Macromedia testēs savus produktus Linux vidē

Slašdotā apspriež rakstu, kas ievietots News.com par Macromedia plāniem uzsākt testus linux vidē, lai sākumā noportētu Flash MX un tas strādātu ar Wine un pēc tam, ja izstrādātāji izrādīs pietiekami lielu interesi, tad arī izstrādāt Linux versiju Flash MX kā arī citām programmām. Jāatzīst, ka netiek minēts kāds ir tās citas programmas.

Visu mīlētais Dreamweaver visticamāk, ka nebūs, bet tā vietā būs kaut kāds Brady, kas gan nebūs domāts HTML rediģēšanai, bet gan XML.

Macromedia will also soon introduce Flex, a set of server software and other tools that will allow developers familiar with text-based environments–particularly Java–to create Flash applications.

Lynch said Flex will be followed by a new product, code-named Brady, for editing content based on extensible markup language (XML). “It’s kind of like Dreamweaver, the way it works with HTML, but it’s going to work with XML,” he said.

Loģisks solis – priekš, kam izstrādāt produktus novecojušam HTML, ja var rakstīt progresīvam XML standartam, ko izmantos servera pusē un ar ko strādās izstrādātāji, kas bīdīs lielus Java bāzētus projektus un pelnīs daudz naudas…

17 thoughts on “Macromedia testēs savus produktus Linux vidē

  1. sviesc

    hmm protams ka tā ir priecīga ziņa, bet vai ir liela nepieciešamība pēc Flash MX, linux vidē? pat protams ka būtu priecīgs ja parādītos Dreamweaver vai kas līdzīgs, jo Quanta 3 mai sen vairs neapmierina savu depārdomāto f-ciju dēļ.

    Atbildēt
  2. Pecis

    Nē nu patīkami. Macromedia vienmēr ir bijusi zināmā mērā diezgan atsaucīga pret Linux vidi un par plug-in jeb iespraudni man nu ir maz sūdzību. Strādā. Pie tam diezgan ātri.
    Patīkami ka arī labas kvalitātes komercprodukti būs palēnām pieejami Linux videi.

    Atbildēt
  3. noisex

    Nu ja butu sources pieejamas, sen jau butu noportejushi, bet enivejs patikami, ka beidzot sak domat par *nix mashinam, ka desktop mashinaam 🙂 gan jau ar laiku uzliks visu, kas man ir nepiecieshams uz nixiem, tad ari pariesim pilnibaa 🙂 bet taa pagaidaam juzojam abas win32/fbsd

    Atbildēt
  4. Mulders

    a es te redzu gana pareizu stratēģiju no Macromēdijas puses! tb viņi laicīgi iepērk vietas pagaidām stacijā stāvošajā Linux vilcienā!

    Atbildēt
  5. Mateo

    Varbuut, kad 2005.gada beigaas iznaaks “Garais rags” (Longhorn) Windows, tad Linux spees konkureet. Nekad neesmu redzeejis pat Linux. :(((

    Atbildēt
  6. Kirsis

    “Loģisks solis – priekš, kam izstrādāt produktus novecojušam HTML, ja var rakstīt progresīvam XML standartam, ko izmantos servera pusē un ar ko strādās izstrādātāji, kas bīdīs lielus Java bāzētus projektus un pelnīs daudz naudas…”
    —-
    Hmm, bet XML taču nevar salīdzināt ar HTML… vai arī es kaut ko jaucu?
    XML was designed to describe data and to focus on what data is.
    HTML was designed to display data and to focus on how data looks.

    Atbildēt
  7. aabele

    Nesaprotu no kurienes visi šie ņaudētāji uzradušies.
    Priekš html, php u.t.t. editēšanas iekš KDE ir vesela rinda ar tūļiem, kas nemaz neatpaliek no Drīmveivera. Visos ir syntax highlightning Piemēram priekš plika html to pašu kwordu var izmantot, Scrēm, u.t.t. Protams ja esi pieradis lapiņu veidot grafiskajā saskarnē un tikai retu reizi vispār atceries par html, tad ir grūtāk.

    Atbildēt
  8. aabele

    klausies coolynx
    tev derēja palauzīt prātu, kad lietotājs (karūzo) ieraksta relatīvo urli (bez http://) , lai pods pac automātiski paarveidotu par absolūtajiem. Savādāk kretinē drusku 🙂

    Atbildēt
  9. noisex

    hihi aabele. ta jau ir, varet jau vareja, gan jau ieksh pods v0.98 build: s pivom potjanet bus shii ficha 😛 … vispar jau daudz kas kretinee -saxim ar searcheri lagaino, bet nu developeri ihmo pats sev CLX nedomaa izstradat jaunu versiju :PPP saproti laika nav un slinkums maac, ka jau visiem mums 🙂 nu nekas, driz jau taps maybe exports .txt failiem uz SQL DB..tad jau lietas bidisies 🙂 ..ai nu po..shodien friday, jadomaa par to, ka lai izklaidejas.

    Atbildēt
  10. Vārds

    Nu nekādā gadījumā flash playeris priekš linux nedrīks būt opensource. Tādējādi flash kā tāds zaudētu savējo galveno priekšrocību pār html front endu (neskaitot vektorus un vēl miljonu fīču) – browser independancy.
    Kamēr flash balstās uz unificētu flash playeri viss ir ok, bet tiklīdz katrs pediņš varēs paspēlēties ar sourci būs slikti.

    Atbildēt
  11. Pecis

    Vārds: UN neviens to arī neteica. Un ja tev nav gluži izpratne, kas ir open source un ka tur jebkurš “pediņš” bakstīt pirmkodā nevar, tad nu lūdzu palasi vairāk infas pirms postē kaut ko pa šo tēmu.

    Atbildēt
  12. neko

    2 Vārds: flash sūkā birsti. vienīgais kas vēl paciešams tās ir multenes flashaa. un tās pašas bremzē uz jaunākajiem kompjiem nemaz nerunājot par web lapām…

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru aabele Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *