Mēneša arhīvs: decembris 2009

Uzlauzts GSM mobilo tīklu kriptēšanas algoritms

LongT pameta saiti uz ZdNet blogu, kurā rakstīts, ka 28 gadus vecais Karsten Nohl uzlauza 21 gadus veco GSM algoritmu, kas tiek izmantos, lai kriptētu 80% no visiem pasaules mobilajiem zvaniem.

The GSM algorithm is an A5/1 algorithm, a 64-bit binary code now slightly outdated compared to the 128-bit codes used today to encrypt calls on third-generation networks. A successor, called the A5/3 encryption algorithm, was later developed, but most network operators haven’t yet implemented it.

Patiesībā jau nekas jauns tas nav, jo jau šobrīd eksistē dārgas ierīces, kas to var paveikt. Vienkārši tiek padarīta pieejamāka iespēja jebkuram interesentam ar mazākām izmaksām paveikt to saviem spēkiem.

“Clearly we are making the attack more practical and much cheaper, and of course there’s a moral question of whether we should do that,” he said. “But more importantly, we are informing (people) about a longstanding vulnerability and hopefully preventing more systems from adopting this.”

This weakness in the encryption used on the phones, A5/1, has been known about for years. There are at least four commercial tools that allow for decrypting GSM communications that range in price from $100,000 to $250,000 depending on how fast you want the software to work, said Nohl, who previously has publicized weaknesses with wireless smart card chips used in transit systems.

Tā kā atliek tikai pagaidīt līdz parādīsies dažādas aplikācijas iPhonos un Androidos, kas piedāvās noklausīties sarunas.

Vēl par tēmu iekš The New York Times.

The G.S.M. algorithm, technically known as the A5/1 privacy algorithm, is a binary code — which is made exclusively of 0’s and 1’s — that has kept digital phone conversations private since the G.S.M. standard was adopted in 1988.

Bezmaksas bezvadu interneta tīkls jeb Zalāna jaunā shēma

Es ar prieku sāku lasīt ziņu par to, ka Zalāns apņēmies nākamgad attīstīt bezmaksas bezvadu interneta tīklu. Nākamajā rindkopā jau bilde, ko biju vizualizējis savā prātā, nedaudz noplaka un piezemējās, jo runa jau vairs ir tikai par valsts un pašvaldību iestādēm.

Papildinot vienas pieturas aģentūras funkcijas, visās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs paredzēts nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju bez maksas lietot bezvadu internetu. Bezvadu interneta nodrošināšanai tiktu izmantoti jau esošie iestāžu interneta pieslēgumi, atvēlot noteiktu fiksētu jau šobrīd ierīkotā pieslēguma ietvaros pieejamās datu plūsmas apjomu.

Zinot to kā šis Zalāns gribēja shēmot ar elektronisko ID karšu projektu, nav grūti iedomāties, ko nozīmē nelielas investīcijas, lai realizēto šo cēlo mērķi. :)

Līdz ar to papildus būs nepieciešams iegādāties un uzstādīt tikai speciālu tīkla aparatūru un tās pārraudzības programmatūru, lai nodrošinātu nepieciešamo drošības līmeni un vienlaikus pietiekami elastīgās darbības pārvaldības iespējas.

Pirmais smieklu vilnis uznāca, kad izlasīju pamatojumu, kam šis bezvadu tīkls būtu vajadzīgs.

Izmantojot bezmaksas bezvadu interneta pieeju iedzīvotāji un uzņēmēji varēs piekļūt arī virtuālajai valsts un pašvaldību pakalpojumu vienas pieturas aģentūrai – www.latvija.lv, tajā izvietotājam publisko pakalpojumu meklētājam un elektroniskajiem valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumiem.

Es jau iedomājos, kā pensionāri no laukiem atbrauks uz kādu no pašvaldības iestādēm atvērs savus portatīvos datorus, lai iesniegtu elektronisko deklarāciju VIDā vai deklarētu savu dzīvesvietu.

Bet nokāva mani tās naudas apjoms, ko taukmūļi grib sashēmot. Guba ņe dura.

Informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstībai Eiropas Savienības fondu aktivitātē ir pieejami 116 miljoni latu.

Diskusijas ap elektronisko ID karšu projekta koncepciju

Šodien lasīju ziņu par to, ka Taukmūļu Partijas biedri Zalāns un Segliņš nav varējuši paciest jautājumus, ko uzdevis Jēlītis Repše valdības sēdē, kurā tika apspriests jautājums par elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu. Pagaidām neesmu sapratis vai runa ir par tām pašām ID kartēm, ko solīja 2010.gadā jo iepriekš summa bija 1.6 mio, bet tagad jau 6 mio. Apetīte aug ēdot? ;)

Vispirms valdības komitejas sēdi atstāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš protestēja pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) izteiktajiem jautājumiem par sagatavoto elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu, kā arī viņš pārmeta Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) sēdes vadību.

Atgādināšu, ka Zalāns vasarā pats atzina, ka elektroniskais paraksts ir izgāzies. Bet tagad to pašu grib izdarīt ar elektroniskām ID kartēm?

Vismaz es tā to sapratu no Ulda Bērziņa raksta Citā Dienā. Vismaz izklāstīts ir diezgan sakarīgi.

Mani visvairāk „sašāva” fakts, ka koncepcijas daļa, kas apraksta sadarbību ar privāto partneri 6 miljonu projektam, aizņem knapi divas A4 lapaspuses (t.sk. puslapu liela shēma). Privātā partnera funkcijas un pienākumi ir aprakstīti četrās rindiņās.

Ja ir interese, tad iepazīties ar piedāvājumu var MK lapā.

Taukmūļus laikam nostūma nost no siles un šie jūt, ka nebūs naudas vēlēšanām.

Mājaslapas jādizainē pārlūkā

Interesanta pieeja mājaslapas dizaina veidošanā ir aprakstīta šajā ierakstā – Make Your Mockup in Markup. Godīgi sakot, piesaistīja šī vārdu spēle, kur izskanēja vārdiņš Mockup. Sākumā padomāju, ka tas ir kāds alternatīvs Mockup rīks, bet izrādījās, ka tas ir veids kā izstrādāt mājaslapas dizainu.

I used to think the best place to design a website was in an image editor. I’d create a pixel-perfect PSD filled with generic content, send it off to the client, go through several rounds of revisions, and eventually create the markup.

Does this process sound familiar? You’re not alone. In a very scientific and official survey I conducted, close to 90% of respondents said they design in Photoshop before the browser.

Ja es teiktu, ka tas ir kāds jauns veids kā to darītu, tad melotu, jo patiesībā tas ir loģisks iznākums tam uz kurieni virzījās web izstrāde visu šo laiku. Vienkārši tas ir modernāk aprakstīts jeb pieeja ir no citas puses nekā agrāk.

Es pat teiktu, ka weba izstrāde vienu laiku gāja pa nepareizo ceļu, jo pa vidu iestarpinājās Adobe ar savu lielisko Photoshop un Macromedia ar glauno Fireworks, kas pavilka līdzi veselu kustību ar vienas vai otras programmas piekritējiem. Šajā masā ieklīda arī “mākslinieki”, kuriem līdz weba izstrādei ir tik pat tālu kā līdz Omskas apgabalam.

Tālāk labs citāts.

Content precedes design. Design in the absence of content is not design, it’s decoration.

Jeffrey Zeldman

Godīgi sakot, es pagaidām neesmu vēl sapratis patiesos iemeslus kāpēc šī kustība griež nost no nepareizā ceļa pa kuru tā gāja visus šos gadus, bet esmu priecīgs, ka tā beidzot ir ieņēmusi pareizo kursu.

Man patika arī tas, ka šajā koncepcijā tiek padomāts par veciem pārlūkiem.

The design won’t be broken for IE people, they’re just missing out on a few visual treats that other users will see.

Es varbūt izklausos oldskūls, bet tas ir tas, ko es pirmo iemācījos pirms gadiem 12 – 13, kad sāku interesēties par to kā mājaslapas ir veidotas. Mākslinieku dēļ es turēju gatavībā savu kara cirvi, kad kārtējo reizi ieraudzīju pelēcīgu saturu 10px fonta lielumā kā fona dekorāciju viņu veidotajā mākslā… Ir vajadzīgs laiks, lai cilvēki saprastu patiesās vērtības. Āmen.

Šogad netīra un nekaisa Latvijas ceļus?

Šogad krīze ir skārusi arī Latvijas ceļus un kā autobraucējs saku, ka tie ir diezgan šausmīgi. Pat labas riepas nelīdz tikt cauri netīrītajiem un nekaisītajiem Rīgas ceļiem, nemaz nerunājot par šosejām.

Šis sižets par avāriju uz ledus ceļa mani pamudināja uzrakstīt šo ierakstu.

Šoziem sniega tīrītājus esmu redzējis 4 reizes, no tām vienu reizi tika kaisīts Dienvidu tilts, kad uzsniga pirmais sniegs, bet visas atlikušās reizes šī mašīnas ar mirgojošām vai bez mirgojošām lampiņām kaut kur vizinājās ar augstu paceltu lāpstu, vai kā tur to brīnumu priekšā sauc.

Gribu vienkārši piefiksēt šo situāciju, lai vēlāk, kad uzskriešu uz atskaitēm par padarīto darbu, salīdzinātu to ar rezultātiem un izdarītu secinājumus.

Vienu dienu braucot ar taksi, dzirdēju jautru stāstu par to, kā tiek kaisīti ceļi. Ar domu, ka pēc papīriem viss ir kārtībā, bet pēc fakta visos posmos katra posma dalībnieks izņem no procesa kaut kādu nelielu daļiņu, gūstot no tā personīgu labumu un procesa beigās tāds čiš vien ir palicis. It kā esot pat tā, ka, ja visu to smilti, kas pēc dokumentiem tiek izkaisīta pa ceļiem, tik tiešām izkaisītu uz Rīgas ceļiem, tad tiem būtu bijis jābūt nosegtiem ar 15 cm biezu smilšu kārtu. Cik nu tur ir patiesības, cik mednieku stāsts, bet padomāt lika.

Papildināts

Komentāros cilvēki cepās par šo video, kur var redzēt kā smagais uzskrēja vieglajam.

Swedbank iepriecina bērnus ar porno adresi

Zviedrijā Swedbank audzina jauno paaudzi, izdodot viņiem speciālu žurnālu Lyckoslanten (‘Lucky Penny’), kas ir tāds kā “jautrs žurnāls par naudu”. Žurnāla tirāža ir vairāk nekā 500 000 eksemplāru un tas tiek izplatīts zviedru skolās bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem.

Pēdējā numurā banka iekļāva sarakstu ar dārgākajiem interneta domēnu vārdiem, kas jebkad ir pārdoti. Starp šiem domēnu vārdiem bija palikusi kāda porno adrese (izcēlums mans).

Coming in at number five on the list is webcam.com, a website featuring hardcore pornography, which sold for 7.1 million kronor ($1 million).

“It’s very unfortunate,” Swedbank spokesperson Anna Sundblad told the Metro newspaper, explaining that the magazine is “much appreciated” by children.

“To all of the upset parents we can only say we are really sorry about what happened.”

Banka centās labot savu kļūdu, publicējot informāciju vecākiem par to kā var bloķēt pieeju šādām lapām.

Sundblad added that Swedbank has since published information in Lyckoslanten with information about how parents can block their computers from accessing pornographic websites.

Man šķiet diezgan aplami publicēt šajā pašā žurnālā informāciju par to kā nobloķēt šāda tipa adreses. Jaunā paaudze bieži vien ir daudz izglītotāka nekā vecāki, ja runa ir par datoru un interneta lietošanu. Publicējot šāda veida informāciju bērnu žurnālā, patiesībā tiek iedota pamācība topošajiem “hakeriem” kā apiet šos aizliegumus, nevis dota palīdzība viņu vecākiem uzlikt šos ierobežojumus. Vismaz man tā šķiet.

Paldies ivanZ par saiti uz The Local rakstu.

Nils Ušakovs rupji lamājās Domes sēdē (video)

Es palaidu garām to lielisko pārraidi, kur TV3 rādīja kā Nils ar Aināru komunicē kādā no sēdēm. Bet internetu vēl neviens nav atcēlis un kāds labs cilvēks ir ielicis YouTubā klipiņu.

Normāls bazars. Viņš jau to teica Aināram nevis visiem pārējiem. :)

Papildināts

Kā Šlesers tika Domē. japets iemeta saiti uz video.

TvNet jaunā versija

Beidzot ir palaista ilgi gaidītā jaunā TvNet versija. Cilvēki, kuri bija redzējuši jauno dizainu vēl izstrādes stadijā, teica, ka esot līdzīga jaunajam Apollo. Pagaidām gan ar serveri ir lielas problēmas, bet cerams, ka tas ir īslaicīgi.

Iespējams, ka daudziem tāpat kā Krizdabz rodas jautājumi par to kāpēc lielie portāli dara šādas lietas.

Lasīt tālāk

Pārlūku kara beigas

Vismaz daļēji var teikt, ka Eiropā ir noslēgts miera izlīgums ar Microsoft un pielikts trekns punkts 10 gadus garajam pārlūku karam. Ir panākta vienošanās, ka Eiropas Windows 7 operētājsistēmā lietotājiem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev vēlamo pārlūku. Atgādināšu, ka līdz šim vienīgais pārlūks Microsoft Windows operētājsistēmās pēdējo 10 gadu garumā bija Internet Explorer.

LongT pameta saiti uz AskWoody bloga ierakstu.

According to the agreement, Microsoft will offer a “ballot box” in European versions of Windows 7, where customers get to choose their browser from among the best-known browsers (IE, Firefox, Chrome, Safari and Opera). The new element: the order that the browsers appear in the ballot box will be random.

Ziņa nāk no BBC.

The Commission’s concern was that the US computer giant may have broken competition rules by bundling its Internet Explorer web browser with its dominant Windows operating system.

Competition Commissioner Neelie Kroes said: “Millions of European consumers will benefit from this decision by having a free choice about which web browser they use.”

Patiesībā jau Microsoft cieta sakāvi arī bez šīs vienošanās, jo šobrīd Latvijā nabaga ēzelīti vairs lietot tikai nabaga korporatīvie lietotāji un iesācēji.

Pēc pēdējās statistikas, Firefox ir Latvijas līderis pārlūku tirgū. Ēzelītis turpina krist.