Mēneša arhīvs: decembris 2009

Izsolē pārdos Birkava īpašumus

Es nemaz nezināju, ka kādreizējais BSA taisnības cīnītājs Valdis Birkavs ir paņēmis bankā 3,2 miljonu eiro (2,24 miljonu latu) lielu kredītu. Astronomiska summa, lai iegādātos 4 zemes gabalus.

Jau ziņots, ka Birkavam «Latvijas Hipotēku un zemes banka» (LHZB) 2006.gada pavasarī izsniedza kredītu 3,2 miljonu eiro (2,24 miljonu latu) apmērā četru zemes gabalu iegādei Rēzeknes novada Čornajas pagastā, kuru kopīgā platība ir 220 hektāri. Tā kā Birkavs ilgāku laiku neveica tekošos maksājumus bankai, minētie četri zemes īpašumi ir nodoti izsolē.

Bet tagad piesprādzējamies – mums visiem ir iespēja iegādāties šo ekskluzīvos zemes gabalus.

Izsolē plānots pārdot Rēzeknes novada Čornajas pagastā esošos īpašumus. Zemes īpašums «Stūrīši» sastāv no diviem zemes gabaliem 58,7 hektāru platībā. Nekustamā īpašumu novērtējums ir 12 000 latu.

Izsolīt plānots arī zemes īpašumu «Lielpurvi» 74,7 hektāru platībā, kas novērtēts par 15 500 latiem, zemes gabalu 72,7 hektāru platībā «Pelēčos», kura novērtējums ir 15 000 latu, un 14,7 hektārus lielu zemesgabalu 3000 latu vērtībā «Lipušķos».

Kā šis kristāltīrais taisnības cīnītājs spēs atdot atlikušos miljonus, ja izsolē arī pārdos visus šos īpašumus?

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL) ar atklātu vēstuli vērsies pie LHZB valdes, kurā pauž aizdomas par šīs bankas īpašo labvēlību pret ekspremjeru. Latkovskis lūdz bankas valdi atbildēt, «vai Latvijas valstij piederošā LHZB ievēroja visas iekšējās procedūras un izvērtēja visus riskus, izsniedzot kredītu Birkavam, vai atbilst patiesībai informācija, ka vienīgā ķīla, izsniedzot kredītu, bija minētie zemes īpašumi, vai uz analoģiskiem noteikumiem un apjomu aizdevumus var saņemt ikviens Latvijas pilsonis».

Es noteikti kaut ko līdz galam nesaprotu. Vai arī viņam noklās sarkano paklājiņu uz rūtainās Saules apartamentiem. 🙂

Suši etiķete

Pirms gada biju iemetis saites uz pamācībām par to kā pagatavot suši mājas apstākļos. Ja pieņem, ka suši esam iemācījušies pagatavot, tad tagad ir pienācis laiks arī iemācīties pareizi tos ēst. Nejauši pamanīju foršu zīmējumu ar suši etiķetes pamācību.

Atradu caur Lifehacker.ru.

Tā ir sanācis, ka esmu izsvītrojis no savām grāmatzīmēm Kebab Fix, jo jau pirms krīzes bija šausmīgi sarukuši kebabi, tieši tāpat kā šausmīgi ir pasliktinājusies Lulu picas kvalitāte un tās ir kļuvušas nebaudāmas. Turkebabā vēl neesmu bijis, bet esmu sajūsmā par Gan bei. Ir salīdzinoši dārgs iestādījums, bet kvalitāte ļoti patīk. Līdz ar krīzi ir aizmirsuši par klientiem, kuri ir vēl gatavi maksāt arī par kvalitāti. Laikam tādu klientu ir ļoti maz. 🙁

Input multiple – vairāku failu augšupielāde

Šodien bradāju pa dažādām lapām un atkal uzskrēju kādam foršam ierakstam iekš Bolk bloga. Esmu jau vairākkārt atsaucies uz dažādiem viņa rakstiem. Sen neesmu bijis pie viņa blogā, jo adrese ir pamainījusies.

Šoreiz noderīgs ir ieraksts par web formām un konkrēti input lauku ar iespēju izvēlēties uzreiz vairākus failus augšupielādei. Šī iespēja līdz šim bija pieejama caur dažādiem apkārtrisinājumiem, piemēram, izmantojot Flash.

Bet tā kā web formas ir daļa no HTML 5 specifikācijas, kas ir HTML 4 turpinājums, tad web pārlūku izstrādātāji šo tehnoloģiju pakāpeniski ievieš savos pārlūkos, piemēram, sākot ar Firefox 3.6 beta 1 būs pieejama šī iespēja. Attiecīgi vairs nevajadzēs izmantot Flash šādām lietām.

По мотивам предыдущего поста. Чтобы Opera 9+ (а так же 3.5—6.05), Firefox 3.6+, Chrome 3.0.191.0+ и Safari 4.0.1+ позволили выбрать несколько файлов в диалоге загрузки файлов, нужно написать вот такой код:

<form enctype="multipart/form-data" method="post">
   <input type="file" min="1" max="9999" name="file[]" multiple="true" />
   <input type="submit" name="submit" />
</form>

Я указал «file[]» для того, чтобы PHP сразу разложил полученные файлы по массиву $_FILES. К сожалению, запрос от «Оперы» PHP понимает неверно, так как «Опера» шлёт такой запрос в формате multipart/mixed. К счастью, PHP в этом случае положит содержимое файлов одним MIME-куском прямо в $_POST[‘file’][0], а там его уже можно разобрать (надеюсь, директива magic_quotes_gpc у вас отключена).

Saimniecībā noderēs.

Pods.lv ir nobanots Cobion datubāzē

Kāds uzticams lasītājs atsūtīja ekrānuzņēmumu ar paziņojumu pārlūkā, kas parādījās atverot Pods.lv.

Izskatās tas aptuveni šādi.

Es tā sapratu, ka programmatūra izmanto kaut kādu Cobion datubāzi, kurā tiek klasificētas dažādas mājaslapas. Šajā gadījumā Pods.lv ir nokļuvis kategorijā, kas ir krimināli sodāma.

The URL https://pods.lv is classified as

  • Computer Crime / Hacking
  • Warez / Software Piracy

Zemāk var redzēt to kā izskatās forma ar kuras palīdzību var pārbaudīt kādā kategorijā ir iereģistrēts tavs blogs vai mājaslapa.

Lasīt tālāk

Jauni nodokļi

Ar šādu potenciālu mēs nepazudīsim. Jo grūtāki laiki, jo jautrāka tauta. Kolēģi pārsūtīja tautas izstrādāto plānu kā palīdzēt valstij iziet no krīzes.

Jauni nodokļi, kas tiek piedāvāti publiskai apspriedei.

Viesstrādnieku nodoklis: Ls 5000 no katra aizbraucēja — vismaz kaut ko no viņiem izspiedīs. Starp citu, Ventspils mērs Aivars Lembergs reiz pilnīgi nopietni izteicās, ka Eiropas Savienībai būtu jāmaksā Latvijai par mūsu viesstrādniekiem.
Tūristu nodoklis: Ls 999 par braucienu
— ja kaut kur dodas, tātad nauda ir.
Nevarēs samaksāt, arī labi, pa pasauli nevazāsies, pensionārus nekaitinās, naudu tērēs tepat.
Skrituļu nodoklis: Ls 50
— ar ko skeitotāji un skrituļotāji labāki par autobraucējiem, daži turklāt apskādē Raiņa pieminekļa pamatni.
Kājāmgājēja nodeva: Ls 200
— citādi kāds labums no tādiem, ne akcīzi maksā, pērkot degvielu, ne autotransporta nodevu, bet asfaltu deldē.
Vanšu un Salu tilti par maksu: Ls 1
par katru šķērsošanu, arī gājējiem un riteņbraucējiem. Būs nauda vēl vienam Dienvidu tiltam un vēl „otkatam” jeb „peibekam”.
Ziemassvētku eglītes nodoklis: Ls 25
— tātad var atļauties svētkus.
Par izbraukšanu no Jūrmalas: Ls 5 — vienreiz pietiek ciest jūrmalnieku bezkaunību, prasot naudu no pārējiem. Par iepriekšējām pārestībām iekasēsim dubultā.
Vēlētāja nodoklis: Ls 10
par reizi — citādi paši sabalso un pēc tam izliekas, ka visi citi vainīgi.
Šķaudītāja sods: Ls 20
— un klepotājiem arī, tādi izplata baciļus un pēc tam jātērējas medicīnai.
Dabiskās gāzes akcīze: Ls 3
par reizi — paši sapratāt, par ko, gaisu galu galā piesārņo. Katram piestiprina mērītāju, tātad nopelnīs arī mērierīču ražotāji.
Akcīze govij: Ls 75
par katru liellopu gadā — zinātnieki pierādījuši, ka tieši govis lielā mērā vainojamas pie globālās sasilšanas, izdalot miljoniem tonnu metāna gāzes.
Gaismas nodoklis: Ls 10
gadā par kvadrātmetru loga — tāda nodeva pastāvēja viduslaikos. Tiesa, pret to ļoti būs Andris Šķēle — „Mākoņiem” kā reiz ir lieli logi.
Uzkāpšana uz korķa: Ls 1000
par katru reizi.
Čurāšana pie Brīvības pieminekļa: Ls 3000
par katru reizi.
Valdības lamāšana: Ls 4000
gadā.
Nodoklis nodokļu maksātājiem par nodokļu maksāšanu.
Tiks piemērots īpašs vārda nodoklis, kuru būs jāmaksā tiem, kuru vārdā un uzvārdā kopā ir vairāk kā 12 burtu un tāpēc valsts iestādēm viņi izmaksā vairāk, jo pierakstot viņu vārdus aiziet daudz tintes, papīra un laika.
Rīgas dzemdību namā dzimušie trīnīši tiek aplikti ar trīskāršu nodokli, apsveicam vecākus!
Aiz lidmašīnām atstāto balto svītru nodoklis.
Tad kad man nav naudas – nodokļi nav jāmaksā, tad kad man ir nauda – negribas… Kad tad lai es maksāju?
Pirmdienis, otrdienis, trešdienis un brīvdienis – parastie nedēļas nodokļi.
Pēc 3 gadiem Latvijā tiks rīkotas nodokļu olimpiskās spēles.
Tiks ieviests 56% panākumu nodoklis. Ar nodokli apliksies panākumi sportā, skolā, darbā un intīmā dzīvē.

Latvijas Pasts aprīkos vēl 140 lietotājus ar OpenOffice.org

Vova pameta saiti uz Db.lv rakstu par to, ka Latvijas Pasts plāno aprīkot vēl 140 darba vietas ar atvērtā koda ofisa paku OpenOffice.org. Pamatojums ir diezgan labs.

Viņa norādīja, ka «ietaupījums, aprīkojot vēl aptuveni 140 darba vietas ar OpenOffice.org. programmatūru, būs apmēram 15 tūkst. Ls.»

Patiesībā tas ir apsveicams solis, jo šādā veidā lēnā garā var visus lietotājus nomigrēt uz atvērtā koda programmatūras izmantošanu un ilgtermiņā ieekonomēt vēl vairāk naudas.

LP kopā tiek lietoti nedaudz vairāk kā 1600 datori, bet ar OpenOffice.org. programmatūru nodrošinātas aptuveni 280 darba stacijas.

«Gan pārejas procesā, gan līdz šim brīdim nekādu ievērojamu problēmu darbā ar OpenOffice.org. programmatūru nav bijis,» atzīmēja A.Tērauda, informējot, ka pāreja atsevišķās darba stacijās uz OpenOffice.org. programmatūru, LP ļāvusi ietaupīt aptuveni 32 tūkst. Ls.

Šobrīd tie ir tikai 18% no visiem datoriem un ietaupījums jau ir 32 000 Ls. Atbalstu viņu rīcību, ka pāreja notiek uz atvērtā koda risinājumiem. Ar laiku un pieredzi viņi varēs arī visu atlikušo masu pārmigrētu uz OpenOffice.org, tad ietaupījums būs vispār milzīgs.

Page 2 of 2
1 2