Slikta ziņa – no rītdienas uz ielām parādīsies pārvietojamie fotoradari.
Radarus izmantos gan Rīgā, gan uz lielajām šosejām. To lietošanai speciāli ir apmācīti konkrēti darbinieki, kas arī veiks šo radaru uzstādīšanu un nepieciešamības gadījumā – pārvietošanu. Lai izvairītos no fotoradaru zādzību mēģinājumiem, netālu no tiem patrulēs arī policijas automašīna.Kā ziņots, 30.janvārī tika noslēgts līgums par četru fotoradaru iegādi. Četru radaru iegāde izmaksājusi 140 000 latu.
Izskatās šādi. Aizņēmos no šejienes.
Sandis ir veicis interesantu aprēķinu par to cik daudz būtu jāsoda autovadītāji, lai šie fotoradari atmaksātos.
Piemērojot šos procentus radara izcenojumam, nākas secināt, ka būs nepieciešams ar vienu radaru sodīt aptuveni 117 vadītājus dienā, kas pārsniedz ātrumu līdz 20 km/h (5 ls), 23 vadītājus, kas pārsniedz no 21 līdz 30 km/h (20 ls) un 2 vadītājus, kas pārsniedz ātrumu no 31 līdz 40 km/h (60 ls).
117*5 + 23*20 + 2*60 = 580 + 460 + 120 = 1165
Ja moču īpašnieki liek savus numurus zināmā leņķī, lai policija tos nevarētu nolasīt, tad autiņiem būs jālīmē virsū plēves. Vismaz kaut ko tādu esmu dzirdējis.
Protams, ja viņi nesodīs par to, ka pa pilsētu lielākā daļa godīgi bubina robežās ap 60km/h, tad jau stresa nav. Jebkurā gadījumā gaidīsim pirmās bildes ar šiem brīnumiem.
Tie 5 Ls laikam būs jāpieskaita pie ikdienas tēriņiem. Bet tās plēves, aerosoli un citi medikamenti ir Interneta krāpnieku produkti. Nav vienkārša veida kā padarīt numuru redzamu acīm, bet neredzamu kamerai. Bez tam sods par numura slēpšanu (arī ne visai sekmīgu) ir daudzkārt lielāks par +20 km/h sodu.
Funbot taisnība. Tie visi numura maskēšanas līdzekļi ir muļķība. Tā vismaz tika parādīts “Mythbusters”. Tomēr tiem džekiem uzticos.
Nevar jau plikos ciparos izrēķināt kad attiecīgās iekārtas atmaksājas. Jārēķina arī to, ka vadītāji tiek disciplinēti. Ja šie radari palīdzēs novērst kaut vienu avāriju, kurā būtu gājuši bojā cilvēki, viņu iegāde jau būs atmaksājusies.
Ceru, ka šādu radaru būs krietni vairāk par 4.
Es vēl domāju par tādu lietu, ka šie fotoradari reāli varētu atstāt bez darba zaļos sienāzīšus, kas lēkā pa krūmiem un barojās no zaļajiem piecīšiem. Tā gan būtu manta. Varbūt viņi sāktu nodarboties ar saviem pienākumiem, nevis vienkārši dzenātu šoferus.
Kāpēc slikta ziņa? Man gan liekas, ka ļoti laba ziņa.. sen jau vajadzēja tos radarus ieviest..
Kautkā subjektīvi liekas, ka varēja iekļautis krietni mazākos ciparos kā 140 000. Kā neticīgais latvietis pieļauju ka kāda rada-čoma firma labi nopelnīja. Domāju ka kamera 10 000 x 4gab + 10 000 (softs) = 50 000 Ls būtu gana. Bet varu maldīties 🙂
nesaprotu, kapēc tāda nepatika pret fotoradariem… es ļoti ceru, ka saliks kaut 3 daļu no tiem 1000 radariem par ko Šlesers runā (tiesa, piekrītu, ka arī man, kā latvietim parastajam tā summa šķiet dīvaini liela). Ja tie radari būs, braukt kļūs daudz mierīgāk un patīkamāk, varbūt tā tāda ģimenes cilvēka domāšanas atšķirība no jaunajiem-neprecētajiem-trakulīgajiem…
Un nekas slikts nenotiks, ja pilsētā visi draudzīgi sāks braukt ar atļautajiem 50km/h, darbu no tā mazāk nekavēs…
Cik saprotu, tie, kas priecajas par radariem, ir kajamgajeji un veci nuugji. Protams, ja braucat ar veciem hlamiem un plikam, lietotam vai atjaunotam riepam – logiski, neko paskriet nevarat un dusmas nak, ja kads “negelis” pamanas pasvilpt garam… Es uzskatu, ka pastavosie ierobezojumi ir domati, lai attiecigaja vietaa varetu drosi izbraukt vissliktakais autins ar vissliktakam riepam vissliktakajos laika apstaklos diennakts tumsaja laikaa u.t.t. turpreti pieredzejis braucejs ar kartigu apratu labos laika apstaklos pie labas redzamibas un protams nedzeris mierigi var viileet atrak – varbut ne nu gluzi + 200%, bet savi +50% mierigi. Manuprat, to naudinu drizak vajadzeja veltit celu sakartosanai un perspektiva ari kadu atraku soseju ierikosanai galvenajos virzienos, lai cilvekiem butu gan kur izskrieties, gan ari lai varetu atrak parvaret lielakus attalumus – kaa zinams, laika vertiba arvien pieaug…
ja nemaldos, tad Anglijā pirms radariem pat ir uzstādītas zīmes, kas brīdina, ka būs fotoradars.
loģika? radari ir izlikti bīstamās vietās, un tas ir vienīgais veids kā panākt lohu ātruma samazināšanu un dzīvību glābšanu, pabrīdinot par radaru.
Nee nu 🙂 Lasu un vnk uzjautrinos par tiem “aatrajiem” brauceejiem 😀 Viens jau ir nesties pa Riigu uz 100 un norulleet tos 7 km pa juurmaleni vismaz uz 150. Bet pameeginiet pie frichiem pa baani nu teiksim no berliines uz bonnu norulleet videejaa aatrumaa uz videejaas joslas kas apmeeram vareetu buut ap 140/150. Nu taa – 600 km vienaa aatrumaa 🙂 Nav jau nemaz nekaads vieglais darbinjsh 🙂 Ziimeeties mazaak vajag un likumus ieveerot. Tad jau viss paareejais buus chikeniekaa 🙂 Un Helmutam ir ideaala atbilde ieprieksheejam komentierim “brauceejam” 🙂
Citeeju “radari ir izlikti bīstamās vietās, un tas ir vienīgais veids kā panākt LOHU ātruma samazināšanu un dzīvību glābšanu, pabrīdinot par radaru”.
Protams, ja braucat ar veciem hlamiem un plikam, lietotam vai atjaunotam riepam – logiski, neko paskriet nevarat un dusmas nak, ja kads “negelis” pamanas pasvilpt garam…
Jocīga pieeja. Es nebraucu ne ar vecu hlamu, ne plikām riepām, bet vienalga neuzskatu ka pie mums ir dižas iespējas braukt daudz ātrāk par atļauto.
turpreti pieredzejis braucejs ar kartigu apratu labos laika apstaklos pie labas redzamibas un protams nedzeris mierigi var viileet atrak – varbut ne nu gluzi + 200%, bet savi +50% mierigi.
Uz mūsu ceļiem? Zini, svētdien viens pārītis “pieredzējušo” un ar “labajiem aparātiem” vilka + 50% pa Daugavpils šoseju. Teikšu tā, žēl, ka man nav šaujamā, redzot tos pigorus ko viņi taisīja lai apdzītu kolonnu, kas, starp citu nemaz tik lēni nebrauca, viņiem vajadzēja sašaut riepas. Lai viņi apdzītu piecus auto vismaz četri pretī braucošie dabūja vilkt iekšā grāvī un lieki teikt, ka konkrētajā posmā šito bezsmadzeņu idiotu dēļ vidējais ātrums nokritās līdz kādiem 50kmh. Mans necilais viedoklis – tieši tādi “pieredzējuši” autovadītāji arī ir tie kas uztaisa lielāko daļu no mēsliem uz ceļa.
Bet pameeginiet pie frichiem pa baani nu teiksim no berliines uz bonnu norulleet videejaa aatrumaa uz videejaas joslas kas apmeeram vareetu buut ap 140/150. Nu taa – 600 km vienaa aatrumaa 🙂
Nū, nav nemaz tik traki. 140/150 ir baigi OK, virs 160 paliek nepatīkami, ainava aiz loga mainās pārāk ātri. Bet principā tev taisnība – noturēt vidējo ātrumu tik augstu nav viegli, nogursti tīri fiziski arī ar visu kruīzkontroli. Un ja jāteic godīgi, es īsti neticu tiem kas stāsta ka viņi pa bāni konstanti velkot 200+, tas parasti ir tiesa tikai kādos 5-10km garos posmos.
“braucejs: 2008.07.09 @ 01:12:06
Cik saprotu, tie, kas priecajas par radariem, ir kajamgajeji un veci nuugji.”
ieliku šo citātu, jo tieši šim gribu atbildēt. Ikdienas jūs visi, “jaunie un krutie lielceļa karaļi” spīdoši pierādat savu domāšanas veidu – jums patiešām liekas, ka “logiski, neko paskriet nevarat un dusmas nak, ja kads “negelis” pamanas pasvilpt garam.”. Ja vien spētu nolaisties savā “ūberkrutajā” domāšanā līdz nožēlojamo nūģu līmenim (kas, cik saprotu, jums nudien nav viegli izdarāms), tad varbūt saprastu arī to, ka domājam mēs, nūģi, pavisam citu. Biežāk par citām man galvā rosās doma – nu kaut man pēc kādiem n- tiem km nebūtu šo jauko un spīdīgo mašīnu jāredz lūžņu veidā ar “ātro siteni” kā pildījumu… Jā un vēl – ticiet man, braukt un dzīvot ir daudz patīkamāks (arī ilgāks) process nekā lidot un nosisties. Tiesa gan, kaut esmu braucis, teiksim, samērā ātri, noslēguma fāzi nav nācies izbaudīt – tā ir tik vienreizīga, ka neviens līdz šim nav pastāstījis, cik lieliska varbūt tā ir. Ja kāds var komentēt no viņpasaules – būtu labi uzzināt sīkāk. Arī to, cik daudz asiņu izlietots, kamēr uzrakstīti CEĻU SATIKSMES NOTEIKUMI. Tie paši, kurus Jūs, LIELISKIE, tik ļoooooooti neieredzat. Ak Kungs, sūti tak beidzot apjēgu garā vājajiem! (ja kas, neesmu cītīgais baznīcā gājējs).
Ja godīgi – priecājos, ka beidzot uzstāda. Ātruma pārsniedzējiem ir domātas citas trases – Biķerniekos, Spilves lidosta utt, nevis jāapdraud mana dzīvība uz ceļiem.
PS. Par Daugavpils šoseju – ja brauc no Rīgas līdz Daugavpilij – daudz drošāk ir braukt uz Lietuvu, un tad gar robežu vēsā mierā tikt līdz pašam galapunktam, jo ceļi ir perfekti, kā arī idiotu vispār nav.
Ātrāk vai vēlāk kāds aizdomāsies numuru aplīmēt ar infrared diodēm 😀 Vismaz naktī tas glābs. ja vien tos fotoradarus neiedomāsies aprīkot ar zibspuldzi (prožektoru :D)
Kautkur lasiiju vai dzirdeeju, bet neatceros kur, par aatruma ierobezhojumu statistisko pamatojumu.
Respektiivi, statistika paraada, ja apdziivotaa vietaa atljautais aatrums ir 60 km/h, tad pie taada pasha negadiijumu skaita, kaa ar atljauto aatrumu 50 km/h, letaalo gadiijumu ir krietni vairaak. Tobish nav vairs ko salaapiit, cilveeki ir BEIGTI. Nav vairs uz ko izbljauties, nav vairs kas straadaa, beediigas gjimenes utt.
Nesen mans radinieks staastiija par savu draugu, kurš visu mūžu esot braucis uz 100 km/h, bet vienreiz iedzeeris vilcis pa Pleskavas shoseju uz Siguldu un ielicis malaa staavosham Volvo V40 pakaljaa. Volvikja shoferis un blakusseedeetaaja bija beigti, pats slimniicaa un potenciaali uz ratinjiem.
Varbuut ka taas 20 minuutes vinjs bija baigi kruts nelohs, bet peec tam slimniicaa esot meegjinaajis pashnaaviibu uztaisiit.
Anglijā (Stansteda-Sauthemptona) viss ceļš sastāv no vienām vienīgām kamerām un brīdinošajām “ciklopu” zīmēm, turklāt, ja pareizi sapratu radars var fiksēt ātrumu attālinoties no kameras, nevis tuvojoties. Ir vēl tāda fiška kā “Speed average check” – noteikts ceļa posms, kurā vien no četrām joslām ir ciet remonta dēļ – tiek mērīts tavs vidējais ātrums (kameras fiksē ātrumu vairākos posmos).
Kamēr uz ielām un šosejām nav izliktas brīdinošas ceļa zīmes par fotoradaru, tikmēr stresa nekāda.
Nevarēju es ar’ nenokomentēt braucēja tekstu.
Ātrums pats par sevi jau nav vienīgais drošību noteicošais faktors. Ja nebūtu citu satiksmes dalībnieku, varētu arī ar 200km/h rullēt. Bet ir tāda lieta, ka ielas ir pilnas ar ‘nūģiem’, kas paši brauc 5LS robežās un ir pieraduši, ka arī citi tā brauc.
T.i., braucot +50% ir visu laiku jāveic apdzīšanas manevri. Ņemot vērā, ka ceļi LV ir samērā līkumaini, šauri un mašīnas ne reti brauc diezgan tuvu viena otrai, tas nemaz nav tik droši. Parasti apdzīšana tiek veikta pa 1.5 joslu un apdzinējs paļaujas, ka varēs iespiesties kolonnā izspiežot ‘nūģus’ uz malu vai piespiežot bremzēt. Visbiežāk tas arī nostrādā.
Otra lieta ir par citu vadītāju ekspektācijām. Skatoties spogulī vai uz šķērsojamo ceļu ir diezgan viegli nepareizi noteikt mašīnas ātrumu. Ja skatītājs pieņem, ka otra mašīna brauc ~100 – 110km/h, bet izrādās ka tā lido, avārijas situācija gatava. Un nevajag teikt, ka var nobremzēt no 160km/h vai ko citu izdarīt, ja cilvēks, neaprēķinājis ‘lidotāja’ ātrumu, izmetīs priekšā. Parasti jau, protams, cilvēki pamanās tā neizmest priekšā, bet par gadījumiem, kad tā nav, sekas nav no patīkamajām – atkal jātīra šoseja no eļļas/asiņu/smadzeņu maisījuma.
Message, ko mēģinu teikt – es ticu, ka ir labāki braucēji un sliktāki, ar labākām vai sliktākām mašīnām. Es neticu, ka pat labākais braucējs, braucot 1.5x ātrāk kā citi, spēj kaut cik pārvaldīt/kontrolēt visu uz ceļa notiekošo.
interesants koments no apollo raksta:
RT1 22:48 08.Jul
tie ir MULTARADAR C kas darbojas 24.1GHz frekvencē,tāpēc savus radardetektorus pārslēdziet arī uz K-frekvenci,tiem kas lieto radardetectorus zina par ko iet runa! pārējie lai gaida soda kvītis! 🙂
pirmais radars ir maniits starp kjekavu un balozhiem
ar muti braucejs: davai, koljisj, kaartiigaa aparaat pieredzeejusais brauceej, kuros ralljos kureejaas viets iraid taveejaas.
zinu taads 2 gads pieredzeejusos brauceejs, kas naktii uz 150 iet pa apdziivots viets nepaarredzam liikum. hren apstaatos, ja tur kaads tentereet paar iel.
enter: runājot par ciparu, vēl jau ietilpst dzelzis, uz kā to softu darbināt, storage, kur arhivēt pārkāpumus, soda kvīšu drukāšanas un izsūtīšanas ieviešana, kā arī šīs sistēmas lietošanas apmācība. Tad jau šis cipars kļūst ticamāks. Nākamajam radaru ieviešanas posmam gan vajadzētu būt lētākam, jo viss iepriekš minētais jau būs – atliks tikai iepirkt papildu radarus.
btw, pa lauk celjiem braucot var apstiities, kaa laik pa laikam kruumos iraid palikus daz krutak “peed nospiedum”, kas aprakst liikum pieskar :g:
tas, kaa brauc pizdjuk no Ergliem uz Riig, iraid vispaar nechto, kaukaa defaultaa vis pienem, ka preteejaas josls liikum ieksmalaa (delj kruumiem necaurredzamaa) neviens pretii nenaaks. uz taas grantens tiir pa sav pus izbraukt var ar kvatru uz 120, bet nu 130-140 ar vien velkoso tilt “i feel lucky” iraid mauciib. ok, pagaasgad turiens amatier rallos vareej redzeet, kaa lielaakie vieteejie krutak lidoj nost no trass vis vienaa un tai pasaa liikumaa.
Nu ko lai saka neesmu es ātrs braucējs, bet nepatīk, ka priekša velkas
Kolonnas, kas veidojas uz Rīga – Daugavpils šoseju visā tā garumā ir viena problēma – ir autovadītāji, kas nemāk apdzīt (tā jau šajā posmā ar likumu atļautās vietās) smagās mašīnas – vai nu baidās to darīt vai kā
Izeja ir viena – uztaisīt papildus joslas katrā malā – kā tas ir ceļā uz Salacgrīvu un problēmas nebūs jo būs vieta kur izmainīties
Kāpēc tieši tas posms ir tāds – kur saskrienas visi, kas nemāk apdzīt kravas mašīnas – nezinu
Braucu šo posmu Rīga – Jēkabpils 2x mēnesī – un tas ir kā 2st. Stress un pēdējā laikā izvēlos braukt 23:00 kad ir cerība, ka nebūs tās kolonnas aiz kravas mašīnām
turpretī Rīga – Talsi – braucu ar baudu
Mans ātrums ir 60km/h pa Rīgu ( jo redz luksofori diez kāpēc tieši sasinhronizēti uz tādu ātrumu nevis uz 50km/h)
Pa šoseju 110km/h jo mans 1,9 TDI ir pie 2,5K apgriezieniem un motors normāli rūc nevis pukšķina bez turbīnas
Latvijā ir jāsataisa ceļi normāli un pēc tam ķersim kas par tiem ātri brauc …
ThA-B : Tu par taam Gucci antipaparaci brilleem?
Indzha : 2.6TDI nez kaadeel normaal ruuc pie 1900 kaukur 🙂 nu 2000 strogo 🙂
# Indzha – ojā, tas ir sviestainākais pamatojums kādu es esmu dzirdējis lai brauktu uz 110… motors redz labāk rūc… un tieši tapēc ir jāapdzen kolonnas, kuras brauc uz 90-100kmh, jo redz… vajag braukt tā, lai motors skaisti skan…
piedod, bet tas ir infantīli.
vispār es šito pamanīju tikko braucot no igaunijas. igaunijā visi mūsu bāleliņi ir tādi mierīgi, mierīgi, bet kā nonāk lv teritorijā tā nez kāpēc vairs nespēj apmierināties braukt ar atļauto ātrumu, bet obligāti ir jātur +15. kaut kāda psiholoģiska problēma acīmredzot. un tad lien apdzīt līkumos smago, kurš brauc tikai nedaudz lēnāk par pašu lidotāju, jo redz… smagais nebrauc ar 105.kmh, bet “velkas” uz 90…
laikam esmu vecs un nūģis, bet tiešām vairs nesaprotu, kapēc ir tik principiāli tie +15/20kmh. Ok, ja situācija atļauj, nu lūdzu, brauciet, bet kapēc ir obligāti jādzen kolonnas, jārada sev un citiem stress, lai uzturētu to ātrumu? Adrenalīns? Vai tomēr stulbums?
