Monthly Archives: January 2011

Bezmaksas programmatūras krātuve – Open Source Living

Jau vairākus gadus cenšos izmantot vai nu bezmaksas, vai arī atvērtā koda programmatūru, lai gan lietoju licencēto Windows un neesmu Linux (kā darbstacijas) piekritējs. Ar katru gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk atrast šo programmatūru tajā miskastē, ko sauc par internetu.

Kā parasti saku paziņām – principā pēdējo 10 gadu laikā internetā nekas pēc būtības nav mainījies, ja agrāk bija grūti atrast informāciju tāpēc, ka nebija liels piedāvājums un bija zināms informācijas vakuums, tad tagad ir tika pat grūti atrast noderīgu informāciju, jo ir nevajadzīgas informācijas pārpilnība.

Šodien vajadzēja atrast vienu programmu un gāju citu ceļu – neizmantoju Googli, jo tur ir pārāk daudz drazas, bet gan iebridu vienā atvērtās programmatūras katalogā un atradu to, ko meklēju.

Iesaku šo katalogu, jo varbūt, ka vēl kādam tas var noderēt – Open Source Living.

HTML5 logo

Šodien beidzot izdomāju, ka vajag pabradāt pa internetiem. Palasīju dažus interesantus ierakstus par šo un to, bet gribēju iemūžināt jauno HTML5 logo, kuru mums piedāvā W3C.

An HTML5 Logo

It stands strong and true, resilient and universal as the markup you write. It shines as bright and as bold as the forward-thinking, dedicated web developers you are. It’s the standard’s standard, a pennant for progress. And it certainly doesn’t use tables for layout.

We present an HTML5 logo.

Tiem, kas tikko no koka nokāpa un izbolītām acīm skatās ekrānā, pāris saites iz arhīva – kā W3C atgriezās uz pareizā ceļa un kā tapa pirmais HTML5 standarta uzmetums. Lai gan šaubos, ka būs tādi interneta pārlūkotāji, kas nebūs dzirdējuši par jauno modes lietiņu – HTML5. Jā, lai arī joprojām esmu HTML4/HTML5 standartu atbalstītājs, tomēr uztveru visu šo haipu kā šī brīža modes lietu. Tas nav slikti, nebūt ne.

Tas ir mārketings. Vienkārši, lai pavilktos tik lielas masas, ir nepieciešams sausu, garlaicīgu un neinteresantu dokumentu kopu par to kā būtu jāveido lietas internetā, padarīt kā pielūgsmes objektu un lietas aizies. Pēc līdzīga principa tika glorificēti XHTML un CSS standarti, kas pavēra jaunas iespējas web izstrādē un dizainā.

Tad nu cienīsim to, jo pateicoties cilvēkiem, kuri ir strādājuši pie šī standarta, mēs turpmāk varēsim vēl labāk baudīt interneta āres.

Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls

Es tieši sapriecājos, ka Ministru Kabineta noteikumos beidzot ir iestrādāti atvērtā koda standarti un tiek ielikts pamats sākt darīt lietas kā to dara citās civilizētās valstīs, bet tad Vaards laipni norādīja uz kādu iepirkumu.

Nezinu kā pateikt Kultūras Ministrijas korumpētības pakāpi, bet attiecībā uz IT lietām šī ir viena no skaļākajām ministrijām, kas rīko visdīvainākos konkursus un izmanto apšaubāmas tehnoloģijas. Vai tiešām ir jāizmanto Mc Betona epiteti, lai apzīmētu tur strādājošo kompetences IT jomā?

Kultūras ministrija (KM) par Microsoft programmatūras lietošanas licenču piegādi ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām tērēs 781 tūkst. Ls.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) dati liecina, ka sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas ir izraudzīts IT uzņēmums DPA.

Atbilstoši IUB datiem pērnā gada decembrī Valsts kasei ir noslēgts 40,5 tūkst. Ls vērts līgums ar DPA par Microsoft Office 2010 licencēm. Apjomīgs iepirkums par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču piegādi ar DPA ir arī Latvijas energokompānijai Latvenergo. Paredzamā līgumcena IUB atzīmēta 1,283 milj. Ls.

Pirms tam Demagoģijas ministres afēru sekas bija dīvainā kultūras kartes lapa par 750 000 Ls, tagad apšaubāms licenču iepirkums.

Mums taču valsts ir bagāta, palīdz lieliem uzņēmumiem – DPA, Rix technologies. Vai nav skaisti? Un tas viss par mūsu naudu.

Elektronisko dokumentu aprites noteikumi

Šorīt pēc piedzīvojumiem ar nespēju atrast vietu, kur novietot automašīnu, izbridu sniegotās gājēju taciņas un tiku līdz siltam kabinetam. Loģiski, ka darba spars pa ceļam bija kaut kur pazudis. Sagribējās palasīt kaut ko.

Uzgāju interviju ar Poikānu žurnālā IR.

Defense.lv blogā arī pamanīju kādu citu ierakstu par elektronisko dokumentu aprites noteikumiem. Nezinu kādā sakarā šī zemeņu kūkas cienītāja ir izpelnījusies šo godu rotāt bloga ierakstu, jo tas nu gan nav viņas nopelns.

Pirms gada es sajūsminājos par standartiem Norvēģijas valsts pārvaldē un novērtēju to, ka LATA savos divos pastāvēšanas gados ir paveikusi daudz vairāk nekā LAKA pēdējos 3.

Visu cieņu tiem, kas palīdzēja šīm izmaiņām nokļūt MK noteikumos un apsveicu ar Microsoft monopola beigu sākumu.

5. Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
“10. Elektronisko dokumentu izstrādā un noformē vienā no šādiem formātiem:
10.1. vienkārša teksta formātā;
10.2. atvērtā dokumentu formātā (ODF) biroja lietotnēm;
10.3. atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā;
10.4. portatīvā dokumenta (PDF) formātā vai portatīvā dokumenta formātā ilglaicīgai glabāšanai (PDF/A);
10.5. digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG, TIFF un PNG) formātā.”

“10.1 Elektroniskā dokumenta nosūtīšanai vai saglabāšanai elektronisko datu nesējos var izmantot EDOC formāta pakotni.”