Beidzot publicēju savas pārdomas par to kā es kā rūdīts Microsoft Windows lietotājs ar gandrīz 20 gadu pieredzi pārgāju uz Apple OS X vidi.

Šis raksts tapa vairākos piegājienus. Šī ir pēdējā versija, kas šķita publicējama. Tā ir joprojām gara un emocionāla, bet īsāk nespēju visu savu sāpi izteikt.

Tā kā saņemies, paņem tasi kafijas, uzliec fonā mūziku un lasi. Ja esi fiksais komentāru spameris, tad pašā apakšā būs arī TL;DR – pārāk garš; neizlasīju versija.

Kopš lietoju datorus, atceros, ka vienmēr esmu meklējis pēc iespējas efektīvākus risinājumus kā darīt lietas un līdz ar to arī meklēju ideālo operētājsistēmu.

Gadiem ejot, manī mira ideālists un es samierinājos ar domu, ka ideālā operētājsistēma ir tā, kura vēl nav izstrādāta. Tā nu es paliku uzticīgs divām vidēm – pamata darbstacija kopš 90-tajiem gadiem man bija Microsoft Windows un otra vide (tā kā esmu no web izstrādātāju saimes) – serveru risinājumi, kas ir bāzēti uz Unix vai Linux. Otrā vide pārsvarā ir melnais ekrāns, termināļa konsole jeb komandrinda. Tikai dokumentācija un roku veiklība – nekāda apmāna. 🙂

Lai labāk saprastu manus trakos eksperimentus, var palasīt par to kā es liku šo Linux versiju. Tā ir aisberga virsotne. Lielākā daļa no testiem ir palikusi neaprakstīta, jo piedzīvojumus ar melno ekrānu īsti nevar iemūžināt skaistos ekrānuzņēmumos, jo tu esi viens pret vienu ar komandrindu un nesaprotamiem tekstiem svešā mēlē. 🙂

Visu šo laiku es ar vienu aci sekoju līdzi tam, kas notiek ābolu dārzā. Principā bija 3 lieli karotāju pulciņi – windowsisti, linuxisti un ābolisti. Visi mēs bļaustījāmies, mērījāmies un lielījāmies ar to, kas nu kuram bija labs. Neviens no mums netaisījās ieklausīties tajā, ko bļaustās citas reliģijas pārstāvis.

Nezinu, kas bija lielāks motivātors – patiesības meklējumi vai drīzāk argumenti, kas palīdzētu aizstāvēt savu taisnību. Jebkurā gadījumā rezultāts bija viens – es eksperimentēju, testēju un izdarīju savus secinājumus. Ik pa laikam kāpu ābolu dārzā un testēju Mac OS X versijas.

Toreiz tā vēl bija Mac OS, kas bija tik mazizplatīta un savdabīga operētājsistēma, ka lielās masas to nemaz neizskatīja kā alternatīvu. Līdz ar OS X parādīšanos, kas jau griezās uz Darwin (Unix BSD) bāzes, parādījās progresīvs pavērsiens – Unix spēks un Mac OS grafiskā saskarne. Vienīgi šajā vidē nebija programmatūras. Ko dod skaista un stabila operētājsistēma, ja tajā nav ierasto programmu ar kurām darīt lietas. Bet man šis apvienojums idejiski patika.

Šķiet, ka biju pirmais, kurš Latvijā nopublicēja savu testu rezultātus, kad parādījās iespēja uz ierindas datoriem uzinstalēt Mac OS X 10.3 Panther. Tas bija pirms 10 gadiem.

Kopš tā laika OS X saskarne būtiski nav mainījusies. Tas, kas ir mainījies – operētājsistēma pa šo laiku ir nedaudz nobriedusi (tā ir salīdzinoši jauna – dzimusi 2000.gadā 13.septembrī), ir palielinājies lietotāju skaits un programmu skaits, kas nodrošina dažādu būtisku funkciju veikšanu. Būtiska lieta ir kritiskais lietotāju skaits, kas pietiekamā daudzumā “ražo” programmatūru un sniedz padomus, kā arī atbalstu.

Es varētu gari un plaši rakstīt, atrast dažādus loģiskus argumentus tam kāpēc personīgi es izvēlējos OS X. Bet esmu pārliecināts, ka loģiska skaidrojuma tam nav. Tāpat kā daudzas citas lietas manā dzīvē, arī šis bija emocionāls lēmums.

Lai arī uz šo soli es briedu ļoti ilgi, tomēr domāju, ka lūzuma punkts bija ļoti banāls – man fiziski vairs nebija pieejams portatīvais dators un bija jāpieņem lēmums par to kā tikt pie jauna. Man bija stacionārais dators, bet kopš 2006.gada ikdienā darbā lietoju portatīvos datorus ar Windows operētājsistēmu un biju jau pieradis pie tā, ka man pa rokai vienmēr ir portatīvais. Es pieņēmu lēmumu un iegādājos šo dārgo rotaļlietu. Tieši tā es to uztvēru un visticamāk, ka joprojām uztveru. Es ticu tam, ka cilvēks intuitīvi pieņem lēmumus un tie ir vislabākie lēmumi cilvēka dzīvē. Ja nespēj pats noticēt savai argumentācijai, tad noveļ to uz savu emocionalitāti. Nav teikts, ka šie lēmumi ir patīkami un viegli. Sākums vienmēr ir sāpīgs, var būt pat nepatīkams un šķiet, ka nav pareizs. Būtiski ir paskatīties ilgākā laika periodā un ieraudzīt to mācību, ko ieguvi dēļ tā, ka pieņēmi šo lēmumu.

Nu lūk – jau divus gadus esmu MacBook Air (13-inch, Mid-2011) portatīvā datora īpašnieks. Pirmo gadu lietoju to tikai kā dārgu gadžetu – startup vides aksesuāru. Praktiski tas bija kā iPad planšete ar klaviatūru. Visu laiku lietoju tikai pārlūku, e-pastu, konsoli, lai pieslēgtos pie serveriem un teksta redaktoru piezīmēm vai konspektiem. Tāds kā dārgs netbuks. Pirmo gadu es biju pārliecināts Windows lietotājs, jo reizēs, kad biju pie galda datora, es biju atpakaļ savā ierastajā vidē un darbojos ar ierastajiem rīkiem.

Lai labāk saprastu kā jūtas Windows lietotājs, kurš ir ticis pie Mac OS X datora, var palasīt kādu senu ierakstu – pieredze ar mac datoru. Pats raksts ir pieejams vairs tikai arhīvā, bet būtība un jautrība no tā nemainās. Ja tu esi viens no Windows lietotājiem, kurš domā pāriet uz OS X, tad rēķinies, ka šim posmam būs jātiek pāri. Bez tā nekur nesprukt.

Tā saucamie ābolu fanboji, iespējams, patiesi nesaprot par ko tur būtu jāsmejas, bet Windows lietotājs tiešām jūtas tik stulbi. Tā ir vārdiem neaprakstāma sajūta, kad tu – dažādu operētājsistēmu lietotājs (šeit saraksti visus savus ordeņus, sertifikātus, diplomus, goda rakstus utt., utjp.) ar n-gadu pieredzi, nespēj paveikt elementāras darbības. Ļaunākais ir tas, ka vietējos forumos un komentāros par tevi pasmiesies, lai gan tev tas ir reāls pārbaudījums. Principā tu atkal būsi viens pret vienu ar savu jauno izaicinājumu – OS X.

OS X ir pilnīgi atšķirīga operētājsistēma. Lai arī sirsniņa apakšā ir BSD (Darwin), tomēr krekliņš ir no ābolīša, kas ir pilnīgi atšķirīgs no tā, kas ir citās *nix vidēs. Ir būtiski jāmaina domāšanas veids, jo OS X ir operētājsistēma, kas ir ļoti jocīga. Jocīga tādā ziņā, ka āboļu mārketings pozicionē to kā vienkāršu vidi, lai gan patiesībā tā nemaz nav. Vai arī es to tā neuztveru. Pagaidām.

Laikam pie vainas ir tas, ka es esmu rūdīts Windows grafiskās vides un Linux konsoles lietotājs – noteikti rāmji, iespējas un operētājsistēmu briedums. OS X ir vēl jauna operētājsistēma, tajā daudzas lietas mainās un iespējas vēl nav tik plašas. Vienā teikumā OS X iespējas es raksturotu šādi – ir vai nu ļoti vienkārši un līdz stulbumam primitīvi, vai arī ļoti sarežģīti un ar iespējām bagāti.

Tā kā šī ir raksta n-tā versija, kuru pozicionēju emocionālā plaknē, jo racionālu pamatojumu arvien grūtāk atrast, tad savus argumentus atļaušos citēt, jo tie šobrīd manās acīs nespēlē vairs tik lielu lomu kāda tā bija pirms gada, kad biju sācis rakstīt šo rakstu.

Es pārskatīju savu viedokli, jo sapratu, ka esmu specifisks lietotājs ar saviem ieradumiem un vajadzībām, kā arī neviens cits pat netaisīsies iedziļināties un izprast būtību. Tad kāda mārrutka pēc man par to saspringt? 🙂

Te būs izrāvums no raksta pirmās versijas, kad es savu MacBook Air vēl lietoju kā netbuku ar kuru pārsvarā tikai pārlūkoju internetu. Toreiz biju noskaņojies aprakstīt katru savu specifisko vajadzību, lai kopīgiem spēkiem atrastu tai risinājumu. Kad biju aprakstījis pirmo lietu, tad sapratu, ka man šādas lietas būs ļoti daudz un visas būs tik specifiskas, ka es saguršu tās aprakstīt, kā arī reti, kuram pietiks pacietības ņemties ar mani.

Bet galvenais, ko es piefiksēju, ka nevienu jau patiesībā neinteresē tava sāpe un gadījumos, kad kaut ko nevar realizēt tā kā tu to vēlētos un esi pieradis, tad tiek uzdots jautājums – kam tev to vajag. Šajā brīdī tu atkal saproti, ka viņi jau ir samierinājušies ar situāciju, ka kaut ko nevar izdarīt un labākais arguments ir – tev to nevajag.

Lai vai kā, te būs liriska atkāpe vienai ļoti specifiskai lietai, kuru es aprakstīju, kas ir reāla un kurai uz OS X šobrīd joprojām nav tik laba risinājuma kā uz Windows, kur to atrisina Total Commander. Tas nav operētājsistēmas trūkums, bet ar šādām lietām ir jārēķinās, ja ir doma pāriet uz citu vidi.

Būtiski, lai es varētu veikt visas primārās vajadzības, kuras šobrīd veiksmīgi tika apmierinātas uz Windows 7. Kaut vai pamata līmenī. Uzskatu, ka nav nepieciešams sasteigt un nevēlos uzstādīt sev nereālus mērķus – pāriet pilnībā uz OS X. Lai gan šādu iespēju arī neizslēdzu.

Bet šī raksta mērķis ir nodefinēt tās darbības, kuras būs nepieciešams veikt uz portatīvā datora un pielasīt attiecīgo programmatūru OS X vidē.

Kādai būtu jābūt videi

Tā kā pēc dabas esmu optimizātors (visos iespējamos veidos), tad es lietas cenšos darīt pēc iespējas efektīvāk. Attiecīgi arī visu pārējo pakārtoju. Ja kāds vēl atceras lielisko multeni “Ноги. Крилья. Хвост.”, tad tur spārnotā frāze bija – labāk dienu pazaudēt, bet pēc tam pa 5 minūtēm aizlidot. Es esmu gatavs ziedot dienu, lai turpmāk pie attiecīgā jautājuma vairs nebūtu jāatgriežas un tā veikšana prasītu pāris sekundes vai minūtes – atkarībā no sarežģītības un citiem nosacījumiem. Datora mērķis ir padarīt cilvēka dzīvi vienkāršāku. Ja darbības veikšana katru reizi prasa ķēpāšanos, ņemšanos utt., tad šis process manī izsauc negatīvas emocijas, jo tas neatbilst manai pārliecībai par to, ka visam jābūt optimizētam, un rezultātā arī riebumu pret attiecīgo vidi. Rezultātā es šo vidi sāku neieredzēt. Tā tas šobrīd ir ar OS X. Internetos biju salasījies, ka Apple piedāvātie datori lietošanā ir ļoti vienkārši, saprotami un ērti, bet reālajā dzīvē es saskāros ar pilnīgi citu realitāti – nav brīnums, ka esmu pamatīgi vīlies. 😉

Ja runā jau konkrētāk MacBook Air. Es uzskatu, ka, ja reiz MacBook Air nāk komplektā ar OS X operētājsistēmu, tad tur citu OS nevar vai pat nedrīkst likt, jo kāda gan jēga bija pirkt šāda tipa datoru. No optimizātora viedokļa skatoties, OS X uz šāda datora būs vislabāk optimizēta un strādās visefektīvāk – gan resursu, gan ātrdarbības ziņā. Mans viedoklis var mainīties, ja kāds parādīs, testu rezultātus, kur, piemēram, Windows vai Linux uz tādas kastes strādās efektīvāk.

Man patīk kontrolēt situāciju un justies, ka esmu situācijas noteicējs. Ja es zaudēju kontroli pār lietām, kas notiek manā datorā, tad es jūtos emocionāli uzvilkts, jo lietas notiek ne tā kā man gribētos, rodas aizdomas, ka kāds mani čakarē jeb izmanto. Manā pieredzē ir bijuši abējādi gadījumi, gan kad lietas, kuras es nokonfigurēju pēc sava prāta ar laiku kļūst par noklusētiem uzstādījumiem attiecīgajā programmā, gan arī lietas, kuras ir ieviestas programmā maina manus lietošanas paradumus. Abi varianti ir pieņemami, ja tie ir inovatīvi un padara programmas lietošanas pieredzi efektīvāku.

Iziešu no principa, ka uzskaitīšu pamata darbības, kuras vēlos veikt un nedaudz aprakstīšu to kāpēc man tas nepieciešams, kā arī minēšu to kā es to šobrīd daru Windows vidē.

Kādas ir plānotās pamatdarbības

Darbs ar failiem (pamata iespējas).

Šis ir iedzimts paradums no kura vairs nespēšu atradināties. Arī unix tipa sistēmu konsolē es failus skatos ar komandu ls -alt. Gribu redzēt visu faila nosaukumu ar paplašinājumu, faila izmēru un datumu. Šajā bildītē ir redzams fragments no Total Commander vienas puses. Šis bilžu saraksts ļoti labi izskatās un atspoguļo manas vēlmes, lai es šajā vidē justos labi.

Failu nosaukumi ir iedoti sākot ar gads-mēnesis-datums-pulkstenis-gadījuma-rakstura-ciparu-virkne.faila-paplašinājums, redzams faila izmērs un attiecīgi arī datums. Total Commander piedāvā ērti sašķirot gan pēc nosaukuma, faila paplašinājuma, izmēra un datuma. Uzmetot aci uz šo sarakstu, uzreiz var redzēt pēdējo failu, pēc izmēra var redzēt vai tas ir pilnībā ielādēts (attiecīgi atkrīt lieki jautājumi par to vai tas nav bojāts), pēc paplašinājuma – kāda tipa fails tas ir (lai tiktu galā ar failiem, kurus operētājsistēma neatpazīst). Tās ir būtiskākās lietas, kuras man šķiet pašsaprotamas un bez tām es jūtos kā izmests no laivas, jo pretējā gadījumā man būtu jāveic daudzas liekas darbības, lai noskaidrotu šo informāciju.

Iespējams, ka kādam šis garais izklāsts šķiet pašsaprotams, citam dīvains, bet tas ir jāpieņem kā fakts. Es paņēmu šo vienkāršo piemēru, lai labāk ilustrētu cik daudz dažādas nianses ir pat tik primitīvā lietā kā failu atrādīšana. Ja esi viens no tiem, kas neizprata šo lietu nozīmīgumu, tad ir vērts padomāt arī par citām, līdzīgām niansēm, kas man ir svarīgas, bet tev nē.

Otra lieta, kas šeit ir labi redzama – cilnes jeb tabi. Fantastiska lieta, kas sākumā tika ieviesta pārlūkos. Katrā cilnē var redzēt savu direktoriju. Tas dod iespēju ātri pārslēgties starp dažādām direktorijām. Augstāk redzamajā bildītē var redzēt šīs cilnes.

Trešā lieta – atvērtās direktorijas pilnais ceļš, lai būtu pamata sajūta zem kājām un atrodoties divās vienāda nosaukuma direktorijās, pēc ceļa varētu redzēt, kura no tām ir vienā diskā, bet kura otrā. Piemēram, ja runa ir par testu un produkciju, darba versiju vai rezerves kopiju utt.

Ceturtā lieta – mēs dzīvojam laikmetā, kad failu glabātuves var ērti uzmontēt, ir daudz disku – virtuālu, fizisku, kriptētu, lokālā tīkla, mākoņos un ir vēlme tiem ātri piekļūt. Protams, bez otrās lietas iestājas auzas. 😉

Piektā lieta – nospiežot pogu var ātri nomainīt faila nosaukumu, izdzēst, nokopēt, apskatīt, atvērt vai aizpakot/atpakot/apskatīt arhīva saturu.

Sestā un laikam pēdējā lieta – redzam diska ietilpību un brīvo vietu.

Ja kaut kas no tā visa nav, tad es jūtos kā? Pareizi, ne savā ādā. Ja kāds mēģinās man iestāstīt, ka man tas nav nepieciešams, jo …, tad ir vērts padomāt par manu emocionālo stāvokli par kuru es aprakstīju augstāk. Šīs lietas man ir iegājušas jau zemapziņas līmenī un tas darbojas neatkarīgi no mana apziņas līmeņa.  Runājot vai rakstot es varu piekrītoši māt ar galvu, jo apziņas līmenī uz mani iedarbojas sociāli-ētiskie momenti, bet zemapziņā darbojas automāts, kas darīs pilnīgi citas lietas.

Šīs rindiņas uzrakstīju pirms gada, kad vēl biju pārliecināts Windows lietotājs un savu MacBook Air lietoju reti. Šobrīd nu jau gandrīz gadu par 99% no datorlaika mana pamata operētājsistēma ir OS X.

Toreiz es ļoti baidījos, ka palikšu par tādu pašu pajoliņu – ābolu fanboju. Šobrīd man ir pārliecība, ka tie vienkārši ir tādi cilvēki, kurus sauc arī par troļļiem un viņi ir arī starp Windows un Linux lietotājiem. Tā kā Apple ierīču lietošana nepadara cilvēku stulbāku. 😉

Šobrīd es esmu ticis pāri tam grūtākajam posmam – iemācījies lietot klaviatūru, jo šeit ļoti liels spiediens uz karstajiem taustiņiem un vidi kā tādu. Es joprojām mācos, bet pamata lietas man ir sakārtotas.

Tāpat kā savulaik Windows videi (Apostrofs), arī uz OS X esmu uzrakstījis klaviatūras pārslēgu latviešu un krievu valodām. Laikam esmu perfekcionists, ka tik ļoti pieslīpēju rīkus ar kuriem strādāju.

Tā kā šobrīd esmu noskaņots turpināt apgūt OS X, tad domāju, ka arī turpināšu pilnveidot savu darba vidi. Es esmu gatavs nomainīt tik ierasto Irfan View, pret OS X karstajiem taustiņiem un komandrindas rīkiem, lai izveidotu ekrānuzņēmumu OS X vidē.

Laikam lielākais arguments PAR OS X ir tas, ka šeit apakšā ir (specifiska) spēcīga unix komandrinda ar visām no tā izrietošajām sekām un būtiskākās programmas ir pieejamas arī OS X vidē. Viss pārējais ir pupu mizas, laika jautājums un reliģija.

Ir savi trūkumi. Nu labi – šobrīd vēl ir ļoti daudz izaicinājumu – ļoti. Piemēram, ir pilnvērtīgs Microsoft Office, bet NAV latviešu valodas pareizrakstības pārbaudes tajā. Jā, pareizrakstības pārbaude OS X vidē kā tāda ir pieejama, bet tā strādā tikai programmās, kurās ir šis atbalsts nodrošināts. Microsoft un Apple savstarpējos karos joprojām mēģina viens otram iegriezt un cieš gala lietotājs.

Racionāla skaidrojuma un pamatojuma pārejai uz OS X joprojām NAV. Viss ir relatīvs. Ar visiem šiem izaicinājumiem, es šobrīd izvēlos OS X. Ja man ikdienā būtu jāstrādā kādā specifiskā programmā, kura ir pieejama tikai Windows vidē, tad visticamāk, ka es nepārietu uz OS X. Jo OS X nav tādu 1:1 priekšrocību attiecībā pret Windows. Windows vidē joprojām ir daudz plašāka programmu izvēle, kas ir galvas tiesu spēcīgākas nekā alternatīvas uz OS X. Kaut vai mans piemērs ar Total Commander. Ja tev lietošanā ir vairākas šādas neaizstājamas programmas, tad tev vēl pagaidām ir pāragri skatīties uz OS X pusi, jo ko gan tu darīsi ar skaistu OS, kurā nevari neko izdarīt. 😉

Jautājums ir cits – vai visas tās programmas tieši tev ir nepieciešamas ikdienā. Kas tev ir nepieciešams ikdienā? Ja to var labāk realizēt iekš OS X, tad varbūt ir vērts sākt to apgūt. Es ceru, ka līdz ar OS X izplatību arī palielināsies lietotāju skaits, kas uzrakstīs alternatīvu Total Commander. Šobrīd jau ir daži cerīgi aizsākumi. Pagaidām iztieku ar kroplīti Finder (Windows Explorer), kad klikšķinos ar peli un Midnight Commander (Far), ja strādāju komandrindā un darbojos ar arhīviem.

Laikam vēl viens spēcīgs arguments ir tas, ka es saskatīju iespējas labāk apgūt ābolu reliģijas principus, jo man patīk tas kā viņi par lielu naudu pārdod to pašu, ko citi nespēj. Neticu tam ceļam, kurp dodas Microsoft ar savām sistēmām. Es ticu diviem virzieniem – mobilās ierīces / planšetes un linux serveri / mākoņi, kas to visu kustina. Abus šos virzienus vislabāk apvieno Apple, Microsoft manās acīs zaudē šo cīņu.

Izvēle katram sava. Es savu izvēli izdarīju. Līdz šim neesmu nožēlojis, redzēs kā būs ar šo. 😉

Un visbeidzot iepriekš solītā TL;DR versija īsumā:

Esmu pilnībā pārgājis uz OS X savā ikdienā un negribu skatīties atpakaļ uz Windows darbstacijām. Vispār. Es šobrīd apgūstu visas OS X piedāvātās iespējas, lai pieslīpētu šo vidi pēc sava prāta. Es uzskatu, ka šis ir īstais brīdis droši un mazsāpīgi pāriet uz šo operētājsistēmu. Es esmu apņēmības pilns pieslīpēt arī šo vidi vēl labāk kā to biju paveicis Windows vidē.