principa jautājums.

    Ja valdībai nav mugurkaula un vēlmes atbalstīt savu tautu, tad vismaz kādam no valsts iedzīvotājiem ir jābūt drosmei pateikt un izrādīt savu attieksmi par lietām, kas notiek visapkārt.

    Pēc jūsu loģikas sanāk, ka vajadzētu visas atceres dienas salikt vienā datumā, lai visi draudzīgi varētu iedzert? Man tas nav pieņemami. Galu galā, šeit skaitās demokrātiska valsts. Vārda brīvība?

    Atbildēt
  10. Osiiic

    Atbalstu 16.martu kā latviešu leģionāru atceres dienu.
    PS Atcerējos pastāstu, ka mūsējie tad, kad augstu vācu virsnieku klātbūtnē viņiem lika bļaut “Heil Hitler!”, esot bļāvuši “Drei Liter!”, t.i. – 3 litri 🙂 Vācieši jau esot sapratuši, kas par lietu, bet neko neesot izrādījuši. 🙂

    Atbildēt
  11. budzis

    Nu svetki jau tie nav. Ari pashiem legionariem. Bet pieminjas un atceres diena, lai jauna paadze padomaa, kaa ir, kad izveles isteniba nav , ir tikai germanju un mongolju ordas.

    Ja kads ljauj svinet krieu okupantu visadaus svetkus, tad tikai logiska butu ari vacu okupantu svetk svinesana

    Atbildēt
  12. Vaards

    budzi,

    Ir būtiska nianse – vācu okupanti izrādijās mīkstie. Tāpat kā visi tie, kas viņu pusē dabūja uzkarot. Tā sanāca. Tādejādi vajag vienmēr atcerēties kaimiņa sakāmvārdu: “posļe draki kulakami ņe mašut”.

    Bet lentītes, gājieni, 16.marts kā svētki – tas viss apliecina mīksto vēlmi pakaitināt uzvarētāju. Sevi mānot kā dižo piemiņas glabātāju. Piemiņa tā nekad netiek glabāta. Tā tiek rosināti konflikti – lasi, sekmēta sūdīgāka nākotne Latvijai, negatīvāks viedoklis par to un tādā garā.

    Atbildēt
  13. Osiiic

    budzi,
    16.martam nav nekāda sakara ne ar vāciešiem, ne okupantiem. Tā ir diena, kad abas latviešu divīzijas plecu pie pleca izcīnīja spīdošu uzvaru pār padomju pārspēku un noturēja augstieni 93.4 (kāds arī bija kaujas uzdevums). Kauja notika, abas divīzijas komandējot latviešu komandierim, kas šo kauju īpaši izceļ.

    Vaards,
    latviešiem bija tas gods (un nelaime) būt vācu pusē, kurai daudz ko pārmet. Bet to, ka vācieši un viņu sabiedrotie būtu bijuši mīkstie – to neviens vēl nav viņiem atļāvies pārmest. Vismaz pagaidām “cietākus” par viņiem zeme nav redzējusi.

    Atbildēt
  14. Vaards

    Osiic,
    Ja mani atmiņa neviļ, tad pagājušā gadsimtā šamējie vismaz divreiz pierādija savu pilnīgu mīkstumu. Vai vēsture būtu aizmirsusies?

    Un runājot par 16.martu, ek, idioti un neveiksminieki kvadrātā tie vācu pusē karojušie letiņi. Skumji, bet diemžēl. Jautāsi kāpēc?

    Atbildēt
  15. Vaards

    Kuulink, daudz, daudz nopietnāk.

    Starp citu, ņemot vērā Tavu esošo darbu, Tev nevjadzētu pievērsties šādām tēmām. Jo redzies kā Ulmanim ar nevainīgu grāmatu dāvināšanu izgāja:

    http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=534555

    Atbildēt
  16. Vaards

    Ok, mīnusiņu licēji. Pāris pardomas.

    1. Karodziņu likšana ir smieklīgs plaģiāts, kas ņemts no “pretnieku nometnes”. Tas ir neoriģināli un nožēlojami. Nemaz jau nerunājot, ka pretinieku nometnē esošo “Georigijevsko ļentočku” valkājošie tīņi no krievijas vēsturnieku puses tika atzīti par apkaunojošiem – aptuveni kā piespraust sev valsts augstāko pagodinājumu nepelnīti. Nošpikota ir ideja, kas pati pēc būtības ir vāja.

    http://the-first-attempt.nnm.ru/ne_zabyvaem_i_smotrim_za_razvitiem_sobytij_
    http://svoboda-slova.nnm.ru/evrosoyuz_vstupilsya_za_estoniyu/page-14

    Tādi linki tur ir pāris simti. Un kātrā ir tūkstošiem komentāru. Kapēc jūs tur neredz, ko? Kapēc Vaardu vienu no turienes bano par šādu linku kopēšanu:

    http://www.lettia.lv/ru_a_legionari-nirnberga.html

    2. Redz, leģionāru problēma ir liela traģēdija. Es saprotu, to aizmirst nevajag. Bet par cik leģionārs ir tāds pats intelektuālis kā jebkurš tagadējais armijas zaldātiņš (ok, tagadējie ir dāāūdz gudrāki, nekā tajā juku laikā uzaugušie 18.gadīgie puišeļi). Tad padomājam kādi leģionāri sanāk no mūslaiku īrijas strādniekiem, latvijas stroiķeļiem un pārējiem, kas nespēj normāli iesniegumu uzrakstīt, lai viņu par strādnieku darbā pieņem? Nu lūk, nepaveicās šiem strādniekiem, nepareizajā pusē karoja, turklāt ar visādu tuftu smadzenes viņiem piebāza ka tik turies. Samesti vienā katlā ar krievu sādžu dedzinātājiem un citiem. Un nevajag iedomāties, ka latvietis jelkad ir bijis cēls un labs. Dedzināja un šāva pilniem vaigiem – tas ir tas kara blakus efekts. Tā dara visas karojošās puses tūkstošiem gadu. Un tā arī darīs vienmēr. Tāda ir bruņotu un notrulinātu vīru rekacija pēc kaujām. Vienmēr. Varos, laupīs un šaus arī tad, kad mēs būsim spiesti izlemt – vai kopā ar kūlinku šaut budzi, vai kopā ar budzi šaut kūlinku. Vai arī kūlinks un budzis šaus mani.

    Ok, zaudēja mūsu zemnieki krievijas plašumos, pie veļikajas upes. Zaudēja kara beigās, kad jau viņiem pašiem bija skaidrs iznākums.

