Monthly Archives: May 2011

Prezidents rosina Saeimas atlaišanu

Šodien notika interesants pavērsiens Latvijas vēsturē – prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu. No vienas puses – vecis ar iekšām, no otras – izsita visus mūs no komforta zonas, kas varbūt nav nemaz tik slikti. Te ir video un teksta versija.

«Pamatojoties uz LR Satversmes 48.pantu ierosinu Saeimas atlaišanu.Šis rīkojums stājās spēkā ar šo brīdi. Ar šo brīdi es, Latvijas valsts prezidents nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni. Dievs svētī Latviju!»

Zemāk redzams atbalstītāju bariņš, kas ātri noreaģēja un sapulcējās pie Prezidenta pils.
Continue reading

Nīderlandē tūristiem vairs nepārdos zālīti

Dp.ru raksta, ka Nīderlandes valdība plāno līdz gada beigām ieviest aizliegumu pārdot ārzemju tūristiem zālīti tā saucamajos Coffeshopos.

Заявление о введении запрета продажи конопли иностранным туристам, правительство Нидерландов сделало под влиянием правого политика Герта Ви́лдерс, выступающего за оздоровление нации и против потока мигрантов.

“В целях решения проблем связанным с преступностью и незаконным оборотом наркотиков, политика “открытых дверей” кофешопов будет закончена” – говорится в заявлении министра здравоохранения Нидерландов.

После введения запрета коноплю в кофешопах смогут приобрести только местные жители, но только те, кто зарегистрируется в кофешопах. Каждый кофешоп имеет право зарегистрировать до 1500 таких покупателей.

Tā kā pēdējais laiks visiem interesentiem vēl līdz gada beigām aizšaut uz Amsterdamu uzvilkt kādu kāsīti.

Pētījums: 95% no spama varētu iznīdēt, ja nogrieztu finansējumu

15 autori no dažām universitātēm sadarbībā ar vairākām kompānijām un speciālistiem ir veikuši pētījumu, kurā mēģinājuši saprast iemeslus tam kāpēc līdz šim nav izdevies uzvarēt spamu.

A team of 15 researchers based at the University of California, San Diego, and the University of California, Berkeley, used prepaid Visa cards to buy thousands of dollars’ worth of goods advertised online by spammers.

Pētījumā ir izanalizēta visa spama ķēde no a līdz z. Autori piedāvā iepazīties ar pierādījumiem par to, ka 95% no spama-reklāmas biznesa atbalsta dažas bankas un kredītkaršu norēķinu sistēmas. Starp bankām ir arī 3 bankas no Latvijas.

Furthermore, almost every single sale made by spammers is processed by credit-card clearinghouses such as MasterCard or Visa.

Ja nogrieztu finansējumu šim spama-reklāmas biznesam, tad arī bizness beigtu pastāvēt jeb spama vairs nebūtu. Ir bijuši arī precedenti, bet par visu sīkāk var lasīt zemāk.

Continue reading

Twitter pērk TweetDeck par $40 miljoniem

Ziņa čivinātājiem un visiem pārējiem, kam patīk kaut ko pirkt un pārdot no virtuālām lietām.

TechCrunch raksta, ka Twitter ir izteicis piedāvājumu TweetDeck no kura nevar atteikties. Piedāvājums ir vienkāršāks par vienkāršu – pārdoties par nieka $40 miljoniem zaļo un ne tik zaļo amerikāņu naudiņām.

Today, CNN and CNET broke the news that TweetDeck has been acquired by Twitter for $40 million. Twitter has yet to officially confirm, but judging by what we’re hearing from sources close to the deal, it’s done and done.

Oficiālas informācijas no Twitter vēl nav, bet visticamāk, ka no šī piedāvājuma neatteiksies, jo šis jau ir otrais gribētājs un piedāvājums ir nopietnāks.

As you may remember, the story of TweetDeck’s acquisition has changed a bit since February, as reports indicated at that point that TweetDeck was on the verge of being acquired by Bill Gross’ UberMedia — the price speculated at between $25 and $30 million. And, as it seems, Twitter was having none of that. They apparently rushed in with a counteroffer — an offer now proved to be on that TweetDeck couldn’t refuse. You can check out TechCrunch EU for the full story on how it all went down.

Esmu dzirdējis, ka TweetDeck esot labs rīks, lai tiktu galā ar to kņadu, kas darās tviterī.

iPad izplatība

Es, protams, ironizēju par šo rotaļlietu, ko sauc par iPadu. Tajā pat laikā ļoti labi saprotu, ka cilvēki, kuri var atļauties izmest naudu vējā par šo štruntu, visticamāk, ka jau sēž uz adatas un viņiem ir daudz vieglāk iesmērēt citus štruntus. Protams, pie nosacījuma, ja tie ir ietīti smukos papīriņos un pieskaroties uz tiem paliek pirkstu nospiedumi, kurus pēc tam varētu notīrīt, glāstot sevi. :)

Šo glauno ierīču īpašnieki ir naski interneta bradātāji un šobrīd jau ir iekarojuši 31.84% no mobilo ierīču tirgus. Latvijā pagaidām ir 14.82% iPad lietotāju.

Sekot līdzi tendencēm joprojām var ranking.lv lapā.

Pēc pēdējiem datiem, maija mēnesī ir palielinājies iPad lietotāju skaits jau līdz 16.35%.

Pēc gada pie mums būs līdzīgi kā šobrīd Igaunijā.

Starp citu, Jakobs Nielsens ir uzcepis rakstiņu par iPad appiem. Izstrādātājiem varētu noderēt.

A year after our first usability study of iPad apps, it’s nice to see that iPad user interfaces have become decidedly less whacky. It’s even better to see good uptake of several of our recommendations from last year, including apps with:

  • back buttons,
  • broader use of search,
  • homepages, and
  • direct access to articles by touching headlines on the front page.

AdaptableGIMP jeb jauna pieeja darbam ar grafisko redaktoru GIMP

Apskatījos poda arhīvu un uzraku divus rakstiņu par tēmu grafiskais redaktors GIMP. Raksts gan ir par jaunāko brāli AdaptableGIMP, bet tas nemaina lietas būtību, jo pamats abiem ir viens un tas pats.

Tā kā visiem nav pieejams arhīvs, tad atļaušos nocitēt savu 2002.gada ierakstu par toreiz jauno GIMP 1.2.3 versiju. Pieļauju domu, ka dažs labs varētu arī nezināt, kas tas par zvēru, bet ielikt saiti uz šo rakstu pagaidām nevaru.

Kaut kad pirms pāris gadiem, kad es par linuxu biju lasījis tikai internetā un dzirdējis tā pa ausu galam, biju tik naivs un meklēju kādu alternatīvu OS, jo windows bija pieriebies un visapkārt dzirdēju bļaustamies, ka linux r00lz un tā. Toreiz es apjautājos vai ir kāds grafiskais redaktors līdzīgs Adobe Photoshop arī Linux vidē. Man teica, ka pat labāks esot GIMP. Pie tam vēl apgalvoja, ka sākumā bija GIMP un tikai uz tā bāzes tapa Photoshops (ko tik kaislīgā mīlestībā pret linux neizdomāsi). :)

Tā jau protams nav, jo pirmā oficiālā [GIMP v0.54] publiskā versija iznāca 1996. gada janvārī, bet [Adobe Photoshop v1.0] iznāca 1990. gada februārī. Tātad Photoshop ir par 6 gadiem vecāks, bet tas nu tā. Jāatzīmē, ka neviena no šīm programmām sākotnēji nebija paredzēta Windows sistēmai – GIMP bija tikai Linux un Photoshop tikai MAC videi. Pēc tam jau šīs programmas tika piemērotas arī Windows videi.

Vienīgi atšķirība starp GIMP un Photoshop ir tāda, ka pirmais ir bezmaksas produkts, bet otrais ir komercprodukts. Lai gan profesionāļi nezin kāpēc lieto to, kas ir par maksu – Adobe Photoshop un par tādu lietu kā GIMP Windows portu ir maz dzirdējuši.

Atzīšos godīgi, ka man šī programmiņa neiet pie sirds, jo tā atgādina Linux vidi, jo pēc manām domām tur viss ir samērā sarežģīts un neērts lietotājam strādājot grafiskajā vidē.

Kaut gan iespējams, ka pamēģinot šo programmu jums radīsies pavisam cits viedoklis. Šeit apakšā var redzēt bildīti kuru es saglabāju ar GIMP 1.2.3 Windows versiju. Nu ļoti neērts… pat no bufera nemāk ievietot bildi. Uztaisīju ekrāna uzņēmumu un gribēju ievietot GIMPā – skuju. Ja tu nekad neesi strādājis Linux vidē ar X-logiem, tad šī programma radīs nelielu priekšstatu par to.

Pa šiem gadiem nekas būtiski nav mainījies. Vienīgi ir nostiprinājusies mana pārliecība un pieradums darbam ar Adobe Photoshop. GIMP joprojām ir dīvains grafiskais redaktors ar savdabīgu saskarni, kas man nav visai intuitīvi uztverama.

Tā kā liela daļa lietotāju domā līdzīgi, tad cilvēki, kuriem patīk šis grafiskais redaktors un rūp tā nākotne, ir izdomājuši darīt kaut ko lietas labā un mainīt pieeju.

Continue reading

Jauns datu pārraides ātruma rekords – 26 terabiti sekundē

BBC.co.uk lapā ir rakstiņš par jaunu datu pārraides ātruma rekordu – 26 terabiti sekundē, izmantojot vienu lāzeru. Pirms gada esot demonstrēts veids kā ar lāzeru palīdzību dzenājuši datus ar ātrumu 10.8 terabiti sekundē.

Researchers have set a new record for the rate of data transfer using a single laser: 26 terabits per second.
The trick is to use what is known as a “fast Fourier transform” to unpick more than 300 separate colours of light in a laser beam, each encoded with its own string of information.

Tagad tikai atliek sagaidīt, kamēr izdomās šai tehnoloģijai komerciālu pielietojumu.

Professor Freude said that the current design outperforms earlier approaches simply by moving all the time delays further apart, and that it is a technology that could be integrated onto a silicon chip – making it a better candidate for scaling up to commercial use.

Pēc kādiem gadiem 10 šīs rindiņas tiks lasītas ar lielāku vai mazāku smaidu uz lūpām, bet līdz tam brīdim vēl garš ceļš ejams.