Kāds ir RIGIBOR un kāds EIRIBOR?
Kāpēc LB refinansēšanas likme ir 3x lielāka kā ECB refinansēšanas likme?

Varētu sākt ar šo rakstu:

http://fistfulofeuros.net/afoe.....#more-4071

un tad šo

http://fistfulofeuros.net/afoe.....f-estonia/

Tā kā neticu, ka jūs kāds tos rakstus ar objektīviem APRĒĶINIEM un bez bērnišķīgiem aizspriedumiem par to, ka devalvācija ir izvarošana tiešām izlasīsiet, es jums konspektēju;

Mūsu valstī bija sagrūsta nenopelnīta nauda caur īpašumu burbuli, kas radīja ekonomikas izaugsmes ILŪZIJU. Mēs visi varējām saņemt lielas algas un tērēt daudz, bet ražot un eksportēt maz.

Mēs aizņēmamies naudu no zviedriem un nopirkām mašīnas no vāciešiem. Šeit neattīstījās ražošana par NI naudu, tikai patēriņš, kas radīja inflāciju utt.

Lai atrisinātu nesabalansētību starp to ko mēs patērējam (imports) un nopelnam (eksports un tūrisms) ir tikai 1 risinājums:

JĀSTRĀDĀ BŪS VAIRĀK UN JĀPATĒRĒ MAZĀK.

Kā pie tā nonākt ir 2 ceļi:

a) devalvācija - visi strādā vairāk lai nopelnītu importu, bet eksportēt kļūst vieglāk
b) iekšējā deflācija - uzņēmumu bankroti -> augsts bezdarbs -> algu samazinājumi (atkal jāstrādā vairāk, bet eksportēt paliek vieglāk)

Atšķirība starp a un b ir tikai laiks.

a) gadījumā tas ir ĀTRI. importētāji bankrotē, eksportētāji un tūrisma nozares uzelpo un sāk attīstīties. Pasaules vadošie ekonomisti saka 2 gadi.
b) gadījumā tā ir ilgstoša recesija un smagas sociālas sekas bankrotē VISI. Gan eksportētāji gan importētāji. Ilgums 5 gadi.

Un tagad jautājums jel pārgudrie “ekonomisti” jaunizceptie blogeri:

Jums a) vai b) ?

Man liekas, ka 2007.gada beigās mūsu censoņi jau rāva stopkrānu ar abām rokām, tādejādi trāpija krīzē vēl ar papildus krīzi veicinošiem pasākumiem. Ārzemju analītiķi bļāva jau 2006.gadā un pat ātrāk. Var arī mūsu valdošos spēkus saprast - bija afēristiska cerība ātros tempos dzīves līmeni uzraut līdz ES līmenim. Jo paralēli taču notika atvērtā tirgus iedibināšana, NI u.c. pārpirkšana no ārzemju interesentiem, spējīgākā darbaspēka aizmigrēšana.

Bet tas viss vairs nav svarīgi.

Devalvācija neko neatrisinās. Atņems visiem 10% vai 50% no ieņēmumiem (ignorējot faktu, ka sāktos lavīnveida nestabilitātes efekts un ilgtspējīgās nozares vienkārši novērtos), bet nekas jau nemainīsies. NE-efektivitāte tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un pat personīgās dzīves plānošanā nemainītos. Visi tikai būtu nedaudz vairāk atkal no banānu republikas.

Tādejādi grūtais darbs tāpat jādara - neefektīvajiem jābankrotē, to tirgus nišām jātop aizņemtām no efektīvākiem un valsts pārvalde vienkārši jāsakārto. Pretējā gadījumā pilnīgi piekrītu Tev, paceļam rokas, sagaidām devalvāciju un tāpat kā jau šeit iespamojuši mazmīkstie, maucam deldēt krēslus siltajā Austrālijā. Lai šeit esošie skolotāji un pensionāri rīko pēc mums kaut plūdus, kaut pilsoņu karu. Paši vainīgi, ka leišu veikalos pērk leišu preci :)

Jānis savus pieņēmumus par devalvācijas pozitīvo efektu balsta uz imperiālistisku lielvalstu globālās ekonomikas teoriju bāzes, kas galīgi nav piemērojama mikroekonomiskajai Latvijai. Tādejādi visi starptautiskie Lata pozitīvās devalvācijas eksperti jāmet kaķim zem astes. Un Jānis Ogsts arī turpat. Jo teorētiķi balsta savus pieņēmumus uz saviem teorētiskajiem lielmēroga finansu ārprātiem, kas nav radīti pundurvalstu ekonomikās.

Kaut vai šis apgalvojums: “Rimšēvičam vajadzētu sēdēt jau tagad, jo inflācija 15% nu nekādi neiekļaujas terminā stabilitāte.”

Imperiālistisko lielvalstu ekonomikas teorijās ir pieņemts inflāciju mērīt ar dažādiem tur patēriņa groziem un citiem brīnumiem. Tomēr neaizmirsīsim, ka mums nav slēgtas telpas, kur to grozu smuki sakomplektēt. Groza sakomplektēšanai lieliski varam izmnatot arī Lietuvu, Zviedriju un Vāciju. Jebšu - ja mana ciema piparbodītē A kartupeļi maksāja 20 sant/kg, bet tirgū tie maksā 30 sant/kg un aktīvi spekulējošie pensionāri veikalā visus kartupeļus izpērk un tagad tie tur arī maksā 30sant/kg, tad tā ir ciema inflācija, vai kas?

Ja jau Ogsts ķeras Rimšēvicam pie rīkles, tad iesaku apskatīt linku (tur spiežam uz ALL):

http://www.ecb.eu/stats/exchan.....vl.en.html

Kā redzam “Rimšēvica kartupeļi” visu laiku aptuveni vienā cenā. Nav pamata satraukumam. Savukārt pēc Jāāna Ogsta un Šķēles devalvācijas pasākumiem Latvijas ekonomikas, ražotāju un lielā biznesa vispār vairs nebūtu. Tas nespētu eksistēt ar nezināmiem cipariņiem, daudzgadu līgumiem un plāniem. Un neesot lielajam biznesam, mazais bizness pārvērstos par fikso treniņbikšu komersantu biznesu - kupi, prodaj.