    Bet redzies, ja tā būtu piemiņas diena, tak nebūtu tie senlaiku īrijas intelektuālo strādnieku prototipi ielikuši 16.martu par piemiņas dienu. JOPCIK! Vai tad grūti jums, dārgie lasītāji, saprast, ka “sitīsim tos utainos” mūsos dzīvo mūžos? Un ja utainie mums uzdeva kārtīgas sutas, tak vajadzētu būt kaut kādam kaunam un likties mierā? Nea, vajag demonstratīvi to utaino kaitināt. Ok, kamēr vecie āži rietumvalstīs savā nodabā atzīmēja savu bezjēdzīgo karošanu idejiski debīlākas sistēmas sastāvā (vācijas modelis tomēr bija idiotiskāks par PSRS komunistisko labklājības un laimes modeli), tādejādi tikai kavējot īpaši postošā kara beigu brīdi, radot papildus nelaimes un priecājoties par papildus nošautajiem krieviem…

    Atbildēt
  17. CooLynX Raksta autors

    Tur jau tas stāsts. Pēdējo divu gadu laikā es iemācījos no igauņiem vienu ellīgi labu lietu — sākumā dari un pēc tam pielabo, ja kaut kas nav tā kā “vajadzētu”. Latvieši tā nedara. Viņi sēž sūdu bedrē katrs savā kaktā un pukojās, tiklīdz kāds kaut ko sāk darīt, lai no bedres izlīstu, tā visi salien apkārt un lamā to vienu, jo viņš kaut ko dara – varbūt nepareizi, varbūt pilnīgi šķērsām, bet dara – pārējie lamā, māca, bļaustās, bet neviens neko reāli nepalīdz. Tas, kas dara beigās, tomēr tiek ārā no bedres, noslauka sūdus un aiziet. Pūlis pabļaustās, pabļaustās, jo atkal ir slikti – tas maita, tomēr izlīda ārā, un atkal nolien pa kaktiem.

    Man ir sakrājušies arī piemēri iz dzīves. Un visbēdīgākais ir tas, ka es to neesmu spējīgs mainīt. Vismaz šobrīd neredzu kā to izdarīt.

    Atbildēt
  18. Mārcis

    Ar piemēru darot un atbalstot darītājus, kā arī neuztraukties par tiem bļāvējiem, gan pienāks arī viņu reize kad gribēsies no bedres izkārpīties :).

    Šādā veidā veidojas Attieksme un Kūltūra.

    Atbildēt
  19. Mārcis

    Ieteikums vārdam nebūt tik agresīva krievu šovinistu lauciņa kopšanā, neviens nenoticēs. Un painteresēties par vēstures skatījumu no latviešu redzesviedokļa.

    Piemēram no VL lapas:

    18. novembris – diena, kad latvieši varu ņēma savās rokās!
    http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318296

    Veselīga nacionālisma robežas
    http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318330

    Ne tikai piemiņas, bet arī protesta diena
    http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318371

    Atbildēt
  20. Arnolds

    Par leģionāriem es jau pateicu – viņiem šī izrādīšanās nav nepieciešama.

    Normunds – kas tevi ir pilnvarojis runāt leģionāru vārdā?

    Un runājot par 16.martu, ek, idioti un neveiksminieki kvadrātā tie vācu pusē karojušie letiņi. Skumji, bet diemžēl. Jautāsi kāpēc?

    Nu kur tādi kā tu dalbajobi rodas? Anālā seksa orģijās? Ja idiots un neveiksminieks negribēja iet leģionā, tad sekoja ceļojums uz Salaspili, turklāt tas bija reāli arī ģimenes locekļiem.

    Visiem nabadziņiem, kuri šaubās, iesaku izlasīt Rolanda Kovtuņenko grāmatu – Neatzītie karavīri. Vīriņš visu kara cēlienu izgāja – no paša sākuma līdz Kurzemes katlam. (+ 15 gadus komunistu lēģerī par to, ka bija virsnieks). Un ļooti sīki nodokumentējis + kartes + savi un cīņu biedru iespaidi.

    Atbildēt
  21. Normunds

    latviešiem bija tas gods (un nelaime) būt vācu pusē,

    Neko sev gods… Bet tas laikam latviešiem ir raksturīgi – lepoties ar lietām, par kurām 90% pārējās pasaules iedzivotāji tā kā nedaudz kaunās vai nelabprāt runā, ja reiz viņiem ir kāda šaize sanākusi. Piemēri tālu nav jāmeklē – liela daļa autovadītāju par savu svētāko pienākumu uzskata ātruma pārsniegšanu. Nu labi – štrunts, tu esi stulbs, pārsniedzi, tak nē, tas vēl ir jāizbazūnē pa visu pasauli – ES aizvakar pa Brīvības ielu braucu uz 120! ai em kūl! Un stulbi ir tie, kas mani tagad mācīs, ka tik ātri braukt pa pilsētu nav labi.

    Tas pats jāatzīmē par leģionāriem un viņu celšanu uz postamenta. Vaards jau rakstīja un es viņam pievienojos – tā nav lieta ar ko jālepojas. Tā bija mūsu tautas traģēdija, savi 15, varbūt 20% no šiem vīriem tiešām domāja, ka cīnās par brīvu Latviju, bet pārejie bija vienkārši zaldāti, kas bija zvērējuši uzticību fīreram un klausīja viņa pavēlēm.

    Bet visā šajā jezgā mani interesē tikai viens – kas ir atbildīgs par šo jezgu? Vai tiešām šie “latvijas patrioti” ir tik stulbi un neredz, ka ar viņiem manipulē? Vai gluži otrādi – ļoti labi saprot, ka tādējādi mēs sevi izstumjam no Eiropas un dodamies austrumu virzienā?

    Atbildēt
  22. Normunds

    Normunds – kas tevi ir pilnvarojis runāt leģionāru vārdā?

    Ja mani atmiņa neviļ, leģionāru aktivitātes pēdējo trīs gadus ir aprobežojušās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, ziedu nolikšanu un Lesteni. Viņi pavisam noteikti nepiedalījās balagānā kas sekoja pēc tam.

    Ja idiots un neveiksminieks negribēja iet leģionā, tad sekoja ceļojums uz Salaspili,

    Zini kāds ir populārākais mīts? Leģions bija brīvprātīgs….

    Bet tava doma laba. Tātad – leģions nebija brīvprātīga pionieru nometne. Labi. Tad kapēc kādam būtu jālepojas, ka viņš ir karojis okupācijas karaspēka vienā pusē? Tad ko – jālepojas arī visiem tiem, kas karoja otrā pusē? Un jālepojas tiem, kas krievu laikos nolauza savus divus vai trīs gadus dienestā sarkanajā armijā? Kapēc gan 23. februāris pie mums netiek atzīmēts ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa?

