K-MeleonCCF ME 0.047

Šodien kaut kā izbesīja pēdējo Firefox 1.5 betu atmiņu rīmas un tika pieņemts kardināls lēmums uzlikt K-Meleon. Pēdējo stabilo versiju ar veco Gecko dzinēju nav jēgas likt, jo tur nekā interesanta nav. Tāpēc izraku (atkal pie ķīniešiem) paštaisīto versiju uz Gecko 1.8b4 bāzes K-MeleonCCF ME 0.047. Vilkt vajag šo versiju (atpakojam kādā direktorijā bez instalēšanas), kas ir bez CN beigās, jo pretējā gadījumā sanāks tā kā pagājušo reizi. :D

Ja gadījumā bļaustās pēc .dll failiem, tad varētu būt, ka jāatvelk paciņa ar bibliotēkām, nezinu. Man iztrūka tikai MFC71.dll. Tā kā es bez sesiju glabātāja nespēju iedomāties normālu pārlūku, tad arī tas tika atrasts. Tā gan ir vēl tikai beta, bet labāk tāda nekā nekāda. Kaut kāds francūzietis ir uztaisījis šo sesiju glabātāja spraudni. Rezultātā mēs iegūsim kā krievi saka “Убийца Оперы” – viegls, ātrs un visādām fīčām pārbāzts pārlūks ar “grūti” konfigurējamiem uzstādījumiem. Grūti tāpēc, ka vēl nav pierasts pie konfigu labošanas ar teksta redaktora palīdzību. Pagaidām vēl pietrūkst Firefox iespējas. Ja izdosies piekonfigurēt visu kā esmu pieradis, tad būs jāmēģina pāriet uz K-Meleonu.

Google Analytics

Aizvakar no rīta paspēju vēl pirms lielā bara piereģistrēties iekš Google Analytics. Sākumā viss bija jauki, tad pa dienas vidu kā savēlās tauta tā arī serviss aizgāja pa pieskari – ik pa laikam rādījās paziņojums par “maintenance” darbiem un lapa nežēlīgi bremzēja. Atļāvos uztaisīt nelielu Googles analītiķa apskatu.

Neliels Googles analītiķa apskats

Patiesībā tāds paviršs ieskats vien būs, jo detalizēti aprakstīt visu nav ne laika, ne arī vēlmes.

Aizvakar pamanīju, ka Google piedāvā iemēģināt jaunu bezmaksas servisu Google Analytics. Īsumā varētu teikt, ka tā ir profesionāla statistikas sistēma, ko pirms kāda laika nopirka Google. Patīkami, ka maksas pakalpojums tiek palaists tautās bez maksas. Protams, ne bez aprēķina un saviem ierobežojumiem. Par aprēķinu neko neteikšu, jo ir tikai pieņēmumi, bet ierobežojums uz bezmaksas Google Analytics servisa izmantošanu ir noteikts – nedrīkst pārsniegt 5 miljonu lapu parādīšanas reizes mēnesī. Cik daudz Latvijā atradīsies tādu lapu kurām būs tik liels apmeklējums? Ierindas “blogotājs” var nesaspringt. Piemēram, pirms kāda gada, kad Podā bija vērojams lielākais apmeklējums pie kādiem 3-5 tūkstošiem unikālo apmeklētāju varēja sakasīt līdz 15 tūkstošus lapu parādīšanas reizes dienā. Ja nav nopietnas diskusijas un tautieši pārāk neplosās komentāros, tad sanāk, ka cilvēki vidēji iegriežas lapā kādas 3 reizes. Googles ierobežojums paredz vidēji 160 tūkstošus lapas rādījumus dienā, kas ir reizes desmit lielāks nekā karstākajā dienā Poda vēsturē. Nu vecīt, ja tev ir tik liels apmeklējums, tad es domāju, ka par to var arī samaksāt, ne? :)

Google analītiķis ir kruts verķis. Skatos, ka laacz arī fano par to. Viņš te vakar adresīti iemeta uz vienu ierakstu, kur kāds neapmierināts bijušais Urchin, tagad Google Analytics klients izliek savu žulti un apraksta kā kopš aizvakardienas ir pasliktinājies serviss par kuru viņš maksāja $200.