G
Braucu cauri poļiem kādas divas nedēļas atpakaļ. Droši vien liela daļa zin kā ir braukt cauri polijai. 2km ceļš, pēc tam 3km garš ciems kur jābrauc uz 50 un tā kādus 800km 🙂 . Tā fotoradaru kaste ir uzlikta katrā tajā ciemā un zīme arī pirms tam ka tur nu lūk uzlikts fotoradars. Bet reāli liekas ka varbūt tikai katrā 10tajā kastē bija iekšā tas radars, bet pamanīt to var tikai braucot tuvu, kad itkā būtu par vēlu(objektīvam priekšā balts vāciņš). Nav jau daudz ko mācīties no poļu ceļa organizācijas, bet salikt dafigā tās kastes un randomā mainīt tās kameras neliekas nemaz tik slikta ideja. Es parastais braucējs 90-110 vairāk gan pavisam reti.
A kaapeec veidojas shiis kolonnas? ja visi brauktu kaut vai 90 un apdziitu smagos kas lien uz 80 tad jau taa nebuutu bet redz ir smagais kas velkas uz 80 aizmuguree savaacas tie kas nemaak apdziit un tad nu tu esi spiests seedeet aiz vinjiem un stresot – a kaapeec tieshi 110 taapeec ka ja labi zini tad ar 80km/h var braukt ar 4turto rob tik ar 5kto ir pa liel un nevar notureet to aatrum taapeec
Un kaapeec igaunijaa un lietuvaa ir 110 a latvijaa ir 90 – pateikshu taapeec ka latvijaa ir slikti celji – vai tad mees labojam celjus – mees uzleikam 80 10km bedrains celjsh un luudzu
Vai es tagad braukshu deelj radariem leenaak vai aatraak – ne tak braukshu liigani un pluusmaa nevis taisiis sastreegumus tagad ..
ZBH? Vecā RTU gvarde? Jaa jaa, antibrilles. Bet vaagim ar 12V pietiktu visu numura deeli nobliezt.
bet vai tie 110km/h uz normaalas shosejas ir daudz? piemeeram, siguldas, tallinas, nu ko man dariit, ja es veicu apdzīšanu man jebkurā gadījumā jāpārkāpj noteikumi, jo nevēlos pārāk ilgi aizkavēties pretējā joslā.
CooLynX močēm numuri ir tikai aizmugurē 😀 Uz viņiem šie radari neatiecas 😀
Tie tak nefočēs otro reizi no aizmugures.
tie +15 veidojas no sodu sistēmas un ir jautājums, vai vispār tie radari fiksēs +20, vai arī sāks no +21, lai nebūtu pārāk liels skaits protokolu.
Kas attiecas uz 90 km/h, tad pa labu ceļu tas nav nekas burvīgs un uzdzen miegu.
No otras puses, reiz rēķināju Liepāja – Rīga attālumam ātruma – laika attiecību, un aptuvenais rezultāts pie konstanta ātruma bija – braucot ātrāk katrus 10km/h galā nonāc 10 minūtes ātrāk. T.i. braucot uz 100km/h, galā nonāc ātrāk 10 minūtes, nekā braucot 90km/h. Lai vinnētu 30 min, jābrauc uz 120. Tiesa, tas tā matemātiski – vēl jau ir pilsētas pa ceļam, kā arī tie, kas brauc “ļoti droši” ar 70km/h.
nesaprotu kaapeec taada nepatika pret radariem. Brauksi par aatru maksaasi un miers negribi maksaat brauc noteikumos paredzeetajaa aatrumaa.
Saki cik minuutes var ietaupiit cela posmaa Ogre-Riiga, Jelgava-Riiga ja brauc aatraak kaa atlauts? Cik droshi celveeki esat par savu brauktprasmi un speeju savaldiit mashiinu pie 120 km/h iipashi lietus laikaa?
Veel vairaak par aatruma radariem veleetos kameras krustojumos un vietaas kur kartu dienu atrodas taadi kas krutaaki par citiem un lien priekshaa, veic pagriezienos no neatlautas joslas, neapstaajaas pie gaajeeju paarejaam, utt.
Likteniigaa avaarija ir tikai vienu reizi muuzaa, turklaat “tie nuugi gaajeeji” kurus notriec uz gaajeeju paarejaam arii nav vainiigi.
Protams arii mani kaitina (un pat loti) ja kaads priekshaa velkas uz 80 km/h un ne jau taa pa labo malinju lai vieglaak apdziit bet taa normaali ka viens rats iet uz atdaloshaas joslas. tachu savu agresiju tur paraadiit nevajadzeetu var beigties ka taa ir peedeejaa reize deelj kaut kaada bremzes kas velkaas pa priekshu….
Pie kam shiem radariem ir taads bonuss ka mentiem kukulus nemt buus gruutaak, kas mani tomeer priecee
.
braucejs: 2008.07.09 @ 01:12:06
“Es uzskatu, ka pastavosie ierobezojumi ir domati, lai attiecigaja vietaa varetu drosi izbraukt vissliktakais autins ar vissliktakam riepam vissliktakajos laika apstaklos diennakts tumsaja laikaa u.t.t. turpreti pieredzejis braucejs ar kartigu apratu labos laika apstaklos pie labas redzamibas un protams nedzeris mierigi var viileet atrak – varbut ne nu gluzi + 200%, bet savi +50% mierigi.”
Atvainojos, bet tik stulbu apgalvojumu es sen nebiju dzirdējis.
1) tie nav ierobežojumi, tie ir noteikumi – visiem domāti un visiem rakstīti vienādi
2) var vīlēt, bet tad – marš uz autotrasi prom, nav ko te kopējo satiksmi čakarēt
3) faktiski Latvijā nav ceļu, kur varētu visi pavisam droši izvērsties arī ar parasto +10, tas ir 110
.
Ikdienas šoferīt – 3.punktā mazleit zagnul 🙂 praktiski visi A ceļi ir braucami uz 110. Sigulda, ventspils, liepaaja, valmiera, reezekne (izņemot tos dažus desmitus km aiz jeekabpils, kas jau remontējas). Par d-pili nezinu. nav braukts.
Izlasīju komentārus un izlikās tā dīvaini. Protams topā Nr.1 ir Uga, tam tiesības jāatņem uzreiz! Par agresīvu braukšanu. Varu iedomāties cik šāds kaitnieks ir jau avārijas situācijas radījis ar savu neprasmi braukt tā, kā būtu realitātē nepieciešams.
Ceļi mums ir gana labi – bedrainums ātrai braukšanai nav tik būtisks, cik būtiska ir ģeometrija. Latvija ir plakana, ar taisiem un pārredzamiem gabaliem – ja kāds nav pamanījis.
Bet dīvaini tomēr – visi komentētāji šeit nu dikti pareizi. Bet katru rītu no Jegvas uz Rīgu visi braucam vidēji ar ātrumu 110-150. Tik daži velkas un traucē plūsmu. Es personīgi pieskaitu sevi pie ātrā gala braucējiem. Jūtos komfortabli arī ap 180kmh. Pie lielākiem ātrumiem gan ir nepatīkama sajūta.
=
1. Radars ir ar zibspuldzi.
2. Palielinot atļauto ātrumu pilsētā no 50 uz 60 un vairāk km, sastrēgumi būtiski samazinās. Arī degvielas patēriņš un gaisa kvalitāte pilsētās uzlabojas.
3. Tomēr iebraucot betona sienā ar vieglo auto uz 50kmh, vadītājs paliek dzīvs un pat netiek īpaši traumēts. Bet iebraucot betona sienā ar 70kmh, vadītājs faktiski iet bojā – paātrinājums un deformācjas ir pārāk lielas (virsbūve sāk deformēties jau pie testiem ar 60kmh).
Nūģa piebilde Vaards:
Realitātē jābrauc ievērojot CSN. Un punkts!
kādi tur 140000 lašu par četrām kamerām?! … Lai izvairītos no fotoradaru zādzību mēģinājumiem, netālu no tiem patrulēs arī policijas automašīna… no šī teksta izriet, ka pēc zināma laiciņa 2000 jāņtārpiņu 1000 trafarētos autiņos urbinās degunus sargājot 1000 fotoradardāgumus (šāds cipars ir nosaukts kā minimālais vēlamais).
Tas tā informācijai …..
Fotoradars uz Bauskas šosejas četru stundu laikā fiksējis jau 100 likuma pārkāpēju
RĪGA, JUL 09, BNS – Viens no četriem pārvietojamajiem fotoradariem, kurš trešdien novietots uz Bauskas šosejas, četru stundu laikā fiksējis jau apmēram simts braukšanas ātruma pārkāpumu, trešdien pastāstīja Ceļu policijas (CP) biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, informējot par iegādātajiem fotoradariem.
Trešdienas rītā sākuši darboties četri pārvietojamie fotoradari, viens no tiem izvietots uz šosejas Rīga-Bauska netālu no Katlakalna. Līdz dienas vidum tas piefiksējis aptuveni simts ātruma pārkāpēju, kuriem par to tiks sagatavots pārkāpuma protokols un būs jāmaksā soda nauda. “Mūsu prognozes bijušas precīzas. Šādā režīmā šis radars spēj aizvietot piecus inspektorus,” sacīja Zivtiņš.
Katra fotoradara iegāde izmaksājusi apmēram 50 tūkstošus eiro. Zivtiņš iepriekš izteicies, ka uz Latvijas ceļiem būtu jāuzstāda aptuveni 1000 šādu fotoradaru. To būtu iespējams veikt apmēram desmit gadu laikā, piesaistot privāto finansējumu. Radarus izmantos gan Rīgā, gan uz lielākajām šosejām visā Latvijā. To lietošanai apmācīti atsevišķi darbinieki, kuri arī uzstādīs, uzraudzīs un pārvietos šos radarus
Tiem, kas “tankā”:
1) Auto ir paaugstinātas bīstamības rīks, kas savukārt nozīmē to, ka braucot ar auto cilvēks pakļauj savu dzīvību daudz lielākam riskam, nekā sēžot mājās un raujot kulakā.
2) Diemžēl daba ir cilvēku radījusi ar zināmiem ierobežojumiem, proti, mēs tikām radīti, lai varētu sekmīgi pārvietoties uz 2 kājām (ejot, lecot, skrienot). Mēs neesam radīti, lai lidotu pa pilsētu ar 100km/h ātrumu!
3) Pat esot apzinīgam un likumpaklausīgam satiksmes dalībniekam, ir vienmēr jāpatur prātā, ka pat, ja Tu ievēro visus satiksmes noteikumus, kāds “pimpis” var Tevi vienkārši nonest.
Būsim uzmanīgi! Satiksmes dalībnieks ir paaugstināta riska grupa!
Citi jau izteica viedokli par vareno ‘ne-nūģi, ‘ne-kājāmgājēju’, ‘pieredzējušo braucēju’ ar ‘kārtīgo aparātu’, un riepu speciālistu, tapēc atliek tikai īsi: Ceru, ka viņš ātrāk nositīsies. Lai miers.
un – http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/131954
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/131939/galery/3/article
http://www.multanova.ch/pdf/datasheet/MultaRadarC_de.pdf
> Nūģa piebilde Vaards:
> Realitātē jābrauc ievērojot CSN. Un punkts!
Protams, tas tāds dikti populārs lēmums pret kuru grūti oponēt. Un manā situācijā pat daudz trakāk – nepaskaidrojot sīkāk.
Bet noteikumus veido cilvēki. Un šāda tipa noteikumi (fordisms, teilorisms, zinātniskais menedžments),visās jomās faktiski sen ir bankrotējuši. Tikai valsts pārvaldē tas nebankrotē, jo monopola apstākļos klientam nav iespējas izvēlēties citus pakalpojumu sniegšanas principus.
Un šī zinātniskā menedžmena galvenā problēma ir tāda, ka tas sadala atbildības – viens dara, viens kontrolē, viens projektē (izdomā prasības) un vēl viens pieņem lēmumus.
Piemēram – padomju laikos ceļa zīmes bija švakas, ceļi arī švakāki, ceļu apzīmējumi vispār gandrīz nebija un automobīļi bija kudiš sliktāki un nevadāmāki. Ar šī gada auto vadāmība ar 200kmh ir stipri labāka nekā ar zapiņu uz 100kmh.
Kas notiek pēc būtības?
Atļautais ātrums no 60 apdzīvotās vietās samazināts uz 50. Tur kur kādreiz (par jūrmalas ceļiem runāju) bija zīme 90, pēctam palika 80, tad 70, tagad puse ceļa ir ar zīmju fragmentiem 50.
Tas tamēļ, ka valdība (lēmuma pieņēmējs) spēj lietot instumentu ar ko pastiprināt prasības – vienīgais instruments. Savas ādas glābšanai projktētājs (CSDD) pastiprna noteikumus. Bet darītājs, kas bruņots ar moderniem līdzekļiem, Mersi, Bembi, Auģiku, kas velk uz 250kmh nospļaujoties (atceramies – zapiņš ātrāk par 100-115 kmh negāja – atkarībā no modeļa). Šis darītītājs saprot, ka zīmes patiesībā ir tufta, lai nelaimes gadījuma dēļ valdošie spēki sev piesegtu pakaļas – ka nav ievērota distance,nav izvēlēts parezs braukšanas ātrums u.c. bezdarbību attaisnojoši verdikti.
Praksē tas nozīmē to, ka tiek neapzināti veidots tiesiskais nihilisms. Kā rezultātā cieš savstarpējā braukšanas kultūra, cieņa, pieaug avārijas sitāciju skaits. Un to atkal risina ar bargākiem/efektīvākiem sodiem un stingrākiem noteikumiem.
Daļēji jau tas problēmu risina, bet patiebā iedzen tupikā. Nedudz citēšu 1990.gada jānvāra saeimas sēdes stenogrammu, kur cilvēki štuko par šo jautājumu – ir skaidri redzams relikta “un punkts” absurds. Jo jautājum lēmēji par jautājumiem lemj nesagatavojušies. Un lemjot tie domā tikai par sodīšanu. Bet vismaz fakts paliek fakts – lai arī autobraucēju mums tagad vairāk, bojagājušo dikti mazāk.
J.Lagzdiņš: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli gan kā auto vadītājs, gan kā deputāts, gan kā jurists, kurš tiesas procesos ir daudzas reizes aizstāvējis cietušos, raudošas mātes, tēvus, vīrus, kuru radinieki ir gājuši bojā, gan arī kā autovadītājs, kurš vismaz četras reizes ir cietis avārijās un dažkārt arī pārkāpis satiksmes noteikumus. Tātad no ļoti daudziem un dažādiem viedokļiem es gribētu izteikt savus apsvērumus. Kolēģi, šis jautājums nav tik vienkāršs un tik shematisks. Proti, ideāls būtu tāds stāvoklis, ja mēs varētu ļoti operatīvi sagatavot jaunu administratīvās atbildības kodeksu. Par to es jau esmu runājis, kādam tam vajadzētu būt. Tas principā grozītu un vienkāršotu visu administratīvo sodu uzlikšanas sistēmu un arī pārskatītu visu Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietverto sevišķo daļu.
Bet, kolēģi, ir viens moments, kuram es lūdzu jūs pievērst uzmanību. Un, proti, ja mēs vērīgi iepazīstamies ar projektu, tad redzam, ka šā projekta izstrādātāji nav bijuši konsekventi administratīvā soda apmēra noteikšanā. Piemēram, runājot par tādu pārkāpumu kā par transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem ir viltota, apslēpta vai citādā veidā mainīta valsts numura zīme, jāteic, ka šādi pārkāpumi Liepājas pilsētas un rajona tiesās, cik es zinu, nekad nav izskatīti un arī autoinspekcijām ļoti reti nākas saskarties ar šādiem pārkāpumiem- ja automašīnas tiek nozagtas, tad tās tiek izkomplektētas, tur nekas netiek grozīts, bet te ir paredzēta administratīvā atbildība no 600 līdz 3000 rubļiem, un attiecīgi transporta līdzekļa vadītājam tiek atņemtas tiesības uz diviem gadiem. Tajā pašā laikā 24.pants, kurā ir runa par transporta līdzekļa vadīšanu dzēruma stāvoklī un transporta līdzekļa nodošanu vadīt personai, kura ir dzēruma stāvoklī, ir paredzēts nesamērīgi mazs administratīvais sods, proti, līdz 1000 rubļiem un transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana līdz vienam gadam, kaut gan faktiski katrs otrais avārijas izraisītājs ir bijis dzēruma stāvoklī.
Kolēģi, te nav runa par 1000 rubļiem vai par 3000 rubļiem, te ir runa par mūsu līdzpilsoņu, par mūsu vēlētāju un par Latvijas pilsoņu dzīvībām. Es nosaukšu jums visjaunākos skaitļus, kurus es šorīt gluži nejauši, nezinot, ka šodien mēs izskatīsim šo likumprojektu, saņēmu, un tie ir tādi: 1989.gadā Latvijas Republikā vardarbīgā nāvē gājuši bojā 3675 cilvēki. Atcerieties šo skaitli! Tas ir fenomenāls, tas nekad tāds nav līdz šim bijis. 1989.gadā transporta negadījumos ir gājuši bojā 1056 cilvēki. Līdz šim mēs runājām par 500, 600, 700. Tā kā jūs arī esat autovadītāji un esat iepazinušies ar statistiku, tad jūs zināt, ka apmēram katrs otrais pārkāpējs ir bijis dzēruma stāvoklī. Katrs otrais! Ņemot vērā, ka dabiskais pieaugums iepriekšējā gadā Latvijā ir bijis 8000, tikai 8000, var teikt, ka vardarbīgā nāvē un tajā skaitā transporta negadījumos ir gājuši bojā apmēram viena astotā daļa, ja mēs proporcionāli salīdzinām. Kolēģi, es gribētu atbalstīt šo likumprojektu un ieteikt komisijai vēlreiz caurskatīt visus pantus un sabalansēt tieši sodus, lai tie būtu samērīgi tieši barguma virzienā. Pretējā gadījumā, kolēģi, nebūs nekādas jēgas, ka mēs uzliekam sodus, teiksim, par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem 3000, 2000 rubļu, bet tajā pašā laikā, kad runa ir par cilvēku dzīvībām, mēs uzliekam 1000 rubļu. Lai tie cilvēki, kas pārkāpj satiksmes noteikumus, arī maksā. Tāds ir mans viedoklis.
Jā, varētu jau kā poļiem tos viltus radarus likt. Ātruma ievērošanu tas noteikti uzlabotu, tikai tās viltus kastes nekādu peļņu neienesīs… tā kā nezdevīgi.
Varētu padomāt, ka foto radari atrisinās Latvijas satiksmes globālās problēmas.
no vienas puses šī sistēma atvieglo dzīvi tiem, kas vienmēr gatavi samaksāt – soda punkti nebūs, tiesības nenoņems, atliek bankā samaksāt.
no otras puses, daudziem pazudīs nesodāmības sajūta, tāpēc šamie arī cepas…
http://www.bmwclub.lv/forum/download.php?id=41879
www.bmwclub.lv/forum/download.php?id=41879
Visu cieņu “Vaards: 2008.07.09 @ 16:59:03 ” par rūpīgo darbu. Nevaru nepiekrist daudziem, ļoti pamatotiem argumentiem par situācijas izmaiņu gadu gaitā. Jā, tik tiešām, tagad ir daudz jaudīgāki auto, daudz kvalitatīvāk ražoti, arī augstāku drošības līmeni. Uz šī fona vairāk kā nenopietni izskan masu saziņas līdzekļos klaji lobētie vāvuļojumi par “10 un vairāk gadus vecajiem auto”, kuri esot nu ļoooooti nedroši. Nē, mīlīši, arī pirms 10 un 20 gadiem ne-Krievijā ražotie auto tik ļoti pārspēja CCCP “produkciju”, ka par to nepiemērotību vismaz mūsu Latvijas ceļiem ir, mazākais, smieklīgi čaukstēt. Nezinu, cik ilgi pa dzimtenes ārēm džigitē Vaards, bet no savas pieredzes varu teikt – ceļi gan pa pēdējiem 30 – 40 gadiem Latvijā ir ārkārtīgi pasliktinājušies. To niecīgo procentu, kas pēdējos gadus pārtapis labākos, uz vispārējā fona var pieminēt vienīgi ar sāju smīniņu. Tātad – attiecīgi atbilstoši ceļu katastrofālajam tehniskajam stāvoklim, atbilstoši pussabrukušo tiltu un ceļu pārvadu stāvoklim IR JĀSAMAZINA atļautais maksimālais kustības ātrums. Tik un tā, zinot spidometru un ceļu policijas radaru kļūdas, visi pārsniedz atļauto ātrumu. Tātad, lai brauktu uz 60 un nevis 70 km/h, ierobežojam uz 50. Uz “štrāses” attiecīgi 90, kaut visi “nūģi” brauc uz 100, par ko attiecīgi no “lidotājiem” tiek gānīti uz nebēdu. Taču, ja savulaik, kad Latvijā nebija ierobežots ātrums uz ceļiem, tiku ar Javu “vīlējis” uz 150 km/h, tad tagad neatļautos to uz tiem pašiem ceļu posmiem. Ja tolaik tie bija jaunas, labas (to laiku prasībām) šosejas, tad tagad to nodzītais klājums atgādina plankumaino hiēnu muguras no skata un daudzkupru kamieļu muguras pēc reljefa. Tādā situācijā nepieredzējušiem vadītājiem, kuru sirdis alkst adrenalīna, nespējot paredzēt pat ļoti kvalitatīvā auto uzvedību, risks pie liela ātruma nonākt avārijā nepiedodami apstiprinās ikdienas. Lai atceramies dažus gadus atpakaļ notikušo avāriju uz Valmieras šosejas Kocēnu tuvumā, kad bojā gāja jauni Valmieras teātra aktieri. Es pa šo šoseju braucu salīdzinoši bieži, bieži brauc mani darba kolēģi – vasarā, ziemā, miglā, lietū un karstā laikā, kad asfalts kļūst mīksts. Katru reizi, kad braucat, jums jābūt spējīgiem pareizi novērtēt ātrumu, kāds ir drošs braukšanai. Nekad neuzskatu par pazemojošu braukt lēnāk, ja vajag, pavisam lēni. Ja var, braucu ātri. Cik pieļauj noteikumi. Arī tad, ja var braukt ātrāk. Ja noteikumus, vienalga cik mums tie liekas neloģiski un nepamatoti, neievērosim, tad šis vājprāts turpināsies, sitīses visi grēdām! Te arī loģika noteikumos – ja vieni ievēro, citi neievēru un nicina tos, kuri ievēro, tad nejēdzības uz ceļiem lavīnveidīgi pieaug. Un vēl – nervoziem ļautiņiem iesaku ārstēties.
pareizi teikts lapele, kas piesmej LV: Latvija ir valsts, kur braucot ar maximalo atlauto tu bremze satiksmi..
1. Var skaidri manīt, ka liela daļa neseko līdzi presē publicētajam (daudz info te). Man kā autovadītājam šis ir aktuāls jautājums un es cenšos izlasīt informāciju, kas ar šo lietu saistīta. Ar laiku būs arī kastes, par kurām informēs ceļa zīmes. Tāpat radari visu laiku “netusēs” vienās un tajās pašās kastēs, bet mainīs savu atrašanās vietu.Tāpat motociklus fotografē no aizmugures. Turpat var pārliecināties, ka radariem ir piemontēta arī zibspuldze. Mani tik satrauc fakts vai šī zibspuldze neapžilbinās vadītājus diennakts tumšajā laikā, šādi radot jaunus draudus satiksmes drošībai.
2. Fotoradari veiks perfektu datu uzkrāšanu un laika gaitā varēs analizēt, kuri apzināti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un kuriem tikai reizēm sanāk pārkāpt. Manuprāt jau tagad atbildīgajām instancēm vajadzētu bīdīt grozījumus likumā, kas pēc šādas uzkrātās informācijas ļauj autovadītajam atņemt braukšanas tiesības uz noteiktu laiku. Piemēram, ja konkrētā automašīna ir fiksēta pārkāpjam ātrumu 50 reizes gadā, tad tās lietotājam atņem vadītāja apliecību uz 5 gadiem. Īpašnieks nederēs, jo automašīnu var reģistrēt uz sava divgadīgā bērna vārda (tagad tur ir kaut kādi ierobežojumi, tādēļ šis ir tikai kā piemērs) un sencis turpina vālēt agresīvi. Šādā likumā noteikti vajadzētu arī paredzēt izņēmuma gadījumu, kad var atņemt vadītāja apliecību, ar mazāku pārkāpumu skaitu, lai izvairītos no “gudrīšiem”, kas 49 reizes savāc kvītis un atlikušo gadu cenšās braukt prātīgi.
3. Fotoradari ir vajadzīgi, jo tas ir solis pretī valsts iedzīvotāju cieņai pret likumdošanu. Ja tikpat automatizēti varētu cīnīties arī pret korupciju, tad būtu visīstākā utopija, taču līdz tam mums vēl augt un jāsāk ir ar mazumiņu.
Minētajā posmā atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometru stundā, bet radars fiksē pārkāpumu, ja transporta līdzeklis pārvietojas ar ātrumu 100,01 kilometrs stundā. Fotoradari uzstādīti viens iepretim otram gadījumam, ja pārkāpējs ir motobraucējs, kam numura zīme ir transporta līdzekļa aizmugurē.
Tas, par mocistiem 😉
m
PS. Bet vispār skarbi, 100,01. Bļin, es parasti normāli braucu uz 115 🙁
m
PS. Bet vispār skarbi, 100,01. Bļin, es parasti nenormāli braucu uz 115 🙁
m
Bet vispār skarbi, es parasti no rīta braucu 120-135. Un pamatoti uzskatu ka braucu ar normālu ātrumu. Mājās braucot braucu uz ~115.
> Nezinu, cik ilgi pa dzimtenes ārēm džigitē Vaards,
Kopš 1992 gada.
> bet no savas pieredzes varu teikt – ceļi gan pa pēdējiem 30 – 40 gadiem Latvijā ir ārkārtīgi pasliktinājušies.
> To niecīgo procentu, kas pēdējos gadus pārtapis labākos, uz vispārējā fona var pieminēt vienīgi ar sāju smīniņu.
Varbūt. Bet braucu ikdienā tieši pa šiem intensīvas satiksmes ceļiem. Gadā nobraucu ap 70 000 km. Esmu nokausējis neskaitāmus auto u.t.t. u.t.t.
Turklāt man ir cits skats uz lietām….
Vai to sauc par pohujista skatu? 🙂
Nezinu kāpēc jūtu tādu kā liekulības piegaršu no tiem, kuri slavē noteikumus.
Ar noteikumiem ir viena problēma — tie ir vispārēji. Jo sevišķi ceļu satiksmes noteikumi. Tie vispār ir uztaisīti, lai apmierinātu sliktākos gadījumus. Realitāte ir tāda, ka braucēji ir dažādi, arī auto ir dažādi.
Un jā — esmu viens no tiem, kurš pa Daugavpils šoseju brauc parasti ātrāk nekā tas man būtu ļauts. Jo sevišķi sākot ar Ogri, kur ir divas braukšanas joslas katrā virzienā.
Gribu arī piebilst, ka neatblastu pārgalvīgu braukšanu. Bet kāpēc man būtu jābrauc uz 90 pa divjoslu šoseju, ka apkārt nav gandrīz nevienas mašīnas. Pilsētā ir savādāk, tur ir daudz cilvēku apkārt u.t.t.
Taisnība ir tiem, kuri saka, ka svarīgāk ir salabot ceļus. Tad arī braukšana būs drošāka.
Varētu pievienoties pēdējam Artura komentāram, ja vienīgi… Pārāk daudz bijuši gadījumi, tieši manā praksē, kad PILNĪGI NEGAIDĪTI vai arī PILNĪGI TUKŠĀ CEĻĀ parādās jauns satiksmes dalībnieks. Un nav svarīgi, vai tas ir otrs autobraucējs, puika uz divriteņa, alnis vai stirna, kas sadomājis šķērsot ceļu vai piedzēries traktorists, kas pēkšņi izgriež pilnā gaitā uz ceļa, šķērsojot to. Savam auto apmācības instruktoram visu mūžu būšu pateicīgs par viņa mušmirīgo raksturu – tieši viņš iemācīja mani nekad nezaudēt “gatavību sūdiem”. Jā, nenoliedzu, esmu braucis ļoti ātri, uzskatu, ka jābūt zināmai gatavībai negaidītiem manevriem. Tikai šādu braucienu (īslaicīgu) veicu situācijās, kad ir maksimāli izslēgta nejaušība, ka varētu notikt negadījums. Toties fakts ir tāds, ka vismaz divos gadījumos no avārijas (ne savas vainas dēļ, uzsveru!) izvairīties iznācis tieši strauji kāpinot ātrumu, lai pagūtu veikt manevru. Abos gadījumos izšķirošais bija tas, ka biju spējis paredzēt notikumu gaitu un burtiski sekundes daļās veikt, iespējams, vienīgo darbību, kas ļāva izvairīties no sadursmes. Ja kas, abiem gadījumiem bija liecinieki, tikai viens nu jau kādu laiku ir viņsaulē. Tā ka tas nav mans fantāzijas auglis.
Visu to rakstu ar vienīgo nolūku – pateikt, ka satiksmes noteikumi NAV UZTAISĪTI LAI APMIERINĀTU SLIKTĀKOS GADĪJUMUS (kas par murgainu formulējumu vispārīgi!). Tie ir “uztaisīti” lai nodrošinātu DROŠU satiksmi konkrētā ceļu un braukšanas līdzekļu kopējās struktūras situācijā. Vēl gribu piebilst to, ka noteikumi nemitīgi tiek koriģēti un laboti attiecīgi situācijas izmaiņām. Kad mūsu valstiņā (jā, kad īsti?) vispārējais satiksmes ceļu stāvoklis sasniegs līmeni, kas nodrošinās visus objektīvos parametrus, varēs palielināt arī maksimālo braukšanas ātrumu.
Pibilde Vaards – braucu no 1968. gada, tiesības ir no 1973. gada. Tā ka, dēls, vari paklusēt!
Tie liekuļi kas te brēkā par 90Km/h kā par nemērīgāko ātrumu, ko pārsniegt ir baiss grēks, ļausiet atgādināt, ka tāds tas varbūt bija tālajos 1950-tajos gados, kad mašīnu virsbūves bija tanka sienu biezumā un par stūres pastiprinātāju, traction control, ABS un pretizslīdēšanas sistēmu rakstīja tikai labos fantastikas romānos.
Mūsdienu mašīna ir apaudzēta ar visādām figņām lai mēs turētos uz ceļa, mūsdienu vissūdīgākā riepa ir simtreiz labāka par tā laika vislabāko riepu. Toties mentiem un valdībai (un dažiem šeit) galvā ir tas pats koka betons kas bija tad. Es savā pletīzerī 90kmh vispār nejūtu, bet nu atceros laikus kad braucu ar auto, kam tāds ātrums nemaz nebija sasniedzams un pie 60kmh likās ka gaisā pacelsies (vecais labais GAZ-52).
relikts, Vaards : klau, djedi, meerieties ar reaal saciiks rezultaatiem, nevs staazh, ja? skukjs pa 5 gadiem tirdznieciibs menedzer darbaa var norulleet vairaak km kaa kaukaads 40 gads ikdiens brauceejs.
buusim reaal, satiksmee piedalaas visaads mashiins, t.sk. pa ne-A shtraaseem triekts, attieciig pat ar paars menesos izlurkaat piekar, ar kur uz 160 tikai neizneesaats var nesties. daudzs modernaas tumbocks, ar kuraam vairums jaunlatviesh brauc, iraid liikumos suunain vadaams by default. iepreseet pedaal jau var, tikai lot strauj apbraukt skeersl, vai arri apbraukt pie speejs bremzeesans gan ne.
relikt izvairiisanaas “tieši strauji kāpinot ātrumu, lai pagūtu veikt manevru” liek aizdomaaties, ka vins miil nedot celj. stirns tocno taa neapbrauc, celam skeersaam nolikusos dzip ar ne.
mans santīms kopējā katlā.
pats braucu 100+, ja ceļš atļauj (ir asfaltēti posmi, kur ātrāk par 70 nepabrauksi, lai arī atļautais ir 90). Ātrāk par 140 braukt uz LV ceļiem – tas ir ļoti drosmīgs solis…. Principā nebesos uz tiem, kas brauc uz 90-95, jo tās ir viņu tisības un es to respektēju. Savukrāt, kas mani kretinē – faktiski neesmu redzējis, ka autovadītāji ievērotu samērīgu distanci starp automašīnām. Respektīvi, ja gadās kāds “smagais”, kurš brauc ar 80-85, tad aizmugurē kādu vienu auto korpusu aiz lielās fūres sēdēs moskvičveidīgais, kurš gaidīs 5km taisni bez nevienas automašīnas, lai veiktu apdzīšanas manevru. Tā rezultātā aizmugurē sastājas vēl kaudze ar citiem un tad sākās ‘jautri’ apdzīšanas maneveri “pieci vienā” u.tml. Bet reāli vajadzētu, lai autovadītāji ievērotu normālu distanci – tad tie, kas skrien, aizskries ātri un nesagādās sirmus matus pārējiem…
Scorpion : piecdesmitajos gados pie mums asfalt gandriiz nebiij, a aatrum ierobezojum nebiij vispaar.
ja kaads nespeej iebraukt, CSN iraid nevs prieks tam, lai daz vareet kraan staipiit garaak par graamatin, bet prieks tam, lai narod daudzmaz vienaa gabalaa nobraukt no punkt A uz punkt B. taapat kaa satiksms organizaacij pilseetaas iraid nevs brauksanai konkreetam jauntautietim 10 minuutees no centr liidz odulaaj ciematam, bet lielaaks tauties mass izdziisanai starp diviem punktiem.
“Arturs: 2008.07.10 @ 02:06:16
Nezinu kāpēc jūtu tādu kā liekulības piegaršu no tiem, kuri slavē noteikumus.”
Un tagad Arturs ar pirkstu iebaksta, kurš šeit slavēja noteikumus?
Ja neiebakstīs, tad … nu tad pats saproti šie ir meli.
spd: tobish distanc Tavaa izpratnee iraid prieks tam, lai apdzineejiem buut, kur ieliist? shitaad biseksuaalj tad parast lambadai pa vid i atrods.
nezinu par moskaabeljiem aiz fuureem, neir noveerots, bet reekinies, ka moskaabelim iraid lok bremzs, nevs disk, taape bremzee vins suudiigaak. ieliidiis Tu vinam prieksaa, a, ja nu kas, vins sabremzeeties 5 metros fizisk nevarees.
> Vaards – braucu no 1968. gada, tiesības ir no 1973. gada. Tā ka, dēls, vari paklusēt!
Cik km esi nobraucis? Un vispār – neliec gan man paklusēt :)! Ja neesi sapratis ko rakstu, tad nesapratīsi. Tos pensionārus, kas velkas pa ceļu un traucē satiksmi, automātiski nekad nevajadzētu uzskatīt par kompetentiem un mūžpieredzējušiem – nekas, ka šie tiesības saņēmuši 1960-tajā.
Noteikumi ir noteikumi. Bet problēma ir tieši uztverē un pieejā. Ne jau drošība primāra (sēdi mājās un viss ir kārtībā!) bet gan efektīva pārvietošanās no punkta a uz b. Un ātrums ir galvenais faktors pēc kā vjadzētu pakārtot pārējos faktorus – sakārtot ceļus, uzlabot mašīnas un mācīt autovādītājus braukt ātri, vienotā plūsmā, cienot vienam otru. Šobrīd situācija ir tāda, ka atbildīgās institūcijas piesedz sev pakaļu nevis risinot jautājumus, bet veidojot kampaņas, pērkot radarus un padart noteikumus stingrākus kā nepieciešams. Un rodas ilūzija, ka tas ir tas ko vajag lai sakārtotu situāciju uz ceļa. ilvki zombējas un tic tādām lietām visai vegli.
Piemēram – vakar vakarā pa krasta ielu braucu uz 50kmh (turklāt tas ir agresīvi!). Bet šorīt uz 110kmh (ļoti pat mierīgi). Bet noteikumi ir vieni un tie paši – 70kmh. Atšķirība ir tajā apstāklī, ka vakar gāza lietus un visa krasta iela bija viens vienīgs ezers, bet šorīt ceļš bija sauss un tukšs. Un jaunam auto trīsjoslu tukšs un pārredzams ceļš – tas nav nekāds ātrums.
Vaards,
Akreditētas ceļu laboratorijas vadītājs
Tie, kas bļaustās, ka ar 120 jau var, man nezin kādēļ atgādina tos no reklāmas – “vienu alu taču var”. Lūdzu, brauciet, nav jau žēl, tikai tādās vietās, kur ir vismaz 2 joslas katrā virzienā, nevis apdraudiet manu un citu cilvēku dzīvību.
Ivan, domāju ka tie,ks lido pa lauku ceļiem uz 160… Šo rakstu noteikti nelasa 🙂
Atbalss: 10 pieklājīgas braukšanas principi | Pods.lv
To fotoradaru biznesu vajadzētu atdot privātajiem.
Nu +10 ātruma ķeršanai jau ir sviests. Tā pati apdzīšana nav iespējama +10 ietvaros, no kalna mazliet aizdomājoties arī virs +10 aizies. Vajadzēja vismaz +15 / +20 sākt sodīt.
Un tiem durakiem, kas nesaprot, kādēļ gribās furi apdzīt, varētu ieteikt no izpūtēja trubu ievilt sev salonā. Tās fūres jau arī uz 90 nemaz nebrauc, bet 85.
Es arī pārkāpju noteikumus, bet tapēc ka man braucot uz 90 pa šoseju reāli nāk miegs, ja jābrauc vairākas stundas, tas pat nav atkarīgs no tā cik ilgi esmu gulējis.
Tikko biju usa, izbraukāju ar mašīnu krustām šķērsām, tur uz visparastākajiem ceļiem, kur katrā virzienā ir viena josla ir ātruma ierobežojums 65mph(104km/h) – visi brauc uz 75mph, un uz bāņiem 75mph(120km/h) visi brauc uz 80-90mph. Un tur braucot miegs vairs nenāk un ātrums arī liekas pietiekošs.
Man liekas ka pat Segliņš bija izteicis priekšlikumu palielināt latvijā braukšanas ātrumu uz 100km/h ārpus apdzīvotām vietām, jo neviena smagā avārija jau nonotiek pārsniedzot tikai 10km/h bet gan +50 vismaz, un tad visādi bembīši aptinās pa koku. Nu un vēl viens pamatojums tam ir, ka no 90km/h zhigulis bremzē ilgāk, kā mūsdienās daudz maz moderns auto ar abs un riepām, kas platākas par 165 un kuras nav jau uzmontētas 10gadus no 100km/h.
Bet vispār esmu par fotoradariem, un jebkurš jau var sev autiņā antiradaru ielikt, tā ka stressa nav.
palasīju diskusiju un palika jautri – ko tikai cilvēki neizdomā lai attaisnotu CSN pārkāpšanu 🙂 jauns auto, mega pieredze etc. Un radari vispār ir cilvēktiesību pārkāpums – kā var neļaut pārkāpt CSN? Nu kā??? Kas, Zivtiņš ar galvu nedraudzējas? Viņš stulbs ir un nesaprot, ka tolerancei jābūt vismaz 2x lielākai?