    Atbildēt
  23. Normunds

    Ak jā, atminos lasījis dažu labu viedokli, ka Salaspils nemaz neklasificējās kā koncentrācijas nometne, tas esot bijis kūrorts ar nedaudz stingrāku režīmu…

    Atbildēt
  24. Osiiic

    Vaards,
    vai Tavuprāt zaudēta cīņa pret desmitkārtīgu, labāk apbruņotu pretinieku, ir “mīkstuma” pazīme? Gribētu redzēt, ko Tu pats darītu situācijā – viens pret desmit urlām. “Cietais rieksts” atradies.

    Normunds,
    Tavuprāt būt elitāra karaspēka sastāvā nav gods? Ja Vācija būtu uzvarējusi, Tu dziedātu citu dziesmu. 🙂

    Atbildēt
  25. Normunds

    Tavuprāt būt elitāra karaspēka sastāvā nav gods?

    Nu kas par sviestu? Tu lepojies ar mūsējiem Irākā un Afganistānā? Viņi arī ir elitāra karaspēka sastāvdaļa.

    Ja Vācija būtu uzvarējusi, Tu dziedātu citu dziesmu. 🙂

    Varbūt sāksim ar to, ka, ja Vācija būtu uzvarējusi, Latvijas kā valsts vairs nebūtu.

    Atbildēt
  26. Osiiic

    Un vēl, Normunds,
    jā, es uzskatu, ka ir jāpiemin visi latviešu karavīri, kas tikuši iesaukti un cīnījušies – tai skaitā tie no 24.teritoriālā korpusa, tie, kas cīnījās Afganistānā, latviešu strēlnieki 1.Pasaules karā un vēl agrāk cara armijā, hercoga Jēkaba zemessargu pulki, kas cīnījās pat Vīnes kaujā pret turkiem, kā arī Livonijas ordeņa karavīri, kuri dažu labu reizi sadeva pa dibenu igauņiem, leišiem, pleskaviešiem un polockiešiem. 🙂

    Atbildēt
  27. Normunds

    jā, es uzskatu, ka ir jāpiemin visi latviešu karavīri, kas tikuši iesaukti un cīnījušies

    Es, savukārt, tā neuzskatu.

    Atbildēt
  28. Osiiic

    ja Vācija būtu uzvarējusi, Latvijas kā valsts vairs nebūtu.
    —————————
    Tev tiešām vajadzētu mazāk lasīt PSRS vēstures grāmatas. Ja Vācija būtu uzvarējusi, Eiropa izskatītos šādi:

    http://strangemaps.files.wordpress.com/2007/10/uusieurooppa.png

    Atbildēt
  29. CooLynX Raksta autors

    Normund, kādi ir komentāri par šo linku?
    http://www.lettia.lv/ru_a_legionari-nirnberga.html

    Vai arī dziļāk jau par šo, kur ir redzami leģionāri, kas turpināja dienēt citu valstu atbrīvotāju spēkos un apsargāja notiesātos SSiešus.
    http://www.dpalbums.lv/lat/search.php?action=filter&filled=1&whichtype=links&photothemecondition=like&photothemesearch=melno%20vien%EEbas

    Stāsts ir par to, ka Krievija visiem uzspiež savu vēstures traktējumu, kas bija padomju laikos par to, kā arī leģionārus liek vienā plauktā ar fašistiem. Tas ir normāli?

    Ja tu tiki sarkano nometnē, tad tev spīdēja Sibīrija, ja tiki amerikāņu nometnē, tad varēji turpināt dienēt pie viņiem un vēlāk aizbraukt prom no sarkanajiem. Tu cīnījies par savu dzimteni un brīvību. Tas ir negods un kauns?

    Ar ko Vaards ir labāks par mums. Viņš spamo krievu forumos, bet mēs liekam visiem svētu mieru un netraucēti “izkaram” karodziņu par godu šiem vīriem. Kāpēc mēs tagad esam tautas ienaidnieki?

    Atbildēt
  30. Normunds

    Stāsts ir par to, ka Krievija visiem uzspiež savu vēstures traktējumu

    Krievija? Krievija uzspiež savu redzējumu visai Eiropai, kas katru gadu vismaz nedēļu pēc 16. marta ir lielā nesapratnē par to, kas notiek Rīgā?

    Bet ja paskatās uz to kam tas ir izdevīgi – jā, tas ir izdevīgi krievijai, radīt negatīvu publicitāti. Tapēc man joprojām ir jautājums vai šie “patrioti” maz apzinās, ka viņi lej ūdeni uz krievu propagandas dzirnavām? Un ja nu krievija to labi apzinās? m?

    Tu cīnījies par savu dzimteni un brīvību.

    Es atgādināšu – Leģions nebija brīvprātīgs. Tikpat labi tie kas dienēja Afganistānā astoņdesmitajos tagad var sist pie krūts un teikt, ka cinijās par Brīvu Latviju. Ap 70-80% [atkarībā no avota] leģionāru bija iesaukti dienēt nevis pieteikušies brīvprātīgi, tapēc nevar viņus likt uz tā paša plaukta kur brīvības cīnītājus 19. gadā, jo tad bija Latvijas armija, kas cīnijās par savu zemi sitot vāciešus un krievus.

    15. un 19. divīzija, kuru lielākais sasniegums bija [spriežot pēc atceres datuma] kauja pie Veļikajas upes krievijas teritorijā. Leģions tika izveidots tajā laikā, kad cīņas notika krievijas teritorijā. Saliekot šo kopā es nekādi nevaru piekrist tam, ka viņi no 43. gada cīnijās par brīvu Latviju. Viņi cīnijās pret krieviju, zaudēja un mēs esam tajā peļķē kurā esam, jo mums nav argumentu lai pierādītu, ka leģions tiešām tika izveidots lai atbrīvotu Latviju.

    Atbildēt
  31. Osiiic

    Normunds,
    zini esmu par šiem jautājumiem runājis ar normāli domājošiem krieviem – viņi gan uzskatīja, ka latviešiem ir tādas pašas tiesības godināt 2.Pasaules kara veterānus un viņu kritušos biedrus kā visām citām karā iesaistītajām pusēm. Žēl, ka Tu tā neuzskati.

    Kā teiktu Goiko Mitičs: Hau! Esmu runājis!

    Atbildēt
  32. Normunds

    Kamēr mēs te burbuļojam par to kas īsti bija leģionāri, no vāczemes šurpām braukšot neonacisti. Nu ko, tas laikam ir tas ko vēlas visi leģionāri – lai viņu atceres diena tiktu nosaukta par neonacistu tusiņu.

    Atbildēt
  33. CooLynX Raksta autors

    Tad, ko mums tagad – sēdēt, klusēt un gaidīt, kad kāds cits mūsu vietā kaut ko izdarīs?

    Varbūt sākumā ir jāvienojas savā starpā, kas ir mūsu vērtības un, kas mums ir svarīgi.