Es viņu saprotu. Škrobe jau ir, ka viņš par pakalpojumu maksāja apaļu ciparu, bet, tad Google vienu dienu ņem un palaiž tautās to kā bezmaksas servisu – saskrien bars ar haļavščikiem un apgāž servisu. Rezultātā tas nestrādā nevienam.

Bet tā ir vēsture. Šodien beidzot ir pieejami dati. Atskaites izskatās lieliski. Vienīgais, ko viņi nepasaka ir tas vai cilvēks ir paēdis brokastīs vai nē, bet domāju, ka arī to ar laiku noteiks.

Ķeramies pie lietas. Piedāvāju apskatīties pirmās atskaites par 14. un 15.novembri. Esmu apmierināts ar atskaitēm, jo, lai arī tagad manai lapelei ir neliels apmeklējums, tomēr nospiedošais vairākums ir līdzīgi domājošie, kas lieto pareizos pārlūkus, proti, Firefox. Ja mēs lietojam vienu pārlūku tātad mums jau ir kaut kas kopīgs. Lai arī kā tur nebūtu, tomēr būtiski ir arī tas, ka cilvēki atgriežās, tātad kaut ko vēl, tomēr cilvēki cer te atrast. Kopš pēdējām reizēm, kad taisīju statistikas atskaites, piefiksēju tādu lietu, ka linux lietotāju skaits ir nedaudz palielinājies un drīz jau sasniegs 5%, iepriekš bija zem 3%. Ekrāna izšķirtspējas ir diezgan interesantas, bet visvairāk šokēts biju par ģeogrāfisko atskaiti jeb precīzāk par to cik smalki par rajoniem un reģioniem tie tiek sadalīti. Šī ir pirmā sistēma, kur kaut ko tādu redzu. Nu un nobeigumā ne mazāk svarīgā lieta mūsu platuma grādiem ir pieslēguma veids. Pēc atskaites ir redzams, ka joprojām 20% lieto iezvanpieeju.

Protams, šī ir tikai neliela (cerams :)) daļa no kopējā apmeklētāju skaita, kas te ieveļās un pēc kāda mēneša varēs redzēt daudz interesantāku atskaiti.

CSS izkārtojuma revolūcija

Uzcepu nelielu rakstiņu webizstrādātājiem kuri interesējas par vairākkolonnu CSS izkārtojumiem.

Patiesībā tā to nodēvēja Eric Meyer savā ierakstā par labākā izkārtojuma meklējumiem. Vienkārši ar CSS ir tāpat kā ar citām tehnoloģijām – vienu un to pašu lietu var realizēt dažādos veidos, bet ne visi varianti ir vienlīdz labi, jo katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, rezultātā sanāk izšķirties par labu vienam un tajā pašā laikā pabīdīt malā kaut ko citu. Un beigās tāpat pie visa ir vainīgi nabaga izstrādātāji, kas cīnās ap šiem izkārtojumiem, mēģina iztukšot alus jūras un plēš matus uz galvas, apmētā ar akmeņiem visus, kas nelieto pareizos pārlūkus vai arī vēl trakāk – izstrādā tos.

One of the article’s primary aims is nothing less than enabling multi-column layout using no extra markup (beyond a div to enclose each column’s content) and allowing the columns to be in any document source order. Impossible? No. It appears to have done just that in all current browsers, and several non-current browsers as well.

Pirmkārt, es gribēju piesaistīt uzmanību šim rakstam In search of the One True Layout kā tādam, lai izstrādātāji apgūtu jaunu paņēmienu kā veidot lapas ar CSS izkārtojumu un panāktu tik ilgi gaidīto (tabulu) efektu, kas varbūt pat strādā ārpus testa vides, neizmantojot tabulas un papildus viltības un, otrkārt, protams, kārtējo reizi, lai parādītu to, ka Firefox izstrādātāji uzklausa web lapu izstrādātājus un labo kļūdas, ja viedoklis ir labi argumentēts, kā šajā gadījumā.

Problēma bija tajā, ka iekš Gecko 1.8 tika ielaista kļūda ar negatīvām malām (margin) kā rezultātā uz Firefox 1.5 betām šis revolucionārais izkārtojums, kas strādā uz visiem citiem pārlūkiem tajā skaitā arī uz iepriekšējām Firefox versijām, vairs nestrādāja. Вот блин… tālāk seko dažādi vārdnīcā neatrodami vārdi vietējā izloksnē jeb kā teiktu komandējumos esošie koderi Yorbunnywrote

Lai saprastu kā šī problēma izpaužas dabā, uztaisīju ekrānuzņēmumus ar 3 kolonnu izkārtojumu uz Firefox 1.5 neizlabotās versijas un to pašu lapu jau pēc veiktajiem labojumiem kā tas izskatīsies Firefox 1.5 fināla versijā (šodienas “hourly branch” versijā jau to var notestēt). Ja kādam radās vēlme paeksperimentēt ar revolucionāro CSS izkārtojumu, tad to var darīt šim mērķim speciāli veidotajā lapā ar dinamiski ģenerējamu izkārtojumu.

YAST jeb Yet Another SVG Tetris

Pirms kāda laika biju iemetis vienu spēlīti, kas darbojās pateicoties SVG. Šoreiz pavisam nejauši uzskrēju spēlei, kas ir veidota izmantojot to pašu SVG tehnoloģiju. Klasiskais tetris SVG izpildījumā. Lai to uzspēlētu būs nepieciešams Firefox 1.5 vai Internet Explorer 6.x ar Adobes SVG spraudni (sīkāka informācija Adobes lapā par SVG priekšrocībām). Tagad varam draudzīgi pamāt flašam, jo viņš būs šodien brīvs.

Brainbench testi

No XoleD bloga uzzināju, ka Brainbench atkal divas nedēļas piedāvā gandrīz visus savus testus bez maksas. Aprīļa sacensību laikā cilvēki runāja, ka, ja dabū Job Role, tad šo sertifikātu atsūta jebkurā gadījumā, bet man tie maitas neatsūtīja. Es gan pamēģināju un veiksmīgi uz pāris dienām tiku vienā no testiem Līdera statusā, bet man nepaveicās, jo manu rezultātu pārsita kaut kāds frukts un stulbākais, ka to izdarīja papildus laikā. Tāpēc šobrīd neesmu pārliecināts, ka šoreiz būs vēlme tērēt laiku un ķēpāties ar tiem testiem. Bez tam Latvija arī neiegūs pirmo vietu, jo parādīsies kaut kādas mistikas valstiņas no vēl mistiskākām vietām un ar savu mazo iedzīvotāju skaitu iegriezīs visiem.

11/1/05 – FREE TEST EVENT – DON’T MISS IT! – From 11/1/2005 until the 15th, Brainbench is opening up its library of 500+ certifications, as a primer for April’s 2006 Bench Games. A $49.95 value PER TEST, you can take any of our tests free – beef up your resume – impress your boss – see where you stand! Printed certificates not included. Check back on Tuesday 11/1, to begin taking advantage of this great offer!

PrefBar 3.2.1 dev versija Firefox 1.5 lietotājiem

Ja ir tādi Firefox 1.5 betas lietotāji, kas hroniski nespēj iztikt bez PrefBar paplašinājuma, kas vairs nebija iedarbināms pēc pēdējām izmaiņām, var iegriezties vienā japāņu lapiņā. Tā kā es japāņu valodu pārvaldu tik pat labi kā ķīniešu, tad man nesagādāja nekādas problēmas atrast vajadzīgo informāciju norah’ lapā, bet pārējiem, kas tik labi neorientējās šajās valodās, varu pačukstēt, ka īstais fails ir atrodams zem saites PrefBar 3.2.1 Dev. Priekā!

Papildināts!
Es te nejauši paskatījos, ka BlackHalt raud par to, ka viņam nekas nešancē. Ko var gribēt no japāņiem. Patiesībā jau esmu pieradis pie tā, ka PrefBar jau labu laiku kā taisa jokus. Vēl precīzāk izsakoties, ja tu vienu reiz aplauzies, tad tā rēta paliek uz ilgu laiku. Tā es pirms kāda laika klikšķināju uz visām OK pogām kā rezultātā paliku pie salauztas siles. No kā vajadzētu izsecināt, ka “jaunā” pogu kolekcija, ko it kā piedāvā PrefBar nav tas, ko vajadzētu apstiprināt ar pogu OK, jo parasti tas nav tas, ko tu ikdienā lietoji, bet gan tas, ko attiecīgais izstrādātājs bija iedomājies uzlikt kā noklusēto izkārtojumu. Nospiežot pogu “Cancel” rūdītam PrefBar lietotājam paliks viņa izvēlētās pogas, bet visa funkcionalitāte būs jau no jaunās versijas (saudzē savu prefbar.rdf, kas ir iekš profila). Vienkārši ar šo papildinājumu mēs piešķīlām šo paplašinājumu, lai tas vispār strādātu. Tāpēc domā, ko tu dari. Es jau labu laiku kā nerakstu savus “traktātus” vienkāršam mirstīgajam, bet gan cilvēkiem, kas arī ir spējīgi domāt līdzi… Apmeklējums un “gudrinieku” komentāri, lai tiek citiem saitiem.

Opera 9p1 un Firefox 1.5 Beta 2 – atmiņas rijēju sacensībās

Uztaisīju pavisam nelielu testiņu un salīdzināju jauno testa Operu ar tādu pašu testa Firefox versiju.

Man tāpat kā daudziem Firefox lietotājiem konkrēti besī šī pārlūka atmiņas rīšana un ar to saistītās problēmas. Tāpēc ik pa laikam metu aci uz konkurējošiem pārlūkiem – ar nepacietību gaidu jauno brīnumu no Microsoft kā arī lūkojos uz Operas pusi, bet kā vienam tā otram ir savi trūkumi un pagaidām palieku uzticīgs Firefoxam. Nedaudz patestējot jauno Operas 9tās versijas betiņu, konstatēju, ka šis pārlūks arī ēd atmiņu un nav nemaz tāds jēriņš kādu to mālē karstasinīgie Operas lietotāji.

Jebkurā gadījumā mani interesēja konkrēti skaitļi – Firefox un Opera salīdzinājums, lai saprastu kura puse vairāk muld. Šī iemesla pēc veicu nelielu testiņu, kas ir pat ļoti subjektīvs, jo pārlūki nav vienādās pozīcijās – Firefox ir sabāzts un pārbāzts ar paplašinājumiem un ir tādā stadijā kādā es to ikdienā lietoju, bet Opera ir tikko svaigi uzlikta. Vienkārši Firefox es gribu lietot ar tām visām iespējām un mani interesē kā tas uzvedās ar konkrētām priekšrocībām un trūkumiem pretstatā Operai, tādu kādu es to lietoju testiem. Diemžēl es nezinu vai Operai ir pieejama līdzīga paplašinājumu sistēma kāda tā ir Firefoxam, domāju ka nē. Tāpēc uzskatu, ka nav jēgas testēt Firefox “pliku”, ja tādu to nekad nelietoju. Cenšos būt godīgs vismaz pret sevi.

Testēju ļoti vienkārši – atvēru abus pārlūkus ar atvērtu vienu cilni (tabu), tad vēru vaļā pa vienai lapai, pēc tam janu cilni un jaunu lapu, klikšķināju uz bildēm, izlecošiem logiem, nosūtīju formas utt. Katru darbību veicu paralēli uz abiem pārlūkiem. Rezultātā pārliecinājos par faktu, ka Opera joprojām labāk tiek galā ar atmiņu un dažos gadījumos ātrāk ielādē kādu lapu. Sistēmu gan pagaidām neizkodu, bet uzvedība ir interesanta. Tiem, kas vēlēsies atkārtot testus jeb mēģinās tos izveikt daudz objektīvāk, varu pateikt, ka interesantākā uzvedība parādās pie 50MiB, kas laikam ir tā, ko būsi nodefinējis pārlūka konfigurācijā kā atmiņas apjoms ar kuru pārlūks drīkst operēt.

Man, protams, izdevās sasniegt rezultātus, kad Opera pārsita Firefox savā rijīgumā, bet tajā pašā laikā, pēc pāris darbībām vai arī sasniedzot noteiktu atmiņas latiņu, Opera veiksmīgi atbrīvoja operatīvo atmiņu, iemetot to virtuālajā, Firefox darīja to pašu tikai daudz gausāk. Tendence bija tāda, ka Opera praktiski visu laiku bija līdere virtuālās atmiņas piedzīšanā, bet Firefoxam garšoja operatīvā. Tajā pašā laikā neslēpšu, ka Opera man šķita daudz vieglāka un atsaucīgāka nekā Firefox – radīja ilūziju, ka ēd mazāk atmiņas.

Sākumā es gribēju aprakstīt katru darbību, bet, tad sapratu, ka nav vērts, jo tāpat to neviens nenovērtēs un kāds klauns vēl pateiks cik labi es protu darboties ar Photoshop. ;) Tāpēc saliku ekrānuzņēmumus hronoloģiskā secībā vienā logā – starta pozīcija ir pašā augšā un tālāk uz leju ar sarkano līniju ir atdalīts katrs nākamais posms. Kaut kādas noteiktas sistēmas nav, ekrānuzņēmumus taisīju pēc “izjūtām” – atvēru pāris lapiņas, bildītes, lodziņus utt. un hops.

FF vs Opera

Operas fani mani noēdīs, jo es atļāvos tādu greznību un pārtraucu eksperimentēt posmā, kur Opera ir uzbarojusies ne pa jokam. Atzīstos – tas ir ar nolūku darīts. Cilvēki forumos šito bildi izvazās un runās par to. Tā kā liela daļa no viņiem nebūs lasījuši tekstu, tad panesīsies “fleims”. Tas tā arī ir domāts. Patiesībā pēc pēdējā posma Opera smuki atbrīvoja operatīvo atmiņu un sadzina to virtuālajā, bet Firefox uzbarojās. Nopietnākiem testiem ir nepieciešama nopietnāka pieeja, bet viens ir skaidrs, ka Firefox ir lielas problēmas ar atmiņas pārvaldīšanu un tur vēl ir liels darbs priekšā, bet visādi citādi joprojām mans noklusētais pārlūks. Cerot uz labākiem laikiem…

Papildināts
Līdzīgs eksperiments par tēmu ir atrodams pie cu cibā.

Mēs neatbalstām vietējos reketierus un matricas pērkam citur

Lūk kāds skaļš virsraksts sanāca. Sasāpējis vai zinies. Pirms kāda laika rakstīju par kārtējo idiotismu, ko pieņēma mūsu valdība, apliekot ar nesamērīgi lielu nodokli datu nesējus, tādejādi lobējot kādu personu intereses, kas nebūt nebija autori.

Tā kā tur всё схвачено, tad nav jēgas iespringt, jo, ja ne demagoģijas ministre, tad radošā inteliģence noliks visus taisnības cīnītājus pie vietas – ibo nelien, kur tev neprasa, te cilvēki biznesu taisa. Kamēr vieni vārās, mums, tiem, kuriem tas bizness it kā būtu jābaro, ir jāizmanto matricu ceļi, kas ved uz dažādām Eiropas valstīm. Par vienu no tādiem es pirms kāda laika uzzināju zābaku lapā – tur bija izlikts baneris un veda uz saulaino Igauniju – DVD media (papildināts: Uzmanību! Pagaidām neiesaku tur neko pasūtīt, jo izskatās, ka mans pasūtījums, kam vajadzēja būt klāt jau “rīt” ir uz nedēļu aizkavējies?).

Šodien, klaiņojot pa vietējiem blogiem, uzskrēju vienam ierakstam, kura komentāros paspīd pozitīvas atsauksmes par karsto puišu piedāvāto alternatīvu. Tā kā pats jau kopš reketieru nodokļa stāšanās spēkā neesmu nopircis nevienu matricu (vismaz neatceros), tad vecie krājumi ir izbeigušies un ir doma veikt pasūtījumu no karstajiem puišiem. Gan tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī principa pēc, lai ieriebtu demagoģijas minsitrei un visiem tiem idiotiem, kas dzen kapā savus tautiešus.

Nedaudz par Flock

Jau labu laiku tīmeklī ir lasāma informācija par kaut kādu mistisku Flock. Projekta autori izplata informāciju, ka tas mazais nezvērs grasās apgriezt kājām gaisā esošo situāciju pārlūku tirgū un izkonkurēt šī brīža līderi mega pārlūku Internet Explorer un tam sekojošo Mozilla Firefox. Tajā pašā laikā ir skaidri zināms, ka Flock ir bāzēts uz pēdējām Firefox Beta versijām. Agrāk es par Flock negribēju rakstīt, jo man šķita, ka vēl nav pienācis laiks. Manuprāt diezgan sakarīgs skaidrojums tai visai padarīšanai ir atrodams šajā ierakstā – Flock, Firefox and open source. Iesaku izlasīt tiem, kas grib būt lietas krusā par Flock. No šodienas ir pieejama arī pirmā publiskā versija, ko var atrast flock developer lapā. Sīkāk par relīzi.