Tiesiskais nihilisms parasti sākas ar sīkumiem – negribas gaidīt un apbrauc sastrēgumu pa ietvi, re, man mājas tepat aiz stūra, es nobraukšu tos trīs metrus zem ķieģeļa, tāpat neviens neredzēs, ar 90 brauc tikai veci ōpji ar žiguļiem, man jauns auto, es drīkstu braukt ātrāk. Un vienā brīdī atliek konstatēt, ka uz ielām valda totāls bardaks un nav neviena vainīgā, visiem ir ārkārtīgi dzelžaini argumenti kapēc viņam, cilvēkam ar īpašām vajadzībām, ir tik nepieciešams pārkāpt noteikumus. ups, kļūda, vainīgais ir! Vainīgais parasti ir CP vai kāds cits varas pārstāvis, kas uzliek sodu…
Kādi būtu konkrēti ieteikumi no tavas puses, kā risināt problēmu, ja neskaita ceļu seguma uzlabošanu, ko tu regulāri piemini? Kā autovadītājiem iemācīt “pareizi” braukt, ja pieredze nāk ar praksi? Nestāsti, ka jaunos vajag apmācīt poligonos un tā 5 gadus no vietas. Nereti gadās, ka cilvēkam uz dažiem gadiem pazūd iespējas sēsties pie stūres, iemaņas nepraktizēšanās dēļ krītās un atsākot braukt reizēm nostrādā baiļu faktors un viņš nespēj pirmos mēnešus saņemties izspiest vairāk par noteikumos atļauto ātrumu.
Šo iemeslu dēļ efektīgāk izlīdzināt savstarpējo cieņu starp braucējiem, ir pieredzējušo ierobežošana, jo viņi pratīs tikt galā ar transportlīdzekli arī pie mazāka ātruma, atšķirībā no nepieredzējušiem pie lielāka. Likumdevējiem ir jādomā par visiem autovadītājiem, nevis tikai par nospiedošo “pieredzējušo” vadītāju vairākumu.
Neuzskatu sevi par iesācēju un nevaru savus 7 gadus skaitīt pie pieredzējušajiem.
Konkrēti ieteikumi šeit nav vajadzīgi. Pakāpeniski ir jāmaina sistēma un domāšana. Jebkādā veidā. Jo galvenā problēma rodas tajā brīdī, kad vēlamies latvietiskā garā spējīgākos padarīt par pelēcībām. Mēs tā neapzināti daram pilnīgi ar visu: “ir pieredzējušo ierobežošana, jo viņi pratīs tikt galā ar transportlīdzekli arī pie mazāka ātruma, atšķirībā no nepieredzējušiem pie lielāka”. Un neviens nedomās par nespējīgo ķerstīšanu un sūtīšanu mācīties braukt drošāk.
Sistēmas problēma ir tajā, ka izveidotā darbu dalīšana (noteikumu izstrādātāji, sodītāji, braucēji un lēmumu pieņēji) nedarbojas dēļ braucēju dažādības, dēļ ceļa apstākļu maiņas (tumš, gaišs, lietus, sniegs,daudz/maz mašīnu u.t.t.).
Sistēma parasti šādās situācijās darbojas tā, ka visi sistēmā iesaistītie piedalās arī pārējās funkcijās – sodīšanas, noteikumu izstrādāšanas u.c. Šāda sistēma darbojas ar daudzu sarežģītu komponenš iesaistīšanu – apmācības, internets u.t.t. Tas viss tā arī darbotos. Iespējams.
Piemērs – stāvot rindā, visi organizējas rndā stāvēšanai. Ja viens lien priekšā,visi organizējas tā nelaišanai. Bet patiesībā visiem vajadzētu pīpināt – lai valdība ļauj fiksi braukt ar atļautajiem 90kmh!
A kaa buutu, ja ar fleksi tos paaris mobilos radarus nozaagjeet un Daugavaa iekshaa? :))
Al,
Nekas jau īpašs nebūtu.
Kādi trīs līdz pieci gadi cietumā? Nezinu, neesmu jurists.
Vienīgais, ka nevarētu tikt līdz Daugavas ūdenim, jo blakus stāvošie policisti tevi nobremzētu pusceļā.
Nu jaa, taa nu vinji staavees blakus …. somijaa 1/2 no shitiem jokiem ir ar aizkraasotiem objektiiviem redzeeti :))))
Policistam nav izdeviigi staaveet blakus radaram, jo “fig” pie pieciisha tiksi 🙁
A konkureet ar fotoradaru pagruuti 🙁
Ja nu vieniigi vinjsh savu cepuri pacelj priekshaa foto un tad ar rokas radaru kjer :))))
Nepievienojoties tiem, kuri uzskata, ka “vienu jau var” un “es taču māku braukt arī uz 150 km/h), gribētu atzīmēt, ka tik tiešām, atšķirībā no citām valstīm, pie mums nereti ātrumu ierobežojošo ceļazīmju izvietojums šķiet veidots nevis ar domu sakārtot un padarīt drošu satiksmi, bet gan sodīt autovadītājus (klasiskie piemēri ar ceļa remontu, kurš ir beidzies/nav sācies, bet zīmes joprojām stāv). 3 nedēļas braukājām pa USA (vai ir vērts pieminēt, ka uz ceļiem neredzējām NEVIENU risi, lai arī fūres tāpat tur braukā un vasarā ir krietni karstāks kā LV?) un visu laiku bija sajūta, ka atļautais ātrums (apdzīvotās vietās, līkumos u.tml.) ir tieši tik liels, lai braukšana būtu droša un nerastos vajadzība to pārkāpt. Nu OK, uz lielajām štrāsēm gan braucām ar kādiem +10 km/h, tāpat kā Latvijā 🙂
Bija arī daudz zīmju par to, ka uz ceļa var būt izvietots radars, bet pašus radarus gan nemanījām – nezinu, kas viņiem tā par sistēmu, laikam arī strādā ar pārvietojamajiem radariem. Vairākās vietās bija radars, kurš uzreiz lieliem cipariem rāda, kāds ir mašīnas ātrums (šķiet, pie mums viens tāds arī ir).
=> ZBH
Redz, tā ir tava versija, ka distances ievērošana ir priekš tiem, kas apdzen! Mana versija – distances ievērošana ir priekš paša autobraucēja drošības, lai varētu laicīgi sabremzēties nepieciešamības gadījumā. Ja kāds idiņš grib skriet garām, viņš to izdarīs jebkurā gadījumā. Ja kāds grib ielīst starp tevi un tev priekšā braucošo mašīnu, viņš to darīs; ja nebūsi ievērojis distanci, visdrīzāk viņš tevi spiedīs grāvī. Es personīgi neesmu tik lepns, lai šādus idiotus nepalaistu un pasargātu savu veselību, bet cik saprotu, tavs latviesh lepnum iraid tik makten liel, ka tu nebut laist nevien kropl sev prieks, lai tur vai plist, vai lust. Ta tik turet, cienitais!
Nu visi nu tādi ‘noteikumu’ aizstāvji saradušies, ka prieks. Nav brīnums, visi kam galvas strādā jau sen ir no valsts migrējuši nafig 😉 , a pāris gudreļi te vēl ir, kas ievēro noteikumus, un maksā nodokļus plus PVN. Zivtiņš pasvilps un jūs paši bikses novilksiet da i pakaļu pagriezīsiet, galvenais – lai tik nav karš, ne ?
90 Km/h ir VECA norma, kas ir jāatjaunina tāpat kā programmatūra un viss pārējais. Mēs vairs sen neskatāmies TV pa melnbaltu kristāla bumbu, bet joprojām braucam uz 90Km/h tāpat kā tad un ar to lepojamies, ja ? Labi ir, lepnie ‘prātīgie’ tautieši, datorus pa logiem ārā lai nenesās prāts muļķības rakstīt, nopērciet antikvariātā kādu melnbalto TV, saeļļojiet moskviču un – aidā, uzlieciet uz vinila plates ‘dzeltenos aizkarus’ un dzīvojiet savos 70-tajos, bet nu nesmirdiniet gaisu tiem, kas dzīvo !
Par to runu par distancēm un priekšā līšanām etc – protams, tas kaitina un ir slikti kad lien priekšā, bet nu n-tās reizes esmu vilcis pa Ventspils šoseju, kur aiz fūres ir sakrājies ‘vilcieniņš’ ar kādām 7 mašīnām. 2 no tām brauc totālie ņuņņas kas neko nevar izdarīt, otros 2 brauc tādi kam mašīna neko neļauj izdarīt un tad ir kādi 3 kas kautkā mēģina tam visam tikt garām. Protams – ņuņņas gānīsies ka visi tik agresīvi tik agresīvi (jo paši ir lohi). Tie kam neiet tās mizas ar ko viņi brauc, arī gānīsies, ka nedabū ieskrieties lai paietu ņuņņām garām (un man viņu ir žēl un es viņus saprotu, bet nu neko nevaru palīdzēt). Un tagad seko pats labākais – man viņu problēmas ir pofig, jo es nospiežu un man iet un es izmantošu iespēju lai vilcieniņu apdzītu pa vienam vagonam vien. Lai viņi tur pukšķina ja viņiem tā patīk vai citādi nesanāk, pāris muļļas uz ceļa nedrīkst ietekmēt manu dienas ritmu un plānojumu. Ja es braucu ar auto, es viennozīmīgi rēķinos ka galā nonākšu ātrāk nekā izmantojot vilcienu vai autobusu, un tad tā arī braucu.
Vaards : Krastenee pirms gad-diviem ar jaun BMW kaad crash viens purns uztaisiij, aceries? taa ka dom2 aatrums 120 – tas veel iraid Q.
sheit aciimredzam pieraadaas psihologijs princips, ka vairaak kaa 50% domaa, ka vin kauko dar labaak par videejo aritmeetisko tautiet.
spd : paskaidro uz pirkstiem, nafig tev kretinee aiz fuurs seedoss moskaabels? nafig tev neir pofig?
un citaadaak kaa par pasiiviem piderasinjiem saukt tos, kas slurainaa laikaa ielien prieksaa 2m no bamper, nevar.
Scorpion : “Nav brīnums, visi kam galvas strādā jau sen ir no valsts migrējuši nafig ;)”
jautaajums – ko ta tu te veel? :g: tav galv pat seenj lasiisanai neder? :g:
skatoties uz 76.scorpion un līdzīgiem komentiem varam secināt, ka šajā zemē vēl ilgi nebūs ātras un normālas satiksmes
diemžēl tā viš i, nu tādi nu mēs esam – nezkur jāskrien, nezkas jāgrābj, nezkāpēc nespējam vienkārši baudīt dzīvi, nezinkādēļ lielākais prieks otram uzd… utml
hrm, ja godīgi tad spriežot pēc komentiem Tvaika ielā ievilkts internets.
ZBH, vispār, tu esi čuguna lējējs ar diplomu, ne ? Es stabili domāju ka es kautko daru labāk par vidējo aritmētisko tautieti. Paskaties pats spogulī un uzdod sev jautājumu:
1) vai tu gribētu sev vidējo aritmētisko latvieša algu;
2) vai tu gribētu sev vidējo aritmētisko latvieša auto;
3) vai tu gribētu sev vidējo aritmētisko latvieša dzīvokli;
4) vai tu gribētu sev vidējo aritmētisko latvieša kredītparādu;
5) vai tu gribētu sev vidējo aritmētisko latvieša laimes sajūtu.
Man visi pieci rādītāji ir virs vidējā aritmētiskā un es to zinu un ar to sasodīti lepojos. Un mans vidējais ātrums uz šosejas attiecīgi ir arī virs vidējā aritmētiskā.
Arī kapakmens tev noteikti būs virs vidējā aritmētiskā.
Zinot labi, ka tikšu atkal kritizēts, piebildīšu vien nedaudz. Pilnīgi atbalstu, ka uz labas kvalitātes ceļiem vajag palielināt atļauto ātrumu. Taču nevaru pieņemt par normālu tos “džigitus”, kas vīlē pa Baltezeru uz 120 (kā arī ar saviem džipiem sekmīgi sitās). Ja uz jaunā Tallinas šosejas posma uzliks 110 vai 120 zīmi, tikai atbalstīšu to un arī braukšu ar atļauto ātrumu. Ja uzliks 150, braukšu arī. To varu es un arī mana “miza” bez emocijām. Svarīgi ir to uzturēt kārtībā visu – gan “mizu” gan savu fizisko un psihisko veselību. Taču, ja šīs zīmes nav, jābrauc noteikumu robežās, vai nu tas patīk vai ne. Tieši to jau palīdzēs saprat fotoradari. Kam ātrāk, kam vēlāk (dārgāk) pieleks. Tas katra ziņā. Toties tas ir sākums ceļam no bardaka uz kārtību. Un mazāk līķu būs – to es zinu noteikti. Tiem, kuri neatceras vai nav piedzīvojuši, atgādināšu – līdz 1975. gadam (piedodiet, ja par gadu kļūdos) visā bijušajā PSRS uz ceļiem nebija 90 km/h ātruma ierobežojuma. To ieviesa, acīmredzot, apstākļu spiesti. Jā, arī man riebjas, ka vēl vairākas nedēļas uz ceļa pēc remonta stāv pagaidu zīmes ar 70 vai 50 cipariem. Jā, es neesmu gluži tik liels lohs, lai arī šīs sklerozes apliecības pedantiski ievērotu – jābūt tak spējīgam domāt. Ceļu direkcijas nevēlēšanos (varbūt vienīgi sava kūtruma dēļ) rūpīgāk izvērtēt un diferencēti pielietot ātruma ierobežošanas zīmes lai racionāli un atbilstoši tehniskajam stāvoklim lietotu ceļus arī neslavēju. Bet nekad neesmu atbalstījis un attaisnojis klaju noteikumu ignorēšanu. No tās rodas ārkārtīgi bīstama pārākuma un visatļautības apziņa, kas vispirmām kārtām atspēlējas (nāvīgi) pašam tās nēsātājam.
ivanZ, kas meklē tas atrod. Ja tev vajag akmeni – kas zina – moš atrodi arī. Lai dieviņš nedod ka tas tev ir vienīgā ekstra pie dzīves. Tie, kas purina pirkstu citiem, parasti paši vispirmām kārtām pa to arī atraujas ;)) Lai laba diena.
=> ZBH
paskaidroju īpaši apdāvinātajiem:
“fūre” brauc uz 85, “mosis” brauc uz 85, es braucu uz 90. “mosis” ir 2 metri no “fūres”. Redzu 2 problēmas: (1) “fūrei” strauji bremezējot, “mosis” būs pankūka, kā rezultātā arī mana veselība pakļauta briesmām; (2) apdzīt šo jauko “vilcienu” ir diezgan nereāli, braucot uz 90 un pat 100. Kā jau teicu, ja viņi abi brauc uz 90 – neiebilstu, ja vien tiek ievērota normāla distance starp mašīnām, lai dzīvē nerealizētos (1) scenārijs, ko tikko izklāstīju.
Ja runājam par “slurainaa laikaa ielien prieksaa 2m no bamper” – nevienā vietā neesmu apgalvojis, ka tas ir kaut kas atbalstāms.
p.s. man izskatās, tu tāds baigi norūpējies pa to seksuālo līniju – iesaku palasīt http://en.wikipedia.org/wiki/Psychological_projection
Kaa tas jadara
uztaisiju CP Fotoradaru karti 🙂
Scorpion: Logjiski spriezhot, ja tev 4. raadiitaajs ir virs “videeja aritmeetiskaa latviesha”, tad skaidrs, ka esi paceelis virs videejaa 3. un sevishkji jau laikam 2. (vissvariigaako?) raadiitaaju tavaa sarakstaa. Vieniigi ceru, ka tava virs “videejaa aritmeetiskaa latviesha” laimes sajuuta neaizmiglos tev kaadaa briidii acis un radiniekiem nevajadzees tavaa vietaa noliidzinaat tavu virs videejaa aritmeetiskaa krediitparaadu.
aatri braukt maak katrs idiots, nesaprotu ar ko visi tie lielie skreejeeji lielaas. braukt aatri un labi ir cita lieta kura naak kopaa ar praatu un pieredzi
Atbalss: Ceļu policijas fotoradaru karte | Pods.lv
Zini ar ko tie skrējēji lielās, tu siera desa ? Ar šito: http://www.speedcam.co.uk/gatso2.htm
Over and out. Nevar būt sarunas starp cilvēku un suņiem.
Jā, šoreiz jāsaka paldies “siera desai” (kā to mīļi dēvē mazais skarbais skorpioniņš). Bildes, ko kuplā skaitā varam ievērtēt tikai apstiprina manu domu – nepieciešams liels daudzums lētas kamuflāžas, ko var tiražēt un regulāri nomainīt izdemolētās. Jāatceras kaut vai Polijā populāro policistu finiera maketu efekts. Svarīgi ir iegūt labu rezultātu ar maziem izdevumiem.
Tiem visiem, kas klaigā par to, ka noteikumi nav adekvāti.
Iespējams. Taču vienīgais korektais veids kā to risināt, ir panākt, lai noteikumi tiek izmainīti. Un kamēr tie nav izmainīti, tos ievērot. Punkts.
Tieši tā – noteikumi jāmaina kabinetos, ne haotiski uz lielceļiem!
P.S Satrieca tās 4 garās lpp ar demolēto radaru fotogrāfijām; tas lika nostāties pilnībā siera desu nīdēju pusē! Lidojošās siera desas – nost no Latvijas ceļiem!!
ojā, tas ir sviestainākais pamatojums kādu es esmu dzirdējis lai brauktu uz 110… motors redz labāk rūc… un tieši tapēc ir jāapdzen kolonnas, kuras brauc uz 90-100kmh, jo redz… vajag braukt tā, lai motors skaisti skan…
piedod, bet tas ir infantīli.
tev pasham auto vispaar ir?
es aizfuureem braucot esmu sakjeeris paaraak daudz akmenjus, taapeec parasti censhos apdziit. arii redzamiiba neapmierina, braucot aiz fuures.
Tas tik laika jautājums kad tos radarus, nodedzinās, nofenderēs, sašaus ar biisi vai paintbola šauteni aizšaus ciet objektīvu vai kā citādi, vai vienkārši pārbrauks pāri ar lēni braucošo kamazu, katrā gadījumā pirmie kas viņus gribēs salauzt ir bāliņi no CP jo piķa kāšana ta samazināsies, a naudu ta vajag visiem. Un tie kas grib un var braukt gan jau ka ir iemaksājuši lai viņiem vienmēr ir aktuāla info, pazvanīs un paprasīs uz tādas šosejas ir, ā nav nu tad gāžam. Galīgi nebūtu par tiem radariem dusmīgs ja sodītu tikai tos kas virs +20 Cerams jau ka pretībraucošie pamirkšķinās ja nu šie būs salikti ceļa malā.
Scropion : man pilliig pie virs videejaa aritmeetiskaa veel 2.0 kaajaam, cik tu nemeeraa kruts. es cer, ka tev kaa kaartiigam izcilniekam patraapiisies tik ret uz muus celiem sastopamie greider kaa vienam taadam pasam veiksminiekam pirms gad vai diviem. vinneris toreiz sport roverii apsit tikai sav gimen, necereet veiksm paareejiem.
spd : ieturot normaal distanc, tev jaabuut ph5.5, kas paliks no moskaabel, taa ka neliekulo, bidarasin. iipas tev iesak palasiit link http://lleo.aha.ru/na/
kas notiek, kad aatrie brauceej dabon arri aatr stuur griest, un viniem iist nesanaak, var noveerot Kangar kalnos, akal “jauns pagrieziens” vienaa liikumaa.
Pareekjini, ja viens radars izglaabs kaut vienam cilveekam dziivibu, tas jau buus sevi 10reizes atpelniijis.. nejau naudu iekaseet ir galvenais, bet civilizeetu braukshanas kultuuru iemaaciit cilveekiem.
Nu mani ar kādus 2 mēnešus skaista zibspuldze paķēra pie Spices.. Mēnesi sēdēju un gaidīju to vēstulīti.. Nu tagad trakoti priecīga sēžu, ka tā arī nekas neatnāca..
Braucu kkur apm +16km/h , parasti ievēroju ātrumu, bet nevarēju izturēt, ka busiņš vilkās pa priekšu, un brīdī, kad apdzinu.. :”Smaidiet”!
Šodien palasot info, sapratu, ka par tiem +10 – 19km / h nav izdevīgi sodīt, jo policijai katrs sods izmaksā 1ls (soda izsūtīšana) , bet sods tiek maksāts valsts kasē.. Tāpēc viņiem nešķiet svarīgi (un būtībā tā jau arī ir) sodīt par tiem pāris km..
meiteniit, tur jau tā lieta, ka viņiem vienalga vai sods ir 5Ls vai 30Ls. Jo abos gadījumos viņiem izmaksas ir 1Ls, bet ienākumi 0Ls.