    Atbildēt
  34. Normunds

    Tad, ko mums tagad – sēdēt, klusēt un gaidīt, kad kāds cits mūsu vietā kaut ko izdarīs?

    😀 Nu tak jau dara, rekur neonacisti braukšot ciemos. Tas laikam ir tas ziņojums, ko mēs vēlamies nodot pasaulei? Tu arī vēlies, lai, teiksim, ārlietu ministra, vēstures profesora vai valsts prezidenta raksta vietā par to kas ir leģions, pasaule saņem ziņas par to, ka pie mums pa ielām drasē neonacisti/fašisti vai kā lai viņus savādāk nosauc, neaizvainojot viņu trauslās jūtas?

    Varbūt sākumā ir jāvienojas savā starpā, kas ir mūsu vērtības un, kas mums ir svarīgi.

    Es ar sevi jau sen esmu vienojies – man ar vietējiem un ārējiem fašistiem un krievijas līdzskrējējiem nav viens ceļš ejams, tapēc es neatbalstu 16. martu tādā redakcijā kā tas notiek tagad, jo kolīdz pie apvāršņa parādās tādas odiozas personības kā Birzes kungs, tā varam nolaist podā visu pasākumu.

    Atbildēt
  35. Vaards

    > Ar ko Vaards ir labāks par mums.
    > Viņš spamo krievu forumos, bet mēs liekam visiem svētu mieru

    Nedaudz augstāk lasīju par vēlmi darīt kaučko lietas labā. Ap 16.martu būs vērienīga antilatvijas propoganda un attiecīgi raksti krievijas forumos. Kārtīgs lietas labā darītājs saņemtos un uzrakstītu skaidrojumu par 16martu tur, tajā portālā. Gan jau pirmajā lapā to rakstu ieliks! A portāls tas dikti populārs. Nu aptuveni – kapēc lai krievi dusmotos par mūsu piemiņas dienu, a? šie tik ņem un dusmojas. Bet kamdēļ? Kamdēļ viņiem būtu jādusmojas? 🙂

    Raksts varētu būt aptuveni tāds:

    1. Leģionāri un uz viņu rēķina pakaļskrējēji (visu latvijai u.c.), arī kreiso spēki un to uzskati, antifašisti saucamie – lai nemestu visus pār vienu kārti un uzreiz rastos skaidrība par jautājuma komplicētību.
    2. Leģionāri pēc būtības – arājveidīgie, parastie iesauktie, sibīrijas piedzīvojušie un rietumvalstīs palikušie.
    3. 16marts kā kariņš krievijas plašumos (ieskaitot populistu safabricētās domas, ka latvieši, zinot par kara iznākumu, cerēja nosargāt neatkarību, neielaižot komunistu režīmu atpakaļ dzimtenē).
    4. 16.marts kā atceres diena veterāniem un iespēja to aptraipīt 1.punktā pieminētajiem visa veida radikālajiem grupējumiem.

    Tikai pēc tādiem skaidrojumiem pastāv iespēja šo dienu nēēēdaudz uzskatīt par atceres dienu.

    Atbildēt
  36. CooLynX Raksta autors

    Vaards: piekrītu un ar visām četrām par!

    Tagad jautājums, kas to varētu izdarīt?

    Es nē, bet es varēju pacelt šo problēmu gaismā, lai radītu diskusiju un diskusijas rezultātā radās spārnotas idejas, kuras varbūt kāds varētu palīdzēt realizēt. Viens cilvēks nav karotājs. Ja problēma ir. Un mēs visi atzīstam, ka ir problēma. Bet katrs saprot to citādāk, kā rezultātā arī meklē risinājumus “pa savam”, tad arī sanāk ne šis ne tas un visi nolien pa kaktiem. 😉

    Atbildēt
  37. Vaards

    Āāāāā…

    Bet vispirms mums būtu jāpaskatās spogulī un jābeidz sev melot. Kārtīgs latviets patiesībā tak nemaz nevar būt nefašists. Un viņam ne jau Latvija svarīga, viņam latvija pie kājas, viņam galvenais, lai urlam būtu slikti. Nesens piemērs: “ko Tu pats darītu situācijā – viens pret desmit urlām” . Mēs tak par krievu sišanu tik vien domājam. Kapēc tos 10.urlas būtu jāsit? Kapēc ar šamiem nevarētu šņabi iedzert?

    Un ja konkrētāk par leģionāriem runājam, tad mana kursttēva patēvs no sibīrijas atgriezās tikai piecdesmitajos gados. Da neko, tāpat turpināja krievus neieredzēt. Ja būtu bijis jāiet šaut atkal, tak ietu un šautu atkal. A nošavis viņš bija daudz. Viņš sēdēja pie kaulzāģa ierakumā. Un esot paņemti gūstā brīdī, kad līķu kaudze priekšā sakrājusies pārāk liela un pāri pa to uzbrūkošos krievus vairs nevarēja nošaut. Tā lūk.

    Un tapēc 16.marts ir izvēlēts par piemiņas dienu – jo tie visīstākie šāvēji laicīgi notinās uz rietumvalstīm. Un viņi arī izvēlējās šo datumu, kurā kārtīgi krievus izdevās paklapēt. Ja tā būtu piemiņas diena, viņi būtu izvēlējušies dienu, kad lielākais vairums no biedriem tika sibīrijā nomušīti. Bet nē – līksmoja tomēr “10. urlu sitēji”.

    Un tas jau nav vienīgais gadījums cēlo latviešu biogrāfijās.

    Atbildēt
  38. Vaards

    > Tagad jautājums, kas to varētu izdarīt?

    Es jau biju domājis tā darīt. Divus gadus gatavojos (!) Bet tad konstatēju, ka:

    a) Mani izteiksmes līdzekļi krievu valodā ir pavāji, kas sabojā pašu ideju un tās izklāstu.
    b) manas zināšanas (kaudzīte ar grāmatām par leģionāriem + viss, kas internetā pieejams) ir pavājas un ir robi, lai es spētu pilnīgi neitrāli un izsvērti problēmu apskatīt un atbildēt arī par sarakstīto.
    c) Un es parīt no rīta lidoju prom (uz visu martu un vēl biščiņ).

    Atbildēt
  39. Osiiic

    Vaards,
    atvaino, bet varbūt tā vietā, lai izrautu no konteksta manus vārdus, Tu varētu iet pie saviem urlām* dzert šnabi?

    *) Urla nenozīmē krievs – jebkuras tautības pārstāvis, kurš ienākumus iegūst no laupīšanas un zādzībām, ir atkarīgs no reibinošām vielām, un izceļas ar lēta sporta apģērba valkāšanu ikdienā. Krieviski tos sauktu par “atmarozkiem” vai “padonkiem”.

    Atbildēt
  40. Osiiic

    Un vēl – kā jau teicu domājošiem krieviem nav nekādu problēmu atzīt, ka leģionāri ir veterāni, tādi paši kā visi citi. Esmu patiešām ar krieviem dzēris kopā šnabi un par to runājis. Savukārt, kaut kādu taisnošanās raktu poustošana krievu resursos – nu kāda velna pēc? Lai tikai krievu nacboliem būtu ko ķidāt?

    Atbildēt
  41. Vaards

    Osīt, kā skatos Tev tomēr gribās lai atbildu Tavā stilā?

    Tad jau sanāk, ka Tu atbilsti pats savai urlu definīcijai! Jo aizstāvi atmarozkus un padonkus. Glorificē karaspēku, kas iebruka svešā zemē un neskatoties uz saviem negaidīta uzbrukuma panākumiem, stipri daudzskaitlīgāku un labāku bruņojumu, stipri lielāku pieredzi un disciplīnu – ņēma un zaudēja? Starp citu, esi redzējis, ka par urlām kāds krievs sauktu latviešus vai citus krievus?

    ===

    Ulras un Tiblas (igauņu versija) nav nekādi treniņbikšainie vistautieši, kā tu šeit centies samelot.

    Urlas – tie ir “orli”(ērgļi). Brašuļi tobiš, ar nievājošu nozīmi un sarkasmu apsaukāti krievi un tikai.

    Bet Tiblas (igauņu versija) ir smieklīgāki. Tiblas radās tajos laikos, kad krievi pirmoreiz ienāca igaunijā. Vairums igauņu krievu valodu nesaprata, tamdēļ krievu bieži lietotais vārdu salikums “Ti, bļa” tika attiecināts uz viņiem pašiem. Tā viņi palika par tiblām uz turpmākajiem gadu desmitiem.

    Kā redzi – es no Tava teksta vārdus neizrauju, es runāju par būtību. Tiec vispirms ar sevi skaidrībā – kamdēļ Tev iekšēji gribas domāt ka vācu karaspēks ir foršais, bet krievu sliktais. Tas ir reliģiskas dabas jautājums – jo diskusijā taisnību atrast nevar. Jo haotiskā slaktiņā vienkārši nav un nebija taisnības nevienam. Un to restaurēt nav iespējams. Tāpat kā nav iespējams detalizēti izzināt pat tik vienkāršu jautājumu – ko Vaards ēda šodien pusdienās? Tur simtiem vēsturnieku varētu ņemties, izvirzīt hipotēzes, un nekādā jēgā netiktu. Bet tas ir tikai maziņš notikums, stundu atpakaļ.

    Atbildēt
  42. Osiiic

    Vaards,
    Tavs vārdu etomoloģiskais skaidrojums ir iespaidīgs un atzīstams. Bet tas neattaisno to, ka izrauj no konteksta manus vārdus. 😉 Kas attiecas uz pārējo – padomju armija bija nesalīdzināmi (uzsveru, patiešām – nesalīdzināmi) labāk bruņota par vācu (skatīt kaut vai V.Suvorova “Pēdējā republika”). Nesenā kauju pieredze bija līdzvērtīga (vāciešiem – Polija, padomēm – Somija). Par skaitlisko samēru vispār nav vērts runāt.
    Ja runājam par emocionālo pusi no sērijas labais/sliktais, tad, jā, empcionāli esmu vācu armijas un to sabiedroto (ievēro, armijas, nevis nacistu) pusē. Un redzu tur nekā nosodāma.

    Un tam visam nav nekāda sakara ar 16.martu, kas ir veterānu piemiņas diena. 😉

    Atbildēt
  43. budzis

    Kur ir principiala starpiba star to, kas uzvareja vai butu uzvarejis 2. PK? Ne 1. ne 2. gadijuma briiviibu Latvija neguva, abos gadijumos darits tika viss, lai iznidetu latvieshus kaa tautu.

    Ta ka lielakais ljaunums paar latvieshiem ir naacis no “uzvareetaaju” puses, tad tikai logiska ir to uzskatiishana par galvenajiem ienaidniekiem. Un taa tas buus, kameer Kruievija neatvainosies par visu savaariito no 39.gada.

    Atbildēt
  44. Osiiic

    Kur ir principiala starpiba star to, kas uzvareja vai butu uzvarejis 2. PK? Ne 1. ne 2. gadijuma briiviibu Latvija neguva, abos gadijumos darits tika viss, lai iznidetu latvieshus kaa tautu.
    ————————————————————
    Man mājās ir Vācijā, 1943.gadā izdots karšu atlants, kurā Baltijas valstis jau bija iezīmētas kā neatkarīgas republikas. Tā kā karšu atlantus izdod uz vairākiem gadiem, tas nozīmē, ka Ostlande bija pagaidu risinājums, kuru bija paredzēts izformēt pēc uzvaras karā un atjaunot neatkarīgas Baltijas valstis.

    It īpaši, ka tas kontrastē ar padomju karšu atlantiem, kuros Baltijas valstis bija jau iezīmētas kā PSRS sastāvdaļa pat pirms okupācijas.

    Esmu pārliecināts, ka kartē iezīmētās neatkarīgās Latvija, Igaunija un Lietuva ir tikai un vienīgi latviešu un igauņu leģionāru nopelns. Tādēļ nevajag liet čugunu par Baltijas tautu iznīcināšanas plāniem utt.

    Atbildēt
  45. Normunds

    Esmu pārliecināts, ka kartē iezīmētās neatkarīgās Latvija, Igaunija un Lietuva ir tikai un vienīgi latviešu un igauņu leģionāru nopelns.

    Nu ko lai saka, tava pārliecība, ka pirms leģiona formēšanas izdotā grāmatā ieraudzītās kartes ir leģionāru nopelns, ir dīvaina. Tieši tikpat dīvaina, kā pārliecība, ka kāds ir plānojis sadalīt Ostlandi atpakaļ neatkarīgās valstīs.

    Atbildēt
  46. Osiiic

    Normunds,
    zini man jau gribas sākt lamāties, kā cilvēks var tik konsekventi melot un plātīties ar savu nezināšanu. Latviešu leģions tika dibināts 1943.gada janvārī un jau februārī sāka kaujas gaitas (neskaitot policijas bataljonus, kas uz doto brīdi jau cīnījās frontē). Savukārt, Igauņu leģions tika dibināts 1942.gada augustā.

    Atbildēt
  47. Vaards

    > Un taa tas buus, kameer Kruievija neatvainosies
    > par visu savaariito no 39.gada.

    Nu ja tu jūties tik dikti apbižots, tad esi tik laipns un skaties bikuc tālāk par degungalu. Pirms sādžu dedzinātājiem esesiešiem tak bija arī sarkanie strēlnieki. Tāds speciāls algotņu pulciņš, kurš Krievijā atrada dzirdīgas ausis un palīdzēja nostabilizēt boļševiku varu.

    Nostabilizēja šo varu sarkanie strēlnieki visai ekstrēmi! Tur tika bez žēlastības apšaudītas pilsētas, ciemi u.t.t. Tādejādi ātri vien izdevās uz pirmā pasaules kara bāzes radītā haosa uzveidot Padomju savienību.

    Un tagad tu gribi lai krievija Tev atvainojas par to, ka tu krieviju esi nomušījis, uztaisījis tur padomju savienību un pats no saviem darba augļiem dabūjis pa biksēm – jo strelnieku radītyie darba augļi izrādijās tik vareni, ka osīša glorificētos esesiešus galu galā sakāva kā dēlus.

    http://www.russia-talk.com/latyshi.htm

    Palasi šo linku. Paskaties apakša izmantoto literatūru. Nav svarīgi, ka links ir krievu/vācu/angļu – lasīšana par tēmu Tev šākātā palīdzēs pilnveidot pasaules skatījumu.

    Kaut vai Osītim – osītis varēs lepoties nevis ar štrunta esesiešiem, kas urlas tikai biščiņ situši, bet ir vēl brangāki letiņi bijuši redzies, kas svešā zemē bez žēlastības ņem un ievieš nelaimi, par to attiecīgi saņemot attiecīgu nepelnītu atlīdzību. Gluži kā ar Osīša mācību atlantiem. Ja būtu Osītis mācījies vēsturi, tad zinātu par fīrera plāniem un kapēc tur tiek šā vai tā iezīmēts visādas teritorijas. Bet to jau Normunds vairākkārtīgi atgādinājis ir. Bez biezu grāmatu lasīšanas tur gudram netikt.

    Atbildēt
  48. Normunds

    Latviešu leģions tika dibināts 1943.gada janvārī

    Es nezinu kas ir dibināts janvārī, mani avoti saka, ka The Latvian Legion was formed beginning November 13, 1943, when the Latvian Self Administration took over mobilization from the Germans.

    Bet ticība ir viena interesanta padarīšana. Tu, par provi, tici, ka tavā kartē iezimētās robežas ir leģionāru nopelns un nozīmē, ka ostlandi kāds ir vēlējies sadalīt. Nu lai tā būtu.

    p.s pieņemot, ka leģions tika dibināts 43. gada sākumā, tas nekādā mērā nevar kalpot kā pierādījums tam, ka viņi ir iespaidojuši tavas karšu grāmatas saturu.

    Atbildēt
  49. CooLynX Raksta autors

    Es ticu šiem datiem:
    http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latviesu_legions/latviesu_legions.htm

    1943.gada 23.janvārī Vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers “atļāva un pavēlēja”
    SS reihsfīreram Heinrihan Himleram (Himmler) izveidot Latviešu SS brīvprātīgo
    leģionu. Šajā sakarā Himlers 24.janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu
    frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2.SS brigādei, pavēlot pārformēt
    brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības
    dienesta (līdz 1942.gadam kartības dienests – Schutzmannschaft)
    bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ādolfa Hitlera formālā rakstiskā
    pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 10.februārī (skatīt
    dokumentu
    ).

    Ja rakstam apgalvojuma formā, tad liekam saites uz avotiem.

    Atbildēt
  50. Normunds

    2 coolynx

    Paldies, atliek noskaidrot vai tas, ka bija tāds leģions, kaut kādā mērā pamato Osīša izteikto pieņēmumu:

    Esmu pārliecināts, ka kartē iezīmētās neatkarīgās Latvija, Igaunija un Lietuva ir tikai un vienīgi latviešu un igauņu leģionāru nopelns.

    Es saku, ka nē 🙂

    Atbildēt
  51. CooLynX Raksta autors

    Es neņemos spriest, jo dažādi avoti sniedz atšķirīgu informāciju. Visbiežāk dzirdētā ir Krievijas versija par to, ka Baltijas valstis tika izdzēstas no kartes un pateicoties Sarkanajai armijai mēs tikām atbrīvoti un pievienoti laimīgajai padomju republiku saimei.

    Arī diezgan salkani, lai būtu ticams. 😉

    Atbildēt
  52. Vaards

    Osīt,
    tātad Tev aptrūkās konstruktīvu ideju sava viedokļa paušanai? Tāpat kā tiem trijiem konstruktīvajiem indivīdiem, kuri nedaudz sasmīdināja ar saviem komentārvērtējumiem: 58 Vaards, 2008.03.05 plkst. 23:34:14 teica

    Clx,
    Pieņemsim, ka brīvprātīgi obligātais leģionos tika veidots 1943.gada janvār-februārī, pievienojot to jau frontē esošajiem rīkļu rāvēju pulciņiem, kas tur darbojās vairāk tā kā brīvprātīgi. Ko tas viss maina?

    Atbildēt
  53. svg

    CooLynX, velti iepini savā blogā šo tēmu. Tas labi, ka par saviem tuviniekiem sāpe, bet tas viss izskatās pēc kašķa meklēšanas. Nevajag lieki uzkurināties un nervozēt – labāk būtu vairojies Latvijai un audzinājis dēlus, jo pagaidām demogrāfiskais faktors nav latviešu labā lai iestigtu pagātnes problēmās un neredzētu nākošās. Dažiem liekas, ka 16. marta pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa mobilizē patriotiskos latviešus, bet otrā puse galīgi nepaliek mazāka… un pagaidām “krievi” pamatīgi ieliek leģionāriem, jo pēc kāda laika 9. maijā svin lielo uzvaru…

    Tas pat no vienas puses izskatās nožēlojami – a lja palestīniešu stilā karā pret Izraēlu. Tik nevarīgi, lai tikai iekostu Krievijai un krieviem par “veiksmi” pirms 65 gadiem.
    P.S. Neredzu iemeslu tam priekam un lepnumam par leģionāriem, ko izjūt pārsvarā jaunākā paaudze, un to kā viņi zāgējuši krievus, jo tajās kaujās bieži vien pretējā pusē bija latvieši.

    Atbildēt
  54. Osiiic

    Nu attopieties, džeki! Aplūkosim faktus:
    1) Nirnbergas tribunāls atzina, ka leģions nav uzskatāms par noziedzīgu vai nacistisku organizāciju. [SIC!]
    2) Leģionāri cīnījās tikai pret boļševikiem.
    3) Boļševiki visā pasaulē tiek uzskatīti par “sliktajiem”.
    4) Arī, piemēram, somi kā Vācijas sabiedrotie cīnījās pret boļševikiem un neviens viņiem to nepārmet (somi pat Ļeņingradas blokādē piedalījās).

    Jautājums: Kādēļ lai mēs nevarētu lepoties ar saviem karavīriem? Kādēļ somi var, bet mēs nē?

    Atbildēt
  55. gulags.lv

    Osiiic, :Man mājās ir Vācijā, 1943.gadā izdots karšu atlants, kurā Baltijas valstis jau bija iezīmētas kā neatkarīgas republikas. Tā kā karšu atlantus izdod uz vairākiem gadiem, tas nozīmē, ka Ostlande bija pagaidu risinājums, kuru bija paredzēts izformēt pēc uzvaras karā un atjaunot neatkarīgas Baltijas valstis….
    _____________________
    Neturi sveci zem pūra, noskanē un ievieto webā, lai urlām u.c. varētu aizbāzt muti

    Atbildēt
  56. Vaards

    1) Tribunāla teksts ir tik samuģīts, ka tur noteikti nav tāds secinājums.
    2) Un tapēc boļševiku mazbērniem leģionārus par to būs cienīt :)?
    3) Linku uz pasauli lūdzu – kur tiek uzskatīts, ka viņi ir sliktie?
    4)Somi nebija tik dikti glupi – viņi laicīgi pārmetās uz otru pusi.

    Atbilde – tamdēļ, ka nav pamata lepoties. Turklāt somi nelepojas. Neviens nelepojas. Jo nav ar ko lepoties – un patiesībā labi, ka nav! Tu bišķi aizrāvies – 16.marts nav svētki. Mēs šeit nerunājam par svētkiem, bet gan par piemiņas dienu. Un pat kā piemiņas diena šis datums ir absurds – nepareizā diena piemiņas izvēlei.

    Atbildēt
  57. Arnolds

    Atbilde – tamdēļ, ka nav pamata lepoties. Turklāt somi nelepojas. Neviens nelepojas.

    Kā tu lamuvārds zini, ka nelepojas? Un kā vēl lepojas. Visur ir pieminekļi: piemēram Lahti (Somijas ziemas sporta veidu centrs) pie slēpošanas centra ir piemineklis slēpotāju divīzijai. Somija karoja Vācijas pusē tikai tāpēc, ka tai bija kopīgs ienaidnieks un visa pārējā Eiropa un ASV tikai vārdiski bija kopā. Vēl vairāk – eiropieši sasolīja militāru palīdzību (un piedrāza), kā rezultātā Mannerheims krievu ziņnešus ar pamiera nosacījumiem pasūtīja uz trim lielajiem burtiem XYN (nezinu kā otrādo i dabūt).

    Atšķirība ir tā, ka somi Ziemas karā un Atbrīvošanas karā nošāva vaņkas šāva attiecībā 1:10. Tāpēc arī cieņa no Lāča puses, ka mazā Somija iedeva Lācim piepīpēt tā ka maz nelikās.

    4)Somi nebija tik dikti glupi – viņi laicīgi pārmetās uz otru pusi.

    Tu pats filtrē to ateju ko raksti? Argumenti kā zīdainim. Viņu situācija bija ļoti līdzīga Baltijas valstu, vienīgā atšķirība, ka vaņkas tā arī netika pārsoļot viņu teritoriju (ok ziemeļos tie izgāja līdz Botnijas līcim, bet pēc tam aizvācās atpakaļ).

    Atbildēt
  58. Osiiic

    gulags.lv,
    skanera diemžēl man nav , bet mēģināšu pārfotografēt.

    Vaards,
    1) In 1946, Nuremberg tribunal declared the Waffen SS to be a criminal organization, making an exception of people who were forcibly conscripted. (http://en.wikipedia.org/wiki/Latvian_Legion)
    2) Nospļauties par to, ko ciena boļševiku mazbērni. Jautājums ir – vai mēs cienam savus vectēvus?
    3) Atļaušos nekomentēt, bet aicināšu aizdomāties pašam.
    4) Kas bija necienīga, bet vienīgā izeja, lai viņus nepiemeklētu latviešu un igauņu liktenis.

    Leģiona traģēdiju es saskatu faktā, ka neskatoties uz pārcilvēciskajiem upuriem un drosmi, šiem vīriem neizdevās sasniegt mērķi – brīvu Latviju. To arī pieminam. Un tas neliedz (vēl vairāk – liek) lepoties ar viņiem un censties līdzināties tiem, kas arī bezcerīgā situācijā cīnījās līdz galam. Un daudzi turpināja arī vēlāk – tad, kad viss jau bija zaudēts, Latvijas mežos.

    Atbildēt
  59. Atbalss: Kas vainas raidījumam “Ķidājam blogus” @ krizdabz BLOGS

  60. Normunds

    Leģiona traģēdiju es saskatu faktā, ka neskatoties uz pārcilvēciskajiem upuriem un drosmi, šiem vīriem neizdevās sasniegt mērķi – brīvu Latviju.

    Es varbūt atkārtošos – par kādu Latvijas brīvību tu runā? Es jau reiz rakstīju – leģions nebija brīvprātīgs, līdz ar to arguments – viņi cīnijās par brīvu Latviju neiztur nekādu kritiku, jo 70-80% vīru tur tika iesaukti. Lasi – viņiem nebija citas izejas kā ņemt rokā šauteni un iet šaut uz to pusi kur viņiem parādīja.

    To arī pieminam.
    Brīvu Laviju mēs pieminam un svinam 18. novembrī. Es neaskatu ne mazāko saskares punktu 16. martam, kad leģionāri cīnijās par 94.3 augstieni pie Veļikajas upes krievijā ar cīņu par brīvu Latviju.

    p.s un lūdzu nesāc par savām kartēm 🙂 To kas būtu bijis pēc kara beigām tā līdz galam nezina neviens. ņemot vērā to kas notika Eiropā pēc Hitlera plosīšanās, es domāju, ka par brīvu Latviju lielvācijas sastāvā tu vari aizmirst.

    Atbildēt
  61. Osiiic

    Normunds,
    nevis uz to pusi, uz kuru parādīja, bet uz to, ko viņi bija zvērējuši. Un zvērēja viņi sekojošo:

    Dieva vārdā es svinīgi apsolos cīņā pret boļševismu vācu bruņoto spēku virspavēlniekam Ādolfam Hitleram bezierunu paklausību un kā drošsirdīgs karavīrs būšu vienmēr gatavs par šo zvērestu atdot savu dzīvību. (http://vip.latnet.lv/LPRA/zveereeja.htm)

    Kā redzi leģionāri zvērēja paklausību tikai jautājumos, kas saistīti ar cīņu pret boļševismu.

    Atbildēt
  62. Osiiic

    Normunds,
    latviski patriotiskā gara stiprināšanai iesaku Tev šo:
    http://www.vilki-kopa.lv/Vilkudiski/LegionaGramata/

    Iesaku arī pārējiem, kam latviski patriotiskais gars ir vajadzīgajā līmenī. 😉

    Atbildēt
  63. CooLynX Raksta autors

    Normunds, tev liek priekšā faktus, bet tu mēģini novirzīties no tēmas. Vai es pareizi sapratu, ka tu noliedz šo dokumentu patiesumu?

    Atbildēt
  64. Normunds

    CooLynX tu par zvērestu? Piedod, es zvērestā, kurā apsola uzticību Ā. Hitleram nespēju izlasīt vārdus par kalpošanu Latvijai un tās atbrīvošanu. Tiešām piedod, es iešu pameklēt stiprāku brilli.

    Atbildēt
  65. CooLynX Raksta autors

    Patiesībā vēsture atkārtojas. Mūsu senči nobalsoja par Padomju Savienību, mēs – par Eiropas Savienību. Arī neticami, bet fakts.

    Atbildēt
  66. CooLynX Raksta autors

    Nu paga, paga. Es nebraucu citā tēmā, vienkārši parādu tādus pašus piemērus. Toreiz, lai atbrīvotu Latviju no sarkanās armijas solīja kalpot hitleram. Tagad, lai celtu Latvijas labklājību pievienojās Eiropas Savienībai. Vai nesaskati līdzības?

    Atbildēt
  67. Osiiic

    Normund,
    par zvērestu. Ja cīņa pret boļševismu nekalpoja Latvijai un tās atbrīvošanai, tad man ir grūti iedomāties kaut ko citu, kas būtu tam kalpojis. Varbūt, tavuprāt, Kononova un viņa bandas – rīkļurāvēju pastrādās slepkavības?

    Atbildēt
  68. Normunds

    Osīt, kā viņi varēja atbrīvot Latviju no boļševikiem 43. gadā? Tajā laikā Latviju bija okupējusi Vācija nevis Krievija. Es vēl saprastu, ja latvieši cīnītos pret vāciešiem.

    CooLynx.

    Toreiz, lai atbrīvotu Latviju
    Tagad, lai celtu Latvijas labklājību

    Nē, nesaskatu līdzību.

    Un nevēloties turpmāk attīstīt ES sucks tēmu es tikai atzīmēšu, ka tagad karavīri Latvijas armijā zvēr uzticību Latvijas valstij un laikam arī prezidentam nevis ES.

    Atbildēt
  69. Osiiic

    ..es tikai atzīmēšu, ka tagad karavīri Latvijas armijā zvēr uzticību Latvijas valstij un laikam arī prezidentam nevis ES.
    ——————————————————–
    ..un pēc jeņķu pavēles apšauj irākiešus, lai pēdējie tiktu pie Irākas naftas. Piekritīsi, ir atšķirība – irākieši mums nav nekā ļauna nodarījuši, bet padomes – pietika pāris mēnešu padomju bezpreģela, lai latvieši būtu gatavi uzvilkt vācu (t.i. neseno ienaidnieku) uniformu.

    Atbildēt
  70. Normunds

    lai latvieši būtu gatavi uzvilkt vācu (t.i. neseno ienaidnieku) uniformu.

    jēziņ, kad tu reiz iemācīsies lasīt? Sekojot tavai loģikai, visi kas dienēja padomju armijā arī bija gatavi uzvilkt neseno ienaidnieku unifromu. Brīvprātīgi un ar lepnumu.

    Atbildēt
  71. Vaarna

    1. Hmm, es noprotu, ka te visi sarunaa iesaistiijushies ir dieneejushi armijaa, 2 gadus skraidiijushi apkaart ar kalashnjikovu un guleeejshi ierakumos, ka tik skaisti un kompetenti runaa? 😀

    2. Taa kaa karaa ir aizliegts okupeeto zemju civiliedziivotaajus vardarbiigi iesastiit kkaraa, tad arii tika veidotie shie “briivpraatiigie” legjioni, bet lai panaaktu savu, domaajams, ka tas izskatiijaas sekojoshi:
    – Vaards?
    – Jaanis.
    – Jaani, naaksi dieneet briivpraatiigi Lielaa Aadolfa armijaa!
    – Nee!
    /shaaviens galvaaa/
    – Vaards!
    – Peeteris…
    – Naaksi dieneet….
    – Jaa!
    – Zveereesi uzticiibu Lielajam Aadolfam!
    – Nu… nee…
    /shaaaviens galvaa/
    – Vaards!
    – Kaarlis, naakshu, zveereeshu!!!

    Karaa visi ir upuri, bet tomeer uzvareetaajus netiesaa, kameer zaudeetaajiem jaaseezh ar iezhmiegtu asti.
    Kaapeec godaatie latvieshi grib legjionaaru gaajienus, bet negrib, teiksim, geju praidus, lai arii abi pasaakumi ir liela, liela, sarkana, sarkana lupata lielaam veershu masaam?

    Atbildēt
  72. Normunds

    Vārna, vai mēs varam uzskatit, ka ir noiets jau trešais aplis? Tak jau te tiki apskatīs un izrunāts – leģions nebija brīvprātīgs, līdz ar to ir viens gana svarīgs secinājums – nevar būt runa par to, ka cilvēki, kas taviem vārdiem runājot ir piespiesti karot, ir karojuši par brīvu Latviju.

    Atbildēt
  73. Vaarna

    Normund, kur es saku, ka jaanji unkaarlji karoja par bruiivu latviju? da vinji laikam jau (imho) karoja taadeelj, lai vinjus pashus nenoshauj uz vietas, tanii legjiona iesaukshanas kantorii. nedomaaju, ka jaanji un kaarlji, kam uz abiem viena shautene shkjuunii glabaajaas, laikaa, kad shaava, varoja un zaga VISI, bija speejiigi domaat par kaut kaadu tur briiviibu. Taapeecjau es saku, ka upuri shajaa zinjaa ir visi, jo karoja jau arii visi.
    Un lai mans viedoklis buutu skaidrs, tad piebildiishu, ka pieminjas diena ir katra pasha ieksheejaa sajuuta, tachu man gribas piekrist Streipa teiktajam: legjionaari, pieminiet sho dienu, bet pieminiet to maajaas, savos dziivokljos, jo pasaule shaadus (iz)gaajienus ar pukjeem un pieminekjliem nekad nesapratiis.

    Atbildēt
  74. Vaards

    Eu, kaa tad galu galaa palikaas ar tiem legjionaariem? Kuulinks karodzinju novaacis, miinusinju liceeji ausekliishus un prieviites sametushi kaktos – legjionaari var krievzemes plashumos puut taalaak?

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Osiiic Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *