Latviešu valodas vēsture

Vakar bradāju jūtūbē un uzgāju šim klipiņam, kurā stāsta par to kā ir mainījusies latviešu valoda dažādos laikos līdz pat mūsdienām. Uzzināju daudz jauna.

43 thoughts on “Latviešu valodas vēsture

  1. japets

    Par šo tēmu daudz rakstījis ir Austris Grasis. Kaut kad sen arī kādā laikrakstā bija publikācija.

    Esmu par “ŗ”, “ō”, “uo” atjaunošanu, esmu par svešvārdu sākotnējo skanējumu atjaunošanu.

    Atbildēt
  2. bush

    japets: Kāpēc jāatjauno kaut kas, kas bijis pirms miljons gadiem un vairs nav aktuāli? Valodai taču jāļauj attīstīties.

    Atbildēt
  3. bzz

    Visas valodas mainas, ne tikai latvieshu. Piem. musdienu anglju valoda ir daudz citadaka neka 16gs vai 18gs. 1800 gada latvieshu valoda diez vai ir ipashi tuva 1200 gada cilshu valodam.

    Atbildēt
  4. paste

    Cik zinu latviešu valoda, krievu ietekmē tika debilizēta, jo krieviņiem bija par grūtu, kaut kāds vienas garmuzīmes noteikums un tamlīdzigi, neko smalkāk gan nepateikšu..

    Atbildēt
  5. japets

    bush, tādēļ, ka valoda ir DAUDZ pliekanāka un nav attīstīta, bet degradēta (cenšoties pielīdzināt krievu valodai). Ja noskatījies video, tad zini, ka es tur teiktajam piekrītu.

    Atbildēt
  6. Valdis Vītoliņš

    Piekrītu par o un ō lietošanu, modernajā latviešu tastatūrā tie jau ir ieviesti. Divskaņa o vietā noteikti esmu par ua (tas nebūtu nekas krimināls — ai, eu, ui, mēs taču rakstām), bet esmu pret uo, jo ua ir tuvāk izrunai, bet ar uo var sanākt bezgalīga rekursija kurā uo nozīmē uuo, kur pēdējais o atkal ir uo un sanāk uuuo, u.t.t. Bet tam ir liels mīnuss — mainās visu vēsturisko vārdu rakstība. Tāpēc neslikti būtu ȯ, bet tad ir viens burts ar divām diakritiskajām zīmēm: ȯ un ō. Skat. par to http://odo.lv/Blog/090124
    Ch un h vietā gan derētu lietot ḩ un h. Jo tas būtu daudz pareizāk. Ja vajag, modernajā tastatūrā tādu varu ieviest, manus kontaktus varat atrast internetā.

    Atbildēt
  7. Anonīms

    Īsti nesaprotu, pēc kā tiek izvērtēts, vai kāda konkrēta izmaiņa valodā ir “progress” vai “regress”. Paliek iespaids, ka tas notiek balstoties uz subjektīvām emocijām.

    Atbildēt
  8. e-remit

    Valdi Vītoliņ, kādā sakarā te būtu jābūt rekursijai ar uo? Bišķiņ auzas sanāk. Savukārt ȯ nav pamata lietot – tas tomēr ir divskanis, tāds pats, kā au, ei. Ja piedāvā uo aizvietot ar ua, tad jau droši vari turpināt aizvietot divskani ie ar ia.

    Atbildēt
  9. e-remit

    Starp citu, krievi no savas valodas palēnām izņem burtu ё, tā vietā rakstot krievu е. Pat oficiālos dokumentos ё netiek lietots.

    Atbildēt
  10. Valdis Vītoliņš

    Atbilde e-remit
    Vispār es uz valodu skatos kā uz sarežģītu programmēšanas valodu — vienkāršām lietām jābūt panākamām vienkārši, bet jāspēj izveidot arī sarežģītas konstrukcijas — jūs nevarat izpaust dziļu domu seklā valodā. Tāpēc visu nevar trivializēt, bet lieka sarežģītība (neregularitātes un izņēmumi) arī ir lieki.
    Ja o ir gan divskanis, gan patskanis, tad nav algoritmiska veida, kā atšķirt vienu gadījumu no otra, tāpēc ir iespējama bezgalīga rekursija (skat. halting problem, bet vispār tas bija joks). Tāpēc lielākai savietojamībai o labāk uzskatīt par divskani, bet īsā o (patskaņa) rakstīt ȯ.
    Programmu izstrādē progresu no regresa atšķirt var diezgan vienkārši — esošiem lietotājiem nepaliek sliktāk, bet jaunajiem ir uzlabojumi. Uzlabojumi savukārt ir lielāka skaidrība, kārtība, elastība, paplašināmība. Tāpēc atgriezties pie ch mīkstā h vietā nav labi, jo tas kārtību nepalielina, bet atsevišķa rakstzīme ḩ ir pilnībā atbilstoša. Man ir aizdomas, ka dažus seno laiku apsvērumus skaņu-burtu saistībā noteica tipogrāfijās pieejamo dažādo burtu skaits. Mūsdienās taču būtu muļķīgi ieviest kādu izņēmumu/speciālgadījumu tāpēc vien, ka senos laikos burtličiem nebija tāda burtstabiņa (vai tāpēc ka ar pastāvošajiem tastatūru dziņiem tādu rakstzīmi nevar ērti ievadīt).

    Atbildēt
  11. Valdis Vītoliņš

    … bet, ja nebaida masīva rakstības maiņa seniem/vēsturiskiem (nav viens un tas pats, bet ir saistība) vārdiem, kā uzlabojumu es pieņemtu arī ua rakstību divskaņa vietā.
    Un esmu gatavs modernajā tastatūrā ieviest visu, kas ir nepieciešams ērtai un mūsdienīgai rakstīšanai.
    Starp citu, man ir prieks, ka ir izraisījusies tāda diskusija, jo uzskatu, ka valodniekiem nav jādomā mūsu vietā. Viņiem ir tikai jāatlasa graudi no pelavām, bet idejas attīstībai un uzlabojumiem visiem atbildīgiem valodas lietotājiem ir jārada pašiem.

    Atbildēt
  12. e-remit

    Valdi Vītoliņ, varētu piekrist, ka “ḩ” ir labāks par “ch”, bet “ua” nav īsti korekts divskaņa “o” aizvietotājs. Vārdos “Ruanda” un “skola” pirmās zilbes divskaņu izrunā ir atšķirīgas nianses, tāpēc korektāks tomēr ir vecais “uo”, tāpat, kā neviens netaisās mainīt “ie” uz “ia”. Ieviešot “o”, “ō” un “uo”, esošā problēma ir atrisināta.
    Lai būtu attīstība, varbūt vari ieteikt burtus skaņām “dz” un “dž”?

    Atbildēt
  13. Inese

    Mūsu valodu ir mainījuši un arī veidojuši (tie paši svešvārdi ir aizgūti no ļoti daudzām valodām, arī krievu) kā vācieši, tā krievi. Tāpēc man šis klipiņš šķiet ļoti subjektīvs un raudulīgs – kādi mēs latvieši nospiesti nabadziņi utjp. Es strādāju krievu kolektīvā un krieviem ne silts ne auksts no ō, uo, ŗ, ch izņemšanas. Viņi tāpat nedzird ī, ā, ē, ū, nemāk locīt galotnes. Viņiem latviešu valoda joprojām ir morzas ābece. Krievu valoda vispār ir tā vienkāršota, ka mums par šiem dažiem burtiem nav ko gauduļot (neatceros kurš, bet viens no krievu cariem to nespēja iemācīties, tāpēc pavēlēja to vienkāršot (informācija ir tik sena, ka precīzāk nepateikšu, bet ja Jums kādam būs interese, paši uzzināsiet)).
    Un šī ŗ, ō, ou, ch atgriezšana noteikti nemainīs mūsu politisko situāciju, tikai atkal no cilvēkiem izkāsīs naudu par jaunām grāmatām, it īpaši skolēniem…
    Tad jau labāk uztaisīt detektīvu vienību, kas izseko tos pašus politiķus un visus visus sasēdina aiz restēm – lūk tas būtu varoņdarbs, nevis kārtējas sevis žēlošanas klipiņš…

    Atbildēt
  14. Vilx-

    Kāda ir jēga par visu šito strīdēties? Valodas jēga ir spēt nodot informāciju no viena cilvēka uz otru. Manuprāt, nekas no tā, kas tajā video bija pieminēts, nav šo spēju mazinājis. Un, jā, es neuzskatu, ka šīs pāris divdomīgās situācijas, kas tur bija pieminētas, kaut ko ietekmē, jo kontekstā tāpat vienmēr ir skaidrs, par ko ir runa. Un mēs vēl ne tuvu neesam angļu valodas līmenim, kur praktiski katrs otrais vārds ir saprotams tikai kontekstā. Un arī tur tas ne mazākajā mērā netraucē.

    Tāpat arī es uzskatu, ka valoda neietekmē tautību vai tautas apziņu. Paskatieties taču, cik daudzās dažādās valstīs runā vienā valodā! Vai tāpēc kanādieši uzskata, ka viņi ir briti? Vai brazīlieši uzskata, ka ir portugāļi? Taču, ka nē! Kāda vispār nozīme ir tam, kādā valodā cilvēks runā?

    Man šķiet, ka šeit ir zilonis izpūsts no oda.

    Atbildēt
  15. japets

    Vilx-, es Tev pilnīgi un galīgi nepiekrītu. Valoda kā tāda nav ideāls informācijas nodošanas līdzeklis (telepātija, visticamāk, būtu labāka). Pat sarunājoties cilvēki viens otru ļoti bieži un viegli pārprot. Pārprot paustās emocijas, pārprot saturu. Es priecājos, ka ar informācijas tehnoloģiju attīstību parādījušies smailiji, kas palīdz rakstu valodā paust emocijas (nekādā gadījumā to neatbalstu oficiālās sarakstēs un dokumentos 😉 ).
    Tāpat arī video minētajās rusifikācijas procesā iznīdētās lietas bagātinātu valodu, padarītu to spēcīgāku un precīzāku informācijas nodošanas līdzekli.

    Atbildēt
  16. sd

    1. Vai tad kādreiz tika rakstīts uola nevis ola? Ar domu man liekas ari endzelīna laikos [uo] no [o] nebija atšķirams. garais o nav kritiska problēma par cik [o] sķaņa tāpat ir satopama tikai svešvārdos man ir vienalga kurā no četriem iespējamajiem variantiem tiek izrunāts vārds oktobris

    2. ch nav vajadzīgs, jo apzīmē to pašu skaņu ko h. Kāpēc jāraksta – architekts?

    3. kas pie velna ir pleura?

    4. vai mīkstais ŗ kādreiz tika arī izrunāts visos vārdos kur to rakstīja? piem – laši visus muŗdus pietaisījuši? Ja nē, tad ŗ nav vajadzīgs

    Atbildēt
  17. Taka

    Vakar rakājos pa miskasti, atradu daudz interesanta…

    @japets
    smailijus var pārprast vēl vairāk. Nevietā lietotu smailiju var uztvert kā ņirgāšanos. Plus daudzi pārspīlē viņus lietojot, praktiski automātā bārstot tos aiz katra teikuma. Apgrūtinoši lasīt šādi “sapuķotu” tekstu.

    Atbildēt
  18. Gints

    Man arī šis video šķiet nejēgā tendēts tikai vienā virzienā. Visu cieņu Jānim Kušķim, bet viņa lielākā dzīves pieredze ir bijusi PSRS laikos un acīmredzot atstājusi neidzēšamu iespaidu. Man, savukārt, liela daļa dzīves pieredzes ir nosacīti jaunajos laikos, un es domāju, ka, piemēram, vokatīva nelietošana drīzāk nāk no angļu valodas, nekā krievu. Tāpat vismaz IT jomā ir milzums barbarismu (laikam tā tos sauca zinātniski), kur angļu vārds ir tieši nosacīti latviskots un lietots. No otras puses, ja mēs paskatamies uz to pašu angļu valodu, tad tur dara tāpat, piemēram, angļi ļoti labi saprot, kas ir vodka, un pilnīgi oficiāli lieto šo vārdu, savukārt, ja latviski kāds tā pateiktu, tad noteikti valodniekiem atkal būtu iemesls satraukumam.
    Mācot tagad savu sīko lasīt, redzu tiešām trūkumu tam, ka mums nav o, ō un uo, jo bērnam ir vispirms jāizlasa vārds un tad jāpiedomā, kas tas tāds ir. Pieaugušie arī, protams, to dara, tikai viņiem tas notiek daudz ātrāk un līdz ar to nav pamanāms. ch manuprāt ir pilnīgs sviests, piedodiet, par izteicienu, man ir tikai prieks, ka tas nav jāraksta, r un ŗ – nu nezinu, domāju, ka šo atjaunošana varbūt celtu valdonieku pašapziņu un būtu iespēja pieprasīt kārtējo naudiņu no valsts budžeta, bet visiem parastiem cilvēkiem, gan lieliem, gan maziem, tas radītu tikai un vienīgi neērtības un sajukumu. Tāpat kā tizlā Īslande un tikpat tizlā Nēderlande, vienīgais, ko es par šiem esošo vārdu IZČAKARĒJUMIEM varu pateikt, ir, ka – acīmredzot valdoniekiem ir kaut kā sava naudiņa jāatpelna un skaļi visiem jāpaziņo, sava lielā megadarba rezultāts. Mīlenbahs esot teicis, ka jebkuras pārmaiņas valodā, kas nerada papildu skaidrību, principā nebūtu vēlamas, jo rada tikai sajukumu runātāju starpā. Šie 2 visiem ziņamiem nosaukumi, kurus ir bezskarā jāizčakarē, manuprāt, ir perfekts piemērs tam, ka acīmredzot valodnieku ir par daudz un viņiem trūkst jēdzīga darba ar ko ņemties.

    Atbildēt
  19. Zirgs

    Klipa autors ir aizbraucis auzās – izvāca “ŗ” lai tuvinātu latviešu valodu krievu valodai?
    Tas nekas ka tieši krievu valodā “ŗ” joprojām pastāv.
    Tieši latviešu valodā tādas skaņas nav nevienā vārdā. Vismaz es nepazīstu nevienu kas tā runātu.

    Atbildēt
  20. tiem, kas Kņigu ne čital, mņeņije jest`

    “Tieši latviešu valodā tādas skaņas nav nevienā vārdā.”
    😀
    “Kā arī pats klipa autors to ŗ nemaz savā runā nelieto.”
    ;D
    Noskaties klipu, pirms raksti.
    Jau noskatījies??
    Nu tad noskaties vēlreiz, ar ieslēgtu monitoru un tumbām

    Atbildēt
  21. to Vilx

    “Valodas jēga ir spēt nodot informāciju no viena cilvēka uz otru.”
    1. ko nozīmē ‘nodot informāciju no viena cilvēka uz otru” ? 🙂
    2. Tev ir vienalga kādā valodā skaties filmu vai lasi grāmatu? Pat pie vislabākā tulkojuma vismaz 20% ir lost in translation. 

    Atbildēt
  22. Informācijas nodevējs

    Gribu hļebu. Esmu nodevis informāciju. Pārējais ne^&%
    Kāda šķirba, kā es pajautāju?
    Informāciju 1. nodevu, 2. visi saprata
    Ne^&%
    Galvenais ir paēst*. Krīze taču.

    *) Makdonalds ze best. Un semuškas

    Atbildēt
  23. e-remit

    Sarunājoties ar vecākiem cilvēkiem, dažreiz var dzirdēt tieši mīksto “ŗ”. Agrāk nesapratu, kāpēc tas tā, vienkārši interesanti izklausījās.

    Atbildēt
  24. Valdis Vītoliņš

    atbilde e-remit
    dz un dž pēc manām domām ir divskaņi, tāpēc var rakstīt ar diviem burtiem, tāpat kā citus divskaņus ai, ei, ui, ua/uo u.c. Bet, ja grib īsāku pierakstu:
    dz vietā var rakstīt ʒ
    dž vietā: ǯ

    Vairāk par (Latīņu) diakritizētajiem burtiem: http://en.wikipedia.org/wiki/Diacritic

    Atbildēt
  25. Paksis

    Mums mācīja, ka par cilvēkiem un dzīvām būtnēm saka ‘kurš’, bet par priekšmetiem un parādībām ‘kas’. Pēc manas saprašanas noslēguma sauklim filmā vajadzētu skanēt:”Kurš (nevis ‘kas’) valda valodu, valda prātu!” Šķiet, ka šo niansi mēs arī sākam pazaudēt gan ikdienā, gan plašsaziņas līdzekļos un it visos sabiedrības slāņos. Ak vai, vai! 🙂

    Atbildēt
  26. Paksis

    Ja pieņem, ka valsts TV un radio tiek uzskatīts par runātās valodas etalonu, tad risinājums ir gaužām vienkāršs un praktisks. Katrā no šīm vienībām sākumā ieviest pa vienam diktoram, kurš pareizā (pirmskara) latviešu valodā nolasa dienas ziņas. Sākumā pietiks ar vienu reizi dienā. Ticiet man, ka tas kļūtu par grāvēju. Cilvēki joka pēc sāktu atdarināt, un tā lieta aizietu. Tad, lūk, jau varētu runāt par to, ka Valsts valodas centrs velti savu maizīti neēd.

    Atbildēt
  27. e-remit

    Paksi, nebūs īsti tā, kā saki par “kas” un “kurš”.
    http://www.liis.lv/latval/morfol/vietn-att.htm
    http://www.liis.lv/latval/morfol/vietn-jaut.htm

    Atbildēt
  28. Nezināmais

    Neviens cits nerūpèsies par mūsu valodu ja ne mēs paši. Un jàsāk ar ģimenes lokā un skolās, mazajās klasītēs. Par parazītismiem? Dzīvojot ārzemēs ir gandrīz neiespējami saglabāt valodas tīrību jo ikdienā jaucas iekšā visādi mikšļi un kropļojumi kā miemēram “holideji”(Angliski – atvaļinājums) utml.

    Atbildēt
  29. Rodrigo vai Rodrigō

    Kā būtu, ka uo vietā lietotu õ? divskanis kā plūstõša skaņa būtu tīri tā nekõ apzīmējama šādi, manuprāt, plus papildus ļõti saistās ar līvu valõdu (lai gan viņu valõdā šim burtam ir citāda izruna). Tad vismaz būtu vienkāršs o, garais ō un divskanis õ. Piekrītu par ḩ lietošanu h un vietā, piekrītu arī par r un ŗ, taču dz, dž vietā nevajag nekõ likt, jõ, ja vēl saliksim e, ē ar atšķirības zīmēm (kurš plats, kurš šaurs) būs dikti par daudz un tas radīs vēl lielākas problēmas ne vien rakstībā, bet jau tīri no valodas mācīšanas viedokļa.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *