Notiks konference „Neatkarība vai savienība?”

astp, iesūtīja visai interesantu informāciju par konferenci, kas veltīta ES tēmai un notiks sestdien, 13.septembrī pl.10.30 Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē.

Šī konference varētu interesēt visus tos, kas vēl nav izlēmuši kā balsot 20.septembra referendumā vai arī nav ieguvuši pietiekami daudz informācijas par šo tēmu. Ideāli būtu, ja kāds no Eirooptimistiem arī aizietu uz šo konferenci un noliktu visus pie vietas.

Informācija par konferenci ir atrodama zemāk.


Sestdien, 13.septembrī pl.10.30 Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē notiks apvienības „Nē ES” rīkota konference, kuras galvenais nolūks ir sniegt sabiedrībai informāciju par Latvijas attīstību ārpus ES, kā arī ziņas par ES iespējamo ietekmi uz Latviju iesaistīšanas gadījumā.

Konferencē uzstāsies sabiedrībā pazīstami dažādu nozaru speciālisti: Aivars Borovkovs, Juris Birznieks, LU profesori Elmārs Zelgalvis un Aivars Straume, pensionāru tiesību aktīviste Baiba Pelse, Lauku atbalsta asociācijas vadītāja Inese Bartuševica un citi.

Konference tiek rīkota sadarbībā ar citām Latvijas neatkarības aizstāvju organizācijām.

Iespējama arī ārvalstu neatkarības aizstāvju delegāciju ierašanās.

Konferences gaitā tiks izklāstīti fakti, kuru esamību valdošās aprindas cenšas noklusēt, kā arī izskaidrotas plašās ekonomiskās attīstības iespējas ārpus ES, pamatojoties uz citu valstu pieredzi.

Laipni gaidīti visi interesenti.

Tālrunis uzziņām: 9295760

17 thoughts on “Notiks konference „Neatkarība vai savienība?”

  1. MZM

    Diemzheel netikshu uz sho sviestu 🙁 Katedras seede svariigaaka.
    Vislabaak patika: “Iespējama arī ārvalstu neatkarības aizstāvju delegāciju ierašanās.”

    Atbildēt
  2. ui

    Konference tiek rīkota sadarbībā ar citām Latvijas neatkarības aizstāvju organizācijām.
    hmm, varbut atnaks Garda un pastastis, kadas sekas bus latvju asins sajaukshanai ar neegjeru asiniim…

    Atbildēt
  3. Dats

    coolynx piedod, bet vai nav taa kaa par daudz eiro lietu tavaa lapaa? Biju domaajis ka shii ir cita profila lapa… Bet ceru ka peec 20 septembra viss atkal buus ok!

    Atbildēt
  4. astp

    Nu vispaar man uz meilu shitaada zinja shodien iekrita no www.nees.lv portaala – laikam jau tas vairaak liidzinaas www.latvians.lv idejai, bet nu daudz meerenaaki, sou paarsuutiiju, pamataa domaaju, ka shaadas konferences veikshana ir tas pats, kas ciinja ar veejdzirnavaam, bet katrs dziivo kaa maak.

    Atbildēt
  5. Jānis Iesalnieks (Ice)

    Domāju var nomierināties visi tie, kas uztraukušies par Poda politizēšanos. Tā vienkārši ir nodeva šim pirmsreferenduma laikam, ļoti daudzi cilvēki ir “uzskrūvējušies” uz šī temata – “Par” un “Pret” aktīvisti strīdās par savu taisnību, bet Nezinošie meklē “objektīvu” informāciju, jo gribas taču izdomāt, kā tad būtu labāk, negribas palikt Neiznītim. Pēc 20. septembra viss ieies normālajās sliedēs, tācu vēl kādu laiku noteikti notiks gaušanās par to, ka Latvija pateikusi “Jā” vai “Nē” Eiropas Savienībai.

    Atbildēt
  6. Sarky

    Gan`X: taa domaan gan i slikti. Tas ir nepareizi 🙂
    Protams, ka izlemts. Piemeeram, likumdoshana jau sen oficiaali tiek pieskanjota ES, laigan referendums tad nav bijis veel. Un ko – nobalsos pret, skanjos atpakalj, muusu intereseem?? Un liigums arii jau parasktiits…
    PEEC taa visa neiestaaties izskatiitos vairaak kaa stulbi..
    Savukaart, pashreizeejaa nozheelojamaa agjitaacijas kampanja (piem, TV – Streips un Niedre) pieraada, cik stulbi ir iestaaties..
    VISS ir stulbi un idiotiski!..
    P.S prieksh kam es 1988.g. virs skolas nelegaali paceelu sarkanbaltsarkano karogu?…

    Atbildēt
  7. Andza

    Ja kaads tomeer plaano pasaakumu apmekleet, luugtum vispirms iemest aci ieksh www.nees.lv. Argumenti vinjiem stipri vien sviestaini, bet, kad centos ielaisties diskusijaa, manii vienkaarshi neklausiijaas. Nedomaaju, ka ir veerts teereet laiku, jo vinji ar savaam idejaam ir tik ljoti paarnjemti, ka citu viedokli saklausiit nemaz nav speejiigi. Bet, ja nu kaads ir sevishkji optimistiski noskanjots…

    Atbildēt
  8. Neonz

    Es labprāt aizietu uz to pasākumu, bet nu kāreiz šosestdien 10:30 man autoskolas praktiskās braukšanas nodarbība…
    P.S. cik esmu redzējis eirooptimistus (ts zilos krekliņus visus), neviens no viņiem nav spējīgs normāli diskutēt

    Atbildēt
  9. TrZ

    Nu, Borovkovam visu cienju, gudrs vecis, bet nu Zelgalvis.. Nu atvainojiet, cilveeks, kursh uzdodas par ekonomistu un gadus 10 agjitee par lata devalvaaciju, ignoreejot stingraas monetaaraas politikas nodroshinaatos panaakumus..

    Atbildēt
  10. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @TrZ – tā lata devalvācija vēl ir strīdīgs jautājums. Es domāju, daudzi uzņēmumu vadītāji man varētu piekrist, ka stiprais lats daļēji ir bremzējis viņu attīstību, jo stiprā lata dēļ mūsu eksports ir neizdevīgāks, bet imports – izdevīgāks, nekā, ja lats nebūtu tik “stiprs”. Lielā mērā tieši stiprais lats ir bijis tas iemesls, kāpēc mums ir tik negatīva ārējās tirdzniecības bilance (ti – imports pārsniedz eksportu par ~70%). Tādējādi “stiprais” lats īstenībā ir bijusi tikai emocionāla izkārtne (daudziem droši vien liekas, jo “stiprāka” valūta, jo valsts ir cienīgāka), lai piesegtu patieso – valdības atbalstu importam, no kā varēja gūt labus kukuļus (no eksporta gūt kukuļus ir daudz sarežģītāk nekā no importa).

    Atbildēt
  11. Vaards

    Nu tas Jaanis galiigi “zagnul”.
    Preces veertiibu nosaka – materiaalu izmaksas, energoresursu izmaksas, cilveeka darba algu izmaksas, nodoklji u.c.. Saskaitot kopaa, par katru lietinju sanaak tik un tik nosaciitaas naudinju vieniibas, ko apzimeesim ar veertiibu.
    Ja sho veertiibu vedam uz citaam zemeem, tad atkariibaa no taa kaadi tur ir veertiibu sastaadosho komponentu izcenojumi, arii secinam – vai nu taa prece ir daargaaka vai leetaaka.
    Ja mees kaadaa briidii uzspeeleejam devalvaacijas speeeliiti, vai veelkautko taadu, tad sanaak taa, ka ekonomiskaa vide ir sashupojas un kljuust nestabila – inflaacija, krediitprocenti pieaug, ekonomiski neizdeviigi paliek sheit attiistiit nozares, kuras ir ar ilgu kapitaalu apriti un ilgterminja krediitiem. Paraadaas gruutiibas plaanot iglterminjaa, bankroti, veel lielaaki kredtiitprocenti, aarvalstu finansu instituuciju neuzticiiba, lielaakas garantijas summas – veellielaaki krediitprocenti.
    Dikti jau draudziigaa baltkrievijas republika ir izsitusies tautas, meegjinot shaadu modeli – seezhot uz inflaacijas?
    Ar to arii pieraadam, ka padomjlaiku ekonomisti un muuslaiku studenti ir paar vienu kaarti metami, un vieta tiem meeslainee.
    Visdiivainaak, ka veselais sapraats nav pat nabaga studentam, par kuru lielaaku teicamnieku neesmu sastapis – kur veel shitaa var pirmaas vietas olimiaadees ekonomikaa u,c, noraut? Tas tikai liecina par liimeni izgliitiibai…

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Dats Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *