Spriežot pēc komentāriem, epastiem un rakstiem internetos, nākas secināt, ka tēma par koučingu ir veiksmīgi iekustināta. Es šajā gadījumā priecājos ne tik daudz par koučingu kā tādu, bet gan vairāk par ļauno bubuli ap kuru tagad tauta varētu cepties. Cilvēkiem nav īsti skaidrs, kas tas ir, bet tajā pat laikā ir pārliecība, ka tā ir kaut kāda krāpniecība un naudas izspiešana.
Ja mēs varētu pieņemt, ka žurnālistika Latvijā ir ļoti zemā līmenī un Nekā Personīga sižets par koučingu bija vienkārši kārtējais neprofesionalitātes paraugs, tad ko gan teikt par mūsu pamatu pamatu – augstskolu profesoru viedokli?
Šodien izlasīju LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošās pētnieces profesores Dr.phil. Skaidrītes Lasmanes rakstu – Skaidrīte Lasmane: Koučinga efekts. Ceru, ka visus titulus un grādus pareizi uzrakstīju.
Man patika profesores viedoklis par latviskojumiem. Viņa sāk ar to, ka šim burvīgajam anglicismam “koučings” nav atrasts latviskojums. Šīs ģeniālās tehnoloģijas ieviesēji nav parūpējušies par atbilstošu tulkojumu.
Kādā radioraidījumā bankas darbinieks aizrautīgi aģitēja par koučingu (no angļu coach- trenēt, sagatavot). Pirmoreiz dzirdēju šo vārdu ar latviešu valodas galotni, turklāt tik blīvi daudzinātu un ar tādu pārliecību vēstītu, ka kopā ar mulsumu par tā netulkojamību un minējumiem, kā gan šis angloamerikānisms varētu skanēt latviski, izbrīnīja nešaubīgums, ar kādu tika reklamēta jaunā cilvēkiedarbības tehnoloģija un tās paredzamais rezultāts- uz komercdarbību un panākumiem ieprogrammēts, uzticams bankas potenciālais klients.
Lai arī cepiens it kā ir par to, ka tiek ievazāts gan šis, gan arī daudzi citi svešvārdi, kas nebūt nenozīmē, ka tas ir slikti, bet tajā pat laikā starp rindām var lasīt zemtekstu.
Nesagaidījusi anglicisma latviskojumu, raidījuma laikā piezvanīja kāda sieviete un piedāvāja pierastākus apzīmējumus – treneris, konsultants, mentors, taču pārņemtība ar koučinga efektu aizēnoja jebkādu citu aizrautīgā uzņēmības iedvesmotāja ieinteresētību piedāvātajam. Mazā, varbūt vienīgā iespēja apliecināt savu patstāvību, vismaz vārda latviskojumā, izplēnēja. Koučinga efekts, kas ceļ pašapziņu, iedvesmo darbībai, virza pretī karjerai, izaugsmei, naudai un panākumiem, nav apšaubāms. Vajag tam globāli ļauties, nevis sīkumaini nodarboties ar savām lokālas pārsaukšanas lietām.
Es nereāli pavilkos uz šiem centieniem iemīt zemē kaut ko jaunu un nezināmu. Izvilku no konteksta zīmīgākos apzīmējumus ar kuriem tik nicinoši apzīmē šos koučinga virzītājus – “ieprogrammēts”, “aizrautīgā uzņēmības iedvesmotāja”, “vienīgā iespēja apliecināt savu patstāvību”, “kārtējā psihes vadīšanas tehnoloģija”, utt.
Pirmajā momentā es nevarēju saprast kāpēc cilvēks ar tik daudziem tituliem un grādiem, bet tik sparīgi mēģina nomelnot “kārtējo psihes vadīšanas tehnoloģiju”. Kur ir āķis?
Nonācu pie sekojošiem secinājumiem. Kā vienmēr centīšos saduļķot krāsas, lai teksts būtu baudāmāks un visiem būtu skaidrs, kurā virzienā roku.
Nav noslēpums, ka ar katru gadu tiks samazināts Latvijas augstskolu skaits, jo tīri fiziski nebūs, kas tajās mācās. Paliks tikai tās, kuras jauniešiem šķitīs modernas un “ejošas”, lai ieietu lielajā dzīvē. Manā laikā tā bija Juridiskā un Ekonomikas fakultātes novirzieni. Principā tas, kam cilvēki redz pielietojumu un, kas šobrīd tirgū ir pieprasīts. Valsts finansētajām augstskolām ies vēl grūtāk, jo komerciālās nopietnāk strādā pie satura un vairāk investē mārketingā.
Cilvēki pēc būtības savā domāšanā ir ļoti primitīvi. Ja tev ir jāizvēlas dirnēt kādā valsts augstskolā un jāmācās kaut kas ļoti zinātnisks un cēls, bet kam beigās tā īsti nebūs pielietojuma, un komercaugstkolu, kur tiek piedāvāts skanīgs un moderns apmācības kurss pēc kura pabeigšanas tīri teorētiski ir iespējams dabūt labāku darbu, tad izvēle visbiežāk notiek par labu labāk iepakotajam produktam. Mārketinga kursa pamati.
Cīņa notiek par jaunajiem skolu absolventiem un tiem, kas jau kaut kur strādā. Ja jauno izvēli bieži vien nosaka viņu vecāki, tad tiem, kas jau kaut kur ir pastrādājuši, ir savs viedoklis un tērēt laiku, lai atsēdētu papīrīša pēc, tā kā neredz jēgu. Pieļauju, ka šī iemesla dēļ viņi priekšroku dod komerciālai izglītībai, kur sola vairāk praktiskāku pieeju mācībām.
Vēl viena niša, kas tieši konkurē ar augstskolām ir dažādas apmācības un kvalifikācijas celšanas kursi. Vai nu atsēdi 3-4 gadus kādā universitātē un pēc tam to papīriņu uzkar uz nagliņas, lai būtu ievilkts ķeksītis, ka vajadzības gadījumā tas būs pie rokas, ja nu kādā valsts iestādē ierēdnim vajag ielikt ķeksi, ka atbilst prasībām, vai arī izej dažu mēnešu kursu un kļūsti par kouču un “zombē” stulbos klientus pēc tarifa 20Ls/h.
Skaidrs, ka valsts augstskolā pilnīgi noteikti neizdosies izsist jaunu apmācības programmu “zombēšanas” tehnikā, kurai pat nav latviska nosaukuma.
Vēlreiz paņemšu šo mega labo citātu.
Nesagaidījusi anglicisma latviskojumu, raidījuma laikā piezvanīja kāda sieviete un piedāvāja pierastākus apzīmējumus – treneris, konsultants, mentors, taču pārņemtība ar koučinga efektu aizēnoja jebkādu citu aizrautīgā uzņēmības iedvesmotāja ieinteresētību piedāvātajam.
Pēc analoģijas varētu salīdzināt ar hokeja spēlētājiem – uzbrucējs, aizsargs un vārtu sargs – sauksim viņus visus par hokejistiem. Tā taču būtu vieglāk saprast. Es domāju, ka noteikti – arī koučus, mentorus un konsultantus varētu saukt par treneriem. Tāpat lielākā daļa nesaprot kāda ir atšķirība starp viņiem. Vismaz par treneriem mēs esam dzirdējuši. 🙂
Šis gabals parāda to sāpi par nesasniedzamo auditoriju. Nu ir taču pilns ar auniem, kurus varētu slaukt un dzīvot zaļi, bet ej nu dabū akreditāciju tādām studijām. Tāpēc nekas neatliek kā štancēt augšā šādus rakstus. 🙂
Kāpēc koučinga noburtais neizrādīja ne mazāko vēlēšanos padomāt par piemērotāku nosaukumu latviešu valodā, ja paši uzņēmējdarbības un psihes treniņmetodes pārzinātāji metodes svešādo nosaukumu atzīst par šķērsli tā plašākai izplatībai Latvijas tirgū. Aiz slinkuma? Aiz jaunvārdu simpātijām? Drīzāk izskaidrojums meklējams tieši jaunās treniņtehnikas pieprasījumā- uzņēmības un gribas nepietiekamībā, nepatstāvībā, patības vājumā, automātismā, kura apmēri ir tik ievērojami, ka to mazināšanai jālieto dārgas psihes apstrādes metodes. Visi tie, kam savas pārliecības un uzņēmības pamaz, paļaujieties uz koučinga un citu ietekmēšanas paņēmienu profesionāļiem- svārstību un šaubu noņēmējiem!
Vai nu koučings ir vienīgais automātiski pārņemtais svešķermenis valodā un praktiskajā darbībā? Nāk prātā svešvārdu birums kādā diskusijā par reklāmu un sabiedriskajām attiecībām, kur apmēram trešdaļa no jaunā SA profesionāļa leksikas bija angļu valodā. Piāristi, podkāsti, kontenti bira kā no pārpilnības raga: “Šis bija svarīgs introdakšn”. “Manu kompleintu pieņemiet!” “Tas ir emeizing!” No šaubām par dīvainā mikšļa vērtību nebija ne vēsts. Viss noritēja līdzīgi iepriekš raksturotajai radioreklāmai- nevainojamas pašapziņas ietvarā. Tāds stiliņš! Nevar nepamanīt, kā aiz svešu vārdu automātiska lietojuma, jaunu psihes vai “meteorītu” tehnoloģiju pārņemšanas bieži vien radošas attieksmes un atvērtības jaunajam vietā vīd izteikta atkarība, nedomājoša, dažkārt pat nekaunīga kopēšana, nesaprātīga ļaušanās komercefektiem. Abi piemēri liek domāt ne tikai par valodu, bet par to, ka ne tikai koučingam, bet jebkurai mākslīgai psihes aktivizēšanas metodei Latvijā potenciālo klientu netrūks- sākot no komercdarbības sācēja, reklāmas veidotāja līdz pat ministra un Saeimas deputāta krēsla nepārvaramām iekārēm.
Var jau saprast augstskolu profesorus, kas visu savu mūžu ir veltījuši izglītībai un tagad saņem kapeikas. Mežonīgajā kapitālismā ir jānoskatās kā “biznesmeņi” bez sirdsapziņas pārmetumiem štancē augšā dajebkādus mentorus, konsultantus, trenerus, kā arī šim pulciņam vēl klāt nāk arī kouči un plēš nereālu kāpostu par apmācībām. Savukārt mūsu augstskolu profesoriem tādu biznesu neredzēt tuvākajā desmitgadē.
No pēdējā citāta man patika tā daļa par svešvārdu lietojumiem. Tā ir tāda spēle – Bullshit bingo. Sēdi sapulcē un velc krustiņus pie svešvārdiem, kas tiek minēti prezentācijā. Brīdī, kad savāc pilnu rindu, tad pielec kājās, pacel roku un visā balsī nobļaujies “bullshit bingo”, jo iespējams, ka vēl kāds būs pamanījies saķeksēt visus svešvārdus un izleks pirmais. Tu vari arī nepaspēt. 🙂
Bet vai pie tā ir vainīgi šīs “mistiskās tehnoloģijas” vai jaunās kustības?
Visticamāk, ka es tagad uz sociālajām zinātnēm varu pat neskatīties. 😉
Vēl derētu iekustināt tēmu par “Īslandi” u.c. tikpat bezjēdzīgiem gadījumiem.
Acīmredzot kādā iestādē mums ir pāris liekēžu par daudz.
podā sviests!
🙂
AukstaisLūsis mūs speciāli kaitina. 😉
Ne tikai Īslande
Manas finanšes dzied romanšes. Un tas viss notiek termināļos. :))))))
Lūsis troļļo. :p
Tieši tā! Būs noskatījies no lielākajiem portāliem. Tie arī ir pamanījuši ka labu reitingu var panākt ar pilnīgāko tuftu. 🙂
Man ir bijusi pieredze ar biznesa koučingu un jāatdzīst, ka tajā brīdī man tas palīdzēja. Neuzskatu to par zombēšanu un neko pārdabisku. Cena gan ir diezgan iespaidīga, bet tā kā apmaksāja darba devējs, tad īpaši nesūdzējos.
Pēc 3 seansiem es izpratu savu problēmu un atrisināju nodaļas kopējo problēmu. Vai es to būtu izdrījis bez kouča? Visdrīzāk, ka jā, tikai ilgākā laika termiņā un nedaudz savādāk.
Koučings biznesā ir kkas ļoti līdzīgs, kā padomnieks vai asistents. Pārsvarā tie ir izbijuši lielu uzņēmumu vadītāji vai kkas tāds!
Šaubos, ka Latvijā kāds sapratīs kam tas vajadzīgs!
Nekad nav bijusi saskarsme ar kouchingu, kas tas ir? Rakstā nespēju salasīt kādu noteiktu definīciju. Tipa sieva, kurai jāmaksā par to, ka viņa saka “iznest miskasti, izgludini to, aizej tur, izdari to” ?
Māri, iesaku noskatīties šo seriālu par koučingu http://pods.lv/2010/11/07/kas_ir_koucings/
Vienkāršā veidā un saprotami paskaidrots.
lol kamon Coolynx, taas pashas vecaas labaas Life Spring, Dianetics, tehnologijas.
Vispar jau daamai taisniba, bet ja esi svaigi zombeets pec kadiem gadiem 5 sapratiisi. 😉
The new personality iipashi neizceljas ar individualismu, drizak varetu salidzinat ar Pavlova suni.
Pasparliecinats, veiksmiigs, straada kaa zirgs bet kad nospiezh podzinju saka vau un saak siekaloties. Nekaa jau slikta jaunajos paradumos nav, tikai ar galvu personigo vajag domat un nepienjemt to stelliiti ka vienigo pareizo. Take care.
Pēc analoģijas varētu salīdzināt ar hokeja spēlētājiem – uzbrucējs, aizsargs un vārtu sargs – sauksim viņus visus par hokejistiem.
—————————
Man vairāk uzprasās analoģija no krievzemes sporta jomas – pilnīgi nevajadzīgi saukt vratarj par golkīper 🙂 Neredzu nevienu iemeslu, ar ko termins koučs būtu tik netulkojams.
“Kāpēc koučinga noburtais neizrādīja ne mazāko vēlēšanos padomāt par piemērotāku nosaukumu latviešu valodā, ja paši uzņēmējdarbības un psihes treniņmetodes pārzinātāji metodes svešādo nosaukumu atzīst par šķērsli tā plašākai izplatībai Latvijas tirgū. Aiz slinkuma? Aiz jaunvārdu simpātijām? ”
– tāpēc, ka lietojot adekvātu nosaukumu latviešu valodā, visiem uzreiz būs skaidrs ka tas ir tas pats vecais, labais un reti kurš uzķersies maksāt par to Ls30 stundā, a ‘koučings” tas skan kruta, un ja vēl esi par to samaksājis kaaaaudzi naudas un dabūjis papīreli (tipa zertifikātu), ko pieknopēt pie sienas rāmītī, ka esi izkoučēts, tad jau, skaiti, ka esi viens no tiem, retajiem, no elites, un katrs vis tā nevar…
viss ir vienkārši, bez zemtesktiem un mītiem ;))))
Izkaučojiet mani par mazuļa hendlingu!
Nemesis, kas ir tas pats vecais?
Es pilnīgi nopietni no tā visa neko nesaprotu – sauciet mani par svaigi sazombēto, bet izglītojiet. 🙂
bzz, ar bullshit bingo aizraujies? 😀
Tomēr nesaprotu, kāpēc “koučings”? Tā tak angliski to nemaz neizrunā? Vai nu tad saglabājam anglisko rakstību, vai tomēr “kaučings” – ja jau vārdā var būt “č” burts, tad jābūt arī pareizi latvizētai izrunai.
Jūs kā saka reāli par šo tēmu te iespārdat un sviliniet 🙂 Paldies pasmējos.
Dotajā mirklī un šajā pasaulē ir tiekai viens jautājums kurš ir vienmēr jāuzdod: KAM TAS IR IZDEVĪGI 🙂 Pārējais kļūs uzreiz skaidrs pēc šī……….. 🙂
Krišs, ievazāts un izplatītāks ir tieši “koučings”. Pieļauju domu, ka tas ir viena iemesla dēļ – latviski kauč izrunā ar a, bet angliski to pareizi būtu izrunāt ar plato eu jeb eou (latviski nemaz nav tādu skaņu). Lai ieturētu daudz maz korektu šī vārda izrunu, tad lieto arī daļēju šī vārda rakstību.
vai koučings gadījumā nav tas pats ko senāk par trenningu sauca?
Normunds, neņemos apgalvot, bet domāju, ka jā. Šajā gadījumā laikam ir uzsvars uz specifiku – nevis, ka koučs jeb treneris tevi apmāca “trenningā”, bet tieši koučs ar tevi strādā koučingā. Nianse ir tajā, ka treneris “māca” kā darīt, vadoties no savas pieredzes (mentorings?), bet “koučs” uzdod jautājumus pilnīgi neko nezinot par konkrēto jomu.
Tiko kā nolatviskos couching specialist uz “padomdevējs”, tā puse interesentu pasūtīs tālāk šo specu, bet otra puses palūgs samazināt stundas likmi par vismaz 50%…
Un vēl, te ir viņu pūznis: http://www.b2binfo.lv/
koučs jeb treneris tevi apmāca “trenningā”, bet tieši koučs ar tevi strādā koučingā
say what?
kr4, gan viens gan otrs ir ļoti smalks rīks brīvprātīgai naudas pumpēšanai. Rīks ir tieši tik smalks, ka cilvēki ir gatavi par atvadīšanos no savas naudas ar lepnumu izziņot pēc iespējas plašāk.
Nu, es nezinu kā ar kouču strādā. Ar treneriem esmu strādājis grupās.
Koučus gan pazīstu vairākus – ļoti sakarīgi cilvēki. Neminēšu mājaslapas, lai neapēd bez sāls. 🙂 Neviens no viņiem man nepiedāvāja savus pakalpojumus, kā arī cik zinu, tad viņi nemaz tā arī ar to nenodarbojās, jo pamatdarbs ir cits un tas aizņem lielāko daļu laiku, kā arī ir pamata ienākumu avots. Pieņemu, ka koučingu ar viņiem var sarunāt par lielu naudu un caur blatu.
Pirms 15 gadiem populaei bija havot psihologu, pirms 10 – kouchu, pirms 5 visi metas uz tibetas muku klosteriem, tagad piekerusies kouchiem… Get a life.
Ieprieksejais no manis.
Labojums – pirms 10 gadiem katram bija trennnnneris un trennnings.
Es taču nahuj ar savu koučingu.
tb. ej. Ej nahuj.
Koučings, pliki pupi, asā mēlīte – vei tik šeit nav ieperinājies trollis? 😉
14 coolynx: 2010.11.12 @ 19:01:07: Nemesis, kas ir tas pats vecais?
Nāk prātā viens gadījums no pagājušā gadsimta 90tajiem – vienā Latvijas pilsētā notika smagatlētikas sacensības un kā viena no disciplīnām bija pieteikta “poverliftings”. Ar afišām par poverliftingu vai visi afišu stabi bija aplīmēti. Sacensību dienā zāle bija stavgrūdām pilna brīnum liftingu skatīties, vajadzēja redzēt kāds bija vilšanās efekts uzzinot, ka liftings ir nekas cits, kā vecā labā svarcelšana. Pirms laiciņa topā bija NLP, pirms pāris gadiem līderisms, tagad koučings…. Ja jautāsi kas “koučings” ir, vienas īstenās, pareizās atbildes nebūs, jo katram koučojamajam tas būs kaut kas cits. Pa lielam, atbilde ir dota minētajā rakstā, tur ir tāds teksts “paši uzņēmējdarbības un psihes treniņmetodes pārzinātāji metodes svešādo nosaukumu atzīst par šķērsli”, citiem vārdiem, psihologiskās motivēšanas metode, viena no daudzajām. Un tā nestrādā pēc principa, ka es no ielas ienācu, paziņoju, ka gribu legāli būt tikpat biezs kā cepurnieks un man patīk skatīties ugunskuru, un nu par 30 lašiem laika vienībā mani darīs laimīgu. Tas ir tāpat kā uz jautājumu “ko tu vēlies?” atbildēt ar: “gribu miljonu, bet nezinu kā pie tā tikt”. Viens vieds vīrs teica: “tad kad zināsi konkrēti kādai vajadzībai tev tas miljons, tad zināsi arī kā pie tā tikt….”. Un tici vai nē, bet strādā, vienam manam paziņam bija sapnis (sauksim to tā) kura realizēšanai vajadzēja miljonu, un viņš dabūja to miljonu, latos, tepat Latvijā, legāli un realizeja savu sapni… un, tici vai nē, bet bez koučiem, mentoriem un citiem programmētājiem…
Varu tikai piekrist visam Nemesis teiktajam, tur nav vairs ko piebilst.
Geju, pedofīlu un parējo izvirtuļu reģistrs, gay.lv pedofīlu liste http://bit.ly/bkUyPN http://bit.ly/cRYrrw http://bit.ly/bq0MwA
nolaidiet taču ūdeni beidzot!!! 🙂 nesapratu par ko šis raksts vispār bija…
Nemesis, paldies – labs skaidrojums. Pilnīgi piekrītu.
gribēju kaut ko teikt, bet aprāvos… 🙂 kā vienmēr. Bet nu īsumā – smird tas koučings pēc smadzeņu skalojamā līdzekļa “Lujāns” ( (C) “Savādi gan”).
Nevajag likt koučingu vienā plauktā ar dianētiku, NLP vai tamlīdzīgiem brīnumiem. Koučings ir reāla, akadēmiskajā vidē atzīta pieeja (ko nevar teikt par pārējām minētajām), kas būtībā ir viegla psiholoģiska konsultācija, kas vērsta uz konkrētu personības iezīmju attīstīšanu, kas cilvēkam pēc tam ļauj labāk tikt galā ar problēmsituācijām darbā (piemēram, kā pārliecinošāk uzstāties sapulcēs, kā risināt konfliktus ar darba kolēģiem u.tml. – tātad konkrētas lietas, kas lielākajai daļai no mums ir aktuālas). Nekādas maģijas un nekādas smadzeņu pūderēšanas tur nav.
Par tulkojumu – nu, atkal nav tā, ka nevienu neinteresētu to iztulkot veiksmīgi latviski. Katru reizi, kad ir kāda nopietnāka saruna par koučingu, izraisās arī diskusija par latviskošaanu. Bet līdz šim neveiksmīgi.
Piekrītu frukc. Aizver taču šito debīlo tēmu vienreiz. Zajebal.
Nevajag nekādus koučingus. Dievs ir mūsu padomdevējs un Bībele ceļvedis dzīvē.
coolynx nelielās auzās iebraucis ar šo ierakstu. Diez par ko FILOLOĢIJAS doktorei būtu bijis jāraksta ja ne par vārdu “koučings”? Ne jau par metodi, jo laikam jau ir vēl cilvēki, kas savas ekspertīzes jomu zina — ja esi filologs, runā par filoloģiju, ja esi psihologs — par psiholoģiju. Tas tikai kouči, bez jebkādas izglītības, lepojoties ar savu nezināšanu, var piedāvāt palīdzēt jebkuram par jebko.
Krīzes laikā uzņēmīgi cilvēki paņem kaut kādu vecu huiņu, nosauc to kaut kā skanīgi un mudakiem ir iemesls priecāties par JAUNU modes lietu :>
Muaha
Jejbog… lohi bez lohatrona.. kā tad tā ? 🙂
Cilvēki ir stulbi un viņiem vajag lai kāds viņus vislaik appiš… vot tam arī ir domāts šitais te.. koučings.
Tiesa.. gods kam gods.. šitā krāpšana kad pārdod tukšu gaisu, bet iemanās pārliecināt mudaku ka viņš kaut ko ir ieguvis ir apbrīnas vērta.
Ir jābūt izcilam pārdevējam lai pārdotu tukšu gaisu.
Bet nu… mūsu durlandē ir gana pajoliņu kuri labprāt uzķeras.
Piekrītu profesorei, ka svešvārdu ir “mazliet” par daudz. Ik pa laikam it kā nopietnās runās dzirdētiem “topikiem”, “listēm”, “vīkendiem” sametas pietiekami nelabi, lai pazaudētu stāstītāja domu un īpaši vairs nemēģinātu to atgūt, pat ja koučings, vai kāda cita tēma, ir kaut kas ļoti labs un visiem vajadzīgs.
Klau, rakstam nav pilnīgi nekāda pamatojuma.
Tev valoda nepatīk? Necieni? Profesore laikam ciena. Komentārs neattiecas uz viņas teiktā saturu, jo man vairāk vai mazāk vienalga par “koučingu”. Tas attiecas uz valodu, un savu viedokli par to, ka kāds to cenšas uzturēt tīru, rakstā varēji ļoti labi izlaist.
Manuprāt, – jā, vismaz atzīstu, ka tas var būt tikai mans viedoklis – nereāli pavilkties var uz to, ka raksts pārsvarā ir bezjēdzīgs, tikai “nolaiž tvaiku”.
Profesore ir profesore, nevis blogeris, lai arī cik ilgi viņš raksta, un viņai pavisam noteikti ir daudz lielāka spriestspēja par valodas jautājumiem, nekā “ņekijam blogerim”, kuram dikti patīk iespraust acīs to, ka viņam, acīmredzot, akadēmiskā izglītība ir gājusi secen, bet secen gājuši arī uztraukumi, jo, redz, viņš taču pelna daudz vairāk par kapeikām. (Cilvēku mēraukla?)
Būsim tik jauki un nenoniecināsim izglītotus cilvēkus –it sevišķi tādus, kas augstāk par bakalauriem pacēlušies–, jo tieši (gribētos teikt, ka tikai) padziļinātas zināšanas ļauj adekvātāk spriest par šādiem jautājumiem.
Kidijs, interesants komentārs. Lai arī nav par tēmu, tomēr lika pasmaidīt. Paldies. 🙂
Atbalss: LIAA 75 000 latu tērēs koučingam | Pods.lv
Varbuut ne par teemu bet ši koučins ir nodariijis arii daudz sliktu lietu.Cilveekiem peec siem taa saucamajiem trenniniem aizbrauc jumts.Mana pieredze ir konkreeta mana meitene peec nodarbiibam pameta mni,pameta gimeni un aizbrauca uz arzemeem.Stikamies peec gada un uz maniem jautajumiem Kas notika,kadeel? Atbilde:Man koucinga ieteica visu pamest,Ludzu nevaino sevi Tu mana dzive biji labakais kas ar mani vareeja notikt.un Tu ne pie nebiji vainigs,Es tevi un dzimteni pametu tadel ka taa teica kouc,es man apzinaati bija sakari ar vairaakiem virieisim,jo tikia taa es varu izinat sevi utttt Mati sacelas stavus visu so klausoties. Un tagad jau patiesiiba nekas nav mainiijies,vina ir atgriezusies,sapelnita nauda ir notereta,gads nobumbeleets.Un atkal nekaa.