Periodika.lv – digitālā bibliotēka internetā

Šodien tiek atklāta digitālā bibliotēka internetā Periodika.lv.

Šodien, 2. jūlijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Jēkaba ielā 6/8 2. stāvā tiek atklāta jauna Nacionālās digitālās bibliotēkas (LNDB) kolekcija „PERIODIKA”.

Tas ir tas, kas visvairāk ir vajadzīgs interneta lietotājiem.

Tagad varēsim atrast vecos laikrakstus, mēnešrakstus un citus periodikas latviešu, krievu un vācu valodā. Uz doto brīdi ir ieskenēti materiāli no 1895 līdz 1957.gadam.

Pirmo reizi plašam lietotāju lokam Nacionālā digitālā bibliotēka piedāvā iespēju meklēt visdažādāko faktoloģisko materiālu vēsturisko laikrakstu pilnos tekstos, kā arī pārlūkošanu lapu pa lapai pēc to nosaukumiem un datumiem lietotāja datora ekrānā.
Ko par svarīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē rakstīja tā laika avīzes? Kāpēc Eiropā no kuršiem baidījās vairāk nekā no mēra? Ko par nākotnes mājām domāja 1939. gadā? Tas viss un daudz kas cits atrodams jaunajā digitālajā kolekcijā. Piekļuve internetā www.periodika.lv. No LNB datoriem periodika.lndb.lv pieejami arī ar autortiesībām aizsargātie raksti.

Par šo visiem darbiniekiem no Latvijas Nacionālās Bibliotēkas, kā arī citām iestādēm no manis lielais paldies!

Šis ir pirmais posms vērienīgam projektam pakāpeniski digitalizēt un padarīt pieejamus visus Latvijā un trimdā izdotos laikrakstus, gan modernajā rakstībā, gan vecajā drukā.

Jau šobrīd digitālā kolekcija „PERIODIKA” aptver vairāk kā 300 tūkstošus lappušu no 39 laikrakstiem, mēnešrakstiem un citas periodikas latviešu, krievu un vācu valodā, sākot ar Latvijai īpaši nozīmīgu laika posmu – no 20.gs. 30. gadu beigām līdz 20.gs. 50. gadiem, kas atspoguļo piecas dažādas ideoloģijas. Digitāli lasāmi tādi savulaik nozīmīgi laikraksti kā „Jaunākās Ziņas”, „Cīņa”, „Tēvija”, „Padomju Latvija”, „Rigasche Rundschau”, „Za Rodinu”, „Segodņa”, arī reģionālie un vietējie laikraksti „Kurzemes Vārds”, „Brīvā Venta”, „Zemgales Balss”, „Cēsu Vēstis” un daudzi citi. Pieejamas arī Saeimas stenogrammas, Izglītības ministrijas un Iekšlietu ministrijas mēnešraksti.

Materiāli ir ieskenēti un papildus arī noindeksēti. Tā kā ir iespējams atrast nepieciešamo informāciju. Vienīgi slikti ir tas, ka šī informācija nav tekstuālā formātā. Bija jāskrien pa darbiem un ātrumā nepamanīju, ka tur ir pieejami dažādi formāti. ;)

Atrastos vārdus iekrāso. Gluži kā pēc Googles labākajām tradīcijām. Nedaudz biedē tas, ka to visu kustina lieliskās Microsoft tehnoloģijas, kas diemžēl nevieš uzticību. Ne tāpēc, ka tur nemākuļi ir programmējuši, bet gan tāpēc, ka tas maksā bargu naudu un sistēma jau šobrīd ir diezgan lēna. Baidos, ka šodien vai rīt tas serveris varētu neizturēt slodzi.

34 komentāri par “Periodika.lv – digitālā bibliotēka internetā

  1. Atoms

    var dabūt tekstuālā formātā, acis paņem rokās :)

    Arājs atradis naudas podu

    Jērcēnu pagasta bij. Ķeižu muižas robežās, arot pļavu upes krastā pie Valmieras pagasta robežas, atrasts alvas pods ar vairāk litriem veclaicīgas sudraba naudas. Turpat atrasti ari cilvēka kauli, saktas un citas senas rotaslietas, kas bijušas satītas bērza tāšu pinumā. Naudas pods gulējis tūlīt zem velēnas, tās vietas tuvumā, kur atradies liels akmens. Podu arkls pāršķēlis vidū pušu . Monētās salasāmi gada skaitļi 1420, 1516 un 1555. Viena daļa izkaisīta vai sabirzusi, jo laika zobs krājumu stipri bojā-jis. Naudas pods ar palikušām monē-tām un senlietām nosūtīts pieminekļu valdei. Netālu no atraduma vietas ir veca kapsēta, kur priekškara gados uzrakti seni ieroči un bruņas. Uzglabāju-šies arī vairāki nostāsti, ka zviedru kara laikā Jērcēnu pagasta robežās ielenkts kāds zviedru pulks, kas vedis līdzi ķēniņa kasi. Nauda sadalīta starp virsniekiem, kam dots rīkojums naktī izlausties cauri ienaidnieka lokam. Domājams, ka uzartais naudas pods ir kā-da šo virsnieku traģēdijas liecinieks.

    Atbildēt
  2. Jānis

    Kā tad nav tekstuālā veidā? Ja labi ieskatās, tad tajā pašā skatā ir iespējams pārslēgties uz “teksta skats”, līdz ar to viss ir smukā plain tekstā.

    Atbildēt
  3. zooey

    cik saprotu, tad viena no veidotājām pamatīgi lamājās savā cibā par šo projektu, bet godīgi sakot izskatās uztaisīts godam. cepuri nost, zinot kādā kvalitātē latvijā tomēr tiek palaisti projekti

    Atbildēt
  4. Reinis

    Tiem, kas bija gatavi pameklēt, šis serviss bija pieejams jau labi sen Beta versijā. Varbūt ar mazāk iespējām, bet tomēr.

    Atbildēt
  5. P.S.

    Jūs šito pamanījāt – “* Ievērojot Autortiesību likuma 23. pantā noteiktos ierobežojumus, pilna laikrakstu kolekcija (izdevumi, kas jaunāki par 1938. gada 1. jūliju) ir pieejama tikai Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītājiem no LNB iekšējā datortīkla.”

    Atbildēt
  6. CooLynX Raksta autors

    Reinis, vari piespraust sev pie pakaļas ordeni, ka esi varonīgi visu šo laiku turējis sveci zem pūra – kā to būtu darījis jebkurš īstens latvietis.

    Atbildēt
  7. Agris

    P.S., bet ko bibliotēkai būtu jādara – jāpārkāpj likums? Bibliotēka likumus neizdomā, taču izskatās, ka ir viena no retajām iestādēm, kas vismaz mēģina ievērot.
    Šajā punktā kaut ko mainīt var tikai simts “viedajie”

    Atbildēt
  8. noisex

    nu es to zinaju sen, jo pazinja stradaa komandaa, kas shito veido :) ..bet nu labs darbs, kas padarits…bet cik vel priekshaa…cik vel diskspace bus vajadzigs…mmmhmmm

    Atbildēt
  9. archaic

    A es dabūju šādu rakstu :D Bet pasākums patiešām apsveicams.

    Error: File: OlvRepository.cpp Line: 1168 Error Message: COlvRepository::ReadXml – failed Unspecified error: File: OlvRepository.cpp Line: 1596 Error Message: COlvRepository::ReadFile – Cannot read ‘JAZ/1940/03/14/TOC.xml’ file from envelope. Unspecified error: File: OlvEnvelopeObject.cpp Line: 809 Error Message: \\Lnb-olive1\Olive\ReposFull\JAZ\19403\14\TOC.xml contains an incorrect path.

    Atbildēt
  10. ee

    Daži raksti ieskanēti tā nevisai un dabū interesantus tekstus “.Pie sirma k^avfra^Jc ‘ ap*. ,’ . • ? *Pienākusi saulaina rudens«melancholijas!nn njjeia pilna BēcrJU&fiena.”. Kopumā projekts apsveicams.

    Atbildēt
  11. bush

    labā ziņa ir tā, kā:

    “Digitālā kolekcija pieejama interneta mājaslapā “www.periodika.lv”, kurā, ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvošās autortiesību aizsardzības normas, publiski pieejami laikraksti, kas publicēti pirms 70 gadiem un vairāk. Tomēr LNB risina sarunas ar Autortiesību aģentūru, lai internetā būtu pieejami arī tie laikraksti, kas publicēti pēc 1938.gada 1.jūlija.”

    no delfiem.

    Atbildēt
  12. dewy

    *****************************# CooLynX: 2008.07.02 @ 11:22:03

    Reinis, vari piespraust sev pie pakaļas ordeni, ka esi varonīgi visu šo laiku turējis sveci zem pūra – kā to būtu darījis jebkurš īstens latvietis.
    ********************************

    Tu mūždien augstumos, nemāki piekāpties, ka kāds kaut ko pasaka… Ahūnais Tu latviešu patriots atradies…. :D

    Atbildēt
  13. CooLynX Raksta autors

    dewy, es noteikti neesmu īstens patriots, jo kā netipiski latvietim – publicēju un dalos ar informāciju, kas man ir pieejama.

    Es zinu, ka šajā ziņā pilnīgi nekas nav mainījies, jo ar šādām situācijām saskaros jau kopš 1999.gada. Tā kā tev ir pilnīga taisnība – es joprojām neesmu mainījis savu attieksmi pret pervonahiem – kā es viņus nīdu gandrīz desmit gadu garumā, tā es arī turpināšu nicinoši izturēties arī turpmākos. amen :)

    Atbildēt
  14. A.Z.

    kaut kaa sen jau vajadzeeja. it iipashi taapeec, ka senaakos eksemplaarus (liidz 1945) nedriiksteeja arii kopeet. arhiivus arii vajadzeetu digitalizeet. 100%-iigi. tad arii normaali naacija varees darboties.

    Atbildēt
  15. Vaards

    1. ZBH, lasi autotiesību likumu. Autortiesības ir spēkā visu autora mūžu un kad mūžs ir izbeidies, tad vēl 70 gadus mantnieki var par to priecāties. Tātad LPSR KP izbeidzās 1991.gadā (varbūt vēlāk pat? Varbūt pagrīdē vēl tagad darbojas, kā 1905.gadā?),tātad pienāc 2061.gada 31.decembrī. Un cik zinām, tad visas PSRSsastības pārņēma Krievija – vari no viņiem nopirkt tiesības paskatīties šos papīrīšus.

    2. CooLynX: 2008.07.03 @ 10:34:05 Pilnīgi piekrītu. Žmotus jāaudzina! :D

    3. A.Z. Būsi kut ko saputrojies. Skat. punktu 1.

    Atbildēt
  16. ZBH

    Vaards : PSRS neir pat PSKP, kur nu veel LKP. Preses Nams mozj Krievijai pieder? vrodi LKP iipasums biij. otkaart, es ne par to, ka autortiesiib nebuut, a par to, kam mzdu maksaat.

    Atbildēt
  17. AizliegtsV

    ZBH: Hmm, nau kaut kā dzirdēts, ka bibliotēkas par katru pēdējo papīrīti (lasi-izziņu) prasītu naudu, tā ka tas finansējums ir tāda visai relatīva lieta….

    Atbildēt
  18. Jānis

    ZBH atkal “uzdevumu augstumos” izrunāšanās prasmē. Kāds sakars Geitsu fonda naudai ar laikrakstu digitalizēšanu? :) