Depozītu likmju salīdzinājums Latvijas bankās

Šķirstot Kapitāla 10/09 elektronisko versiju (kā tikt klāt var palasīt ierakstā par Mīlētāko portālu zīmolu topu 2009), pamanīju interesantu tabuliņu ar depozītu likmju salīdzinājumu Latvijas komercbankās. Tabula bija diezgan liela un tajā bija gan privātpersonas, gan uzņēmumu likmes, gan lati, gan eiro. Es, kā īstens šīs zemes patriots un privātpersona, izgriezu latus privātpersonām.

Pēc rakstu sērijas par Swedbanku man radās pārdomas un vēlme kaut ko pamainīt savā dzīvē, lai saprastu, kura banka šobrīd ir pati interesantākā, šis materiāls varētu būt noderīgs.

35 thoughts on “Depozītu likmju salīdzinājums Latvijas bankās

  1. Dreef

    Es jau sen esmu brīnījies kādēļ tauta glabā savu naudu (depozītus) Swedbankā. Viņa piedāvā visneizdevīgākos procentus un vēl pensijas šmauc (vislielākie zaudējumi). Valsts tāpat garantē cilvēkiem uzkrājumu garantijas, ja nemaldos 50.000 EUR apjomā. Tādēļ vienalga kurā bankā tā nauda stāv līdz šai summai. Izvēlamies lielākos % un viss ;-).

    Atbildēt
  2. hren

    Dreef…

    “Valsts tāpat garantē cilvēkiem uzkrājumu garantijas, ja nemaldos 50.000 EUR apjomā.”
    LOL… Ko valsts, kurā amatpersonas atklāti paziņo, ka tiesiskās paļāvības princips ir bleķis, var garantēt… Zinu, ka zināmā mērā esi ideālists, bet nu Tavā vecumā pasakām ticēt…
    Manuprāt neviens, kam ir iekrāta +/- vērā ņemama summa LV bankās un vēl jo vairāk latos neko netur – tālāk jau ir variācijas par tēmu vai turēt ārvalstu bankā vai v banke trohlitrovoj ot ogurcov.

    Atbildēt
  3. N.R.

    par tiem garantētajiem 50000 es ar šaubos, zatlers pateica ka ar nākamo gadu vairs nav naudas bezdarbniekiem, kādas vēl garantijas šādos laikos.

    Par to pašu sarakstu – jāņem vērā ka klientiem ir dažādas atlaižu programmas, un šie cipari ir tikai reklāmās minētie. Nordea vispār nepublicē šos procentus.

    Atbildēt
  4. Delfins

    Nu es pārgāju uz Krājbanku, jo bija EUR labs procents. No swedbankas drīzumā vispār atteikšos.
    Un jā, tie lielie procenti tik uz gadu – a uz gadu lielu summu LVL turēt – neprāts, bet depozīts uz kapeikām – bezjēga un līdzekļu iesaldēšana 🙂

    Atbildēt
  5. budzis

    Delfin, pat 8% ir krietni vien vairak par inflaciju 🙂
    Visas tas shaashkinas bankas, kam ir tikai dazas filiales, ir totali neerts izmantoshana – pieklut tam gruti, rekinus maksat ir naudas zaudesan, jo visi rekini ir japarskaita pamata uz Swedbank un vel paris lielajam…

    Atbildēt
  6. Delfins

    Inflācija tas ir viens, bet ja tev nav nekādu garantiju, kas notiks tuvākā nākotnē – zaudēsi darbu un t.t. – tad jebkāds procents nepalīdzēs tomēr turēt depozītā.. nu protams, ja procents ir virs 20%, nav soda nauda, ikmēnēsa izmaksa un t.t. – bet tā nekad nebūs – depozīts ir liela laimes spēle krīzes laikā (kad % tieši pieaug), tik pat cik kredīts labajos laikos (daudzi bija akli un domāja, ka jebkurš paņemot kredītu uz 20..40g, atmaksās un vēl nopelnīs)…

    Pakaļā esam tikai tāpēc, ka lielākā daļa ir auni un nemāk rēķināt un prognozēt 😉

    Atbildēt
  7. g

    Danske un Nordea kompensācijas tev maksās Dānija un attiecīgi laikam Norvēģija, jo tās ir tikai filiāles. T.i viņas pašas (Danske bank LV filiāle un Nordea filiāle) bankrotēt nevar.
    Tā kā, tas liekas drošāks variants. Nordea gan ir mazi procenti.

    Atbildēt
  8. Delfins

    … Kas savukārt ir rādītājs, ka konkrētajā valstī ir vai nu labie/sliktie laiki… Viss ir kopā saistīts vienā lielā sistēmā.

    Atbildēt
  9. a22 to g:

    … Nordea garantē somijas valdība.
    Pats izmantoju Danske eur krājkontu ar ~2% eur likmi.. Procenti nožēlojami tomēr:
    1) Drošību garantē Dānijas valdība
    2) Nauda nestāv zeķē, kas arī tomēr nav pats drošākais
    3) Nav nekādas problēmas to izņemt ārā vai pārskaitīt uz kādu citu banku kaut nākamajā dienā

    Atbildēt
  10. ThA-B

    Es ar taka biju apdomājis aiziet no Švēdbankas un pagaidām esmu apstājies pie Danskes. Ja swēdbanks no krājkonta naudu izmaksā reizi kvartālā, tad danske – reizi mēnesī. Ja swēdbankā izņemt naudu var brīdinot nedēļu pirms tam, tad danskē – tai pat dienā (?). Korrekt me if aim wrong

    Atbildēt
  11. alias

    Swedbankai ir divas labas lietas, kuru dēļ es vēl no turienes nevācos laukā. Laba internetbanka un VISA karte, ar kuru var samaksāt bez problēmām pa visu Eiropu. Nordea ir Somijas garantēta banka, viss tur ir ok ar drošību, bet ar Nordea Maestro (viņiem nav VISA kartes vispār) pat Zviedrijā un Norvēģijā elementāru benzīnu nevar nopirkt. Un internetbanka arī stipri čābīga. Hipo izmēģināju, arī depozītu. Banka ar izcili zemu apkalpošanas kultūru. Aizvācos ar visiem kontiem projām. Pārējās pagaidām nezinu.

    Atbildēt
  12. ThA-B

    Alias, ar Swedbankas VISA karti ar bijušas problēmas. Pirms gada Polijā nakts vidū palikām uz bāņa ar pilnu bāku un 3 nederīgām Hansabankas Visa kartēm. Uz jautājumu “kā ta tā” bankas telefonmeitene priecīga stāstīja par uzlabojumiem sistēmā, kas aizņems vēl 4h. Atgriežoties LV paudām savu neapmierinātību. Un vai saņēmām atvainošanos vai līdzjūtību (par maukšanu caur PL rīta pīķa stundā)? Pēc nedēļas atnāca vēstule no HB, kur atkal tika priecīgā patosā stāstīts, cik viņi ir laba banka, cik daudz mums laba dara, cik forši būs atjaunojumi sistēmā. Ne “atvainojiet”, ne “piedodiet”, pat dvieli un krūzīti ar logo neiedeva. Da nu TFU tādai bankai. Cik var uz mutes braukt? Vot paskatīties šito pašu tabuliņu augšā. SB ir nevis viens no mazākajām, bet PATI mazākā procentlikme.

    Atbildēt
  13. alias to ThA-B

    Es jau arī meklēju, uz kurieni no Swedbankas aizvākties dažādu “pārpratumu” pēc. Pagaidām nevācos šo divu iemeslu dēļ. Izmēģināju Nordea, daļēji tur esmu, bet arī ir problēmas. Danske nemēģināšu, arī tikai Maestro karte. Kādi vēl varianti? SEB?

    Atbildēt
  14. ThA-B

    DnB arī ir Vīza 🙂
    Vispā jau būtu interesanti, ja kāds uztaisītu apskatu arī par “mazajām” bankām. Nu tur – Privatbank, SMP bank. Bet man tādas aizdomas, ka viņiem mans nemiljonu noguldījums 100 gadus nav vajadzīgs.

    Atbildēt
  15. e4

    Swedbank nelietoju jau no 2006. gada beigaam kad par “necauspiidiigu paarskaitijumu” tie muljkji man noblokjeeja kontu kameer biju aarzemees un atstaaja bez naudas. Toreiz atteicos un tagad esmu prieciigs.

    Dankse rullee, jo:
    a) Depoziitu likmes ir lielaakas kaa DnBNord, SEB, Nordea, tomēr banka ir ļoti droša (labi kredītereitingi) un līgums tiek slēgts ar DANSKE Copenhagen, nevis Latvijas banku, līdz ar ko garantijas ir no Dānijas.
    b) Pārskaitijumi (vismaz priv.pers.) ir bezmaksas uz visām citām Latvijas bankām.

    Negribu teikt ka ar latu kas notiks, un ceru ka DP liks man mieru, bet es neturu naudu latos vairāk par mēneša izdzīvošanai nepieciešamo 1k un noteikti to nedaru ārpus drošā piecinieka (DnB NORD/SEB/Dankse/UniCredit/Nordea)

    Sauciet mani par zaķi 🙂

    Atbildēt
  16. Sātans

    e4, neturēt vietējā valūtā ir vērts vien tad, ja tur zeķē vai zelta stieņos. Vēsturē ir gadījumi, kad valdība var vieglu roku pārkonvertē noguldījumus citās valūtās uz vietējo, un veic nepieciešamās darbības.

    Atbildēt
  17. Pow

    Sātans, tev liekas, ka valdība var pārkonvertēt depozītu, kas atrodas ārvalstu bankas Latvijas filiālē, piemēram Danskebank vai Nordea?

    Atbildēt
  18. Anon

    Pārskaitijumi (vismaz priv.pers.) ir bezmaksas uz visām citām Latvijas bankām.

    ^^ :O un kāda viņiem i-banka? Atsauksmes kādam ir?

    Atbildēt
  19. hvz

    Depozīti pašlaik jātur tikai latos. Labo peļņu garantē tas, ka ir milzumliels lohu bars, kuri baidās no devalvācijas 😉

    Atbildēt
  20. Salviz

    Tās procentu likmes jau diezgan strauji mainās, un izvēloties labāko banku tagad nedod tev garantijas, ka pēc mēneša tava nauda būs ar izdevīgākajiem procentiem 😉

    Atbildēt
  21. alus dzērājs

    Kāds var nokomentēt kāpēc gandrīz visām bankā latu likme uz 24 mēnešiem ir mazāka ka uz 12? Citām valūtām parasti ir tā – jo lielāks termiņš jo lielāka likme?

    Atbildēt
  22. K-K

    Neaizmirsīsim to, ka jo lielāks risks, jo lielāka peļņa. Tapēc uz procentiem tik lētticīgi skatīties nevar.

    PS. Neesmu nevienas šīs finansu inst. darbinieks 😉

    Atbildēt
  23. uraa

    SWEDBANK jauni rekordi krājkontu procentu maksājumos, tagad ir 0,5% reikiem gadā. afigeju, kāda motivācija krāt. termiņdepozītem eirikiem arī sāk palikt traģiski, knapi 2,5%.

    tanī pašā laikā pati banka par kredītiem slauc 10 un vairāk % …

    tāds skats, ka bankas vienkārši peld peļņā no procentiem!

    Atbildēt
  24. Atbalss: Swedbanka samazina depozītu likmes | Pods.lv

  25. Atbalss: Kā saņemt nodokļu atmaksu no valsts? | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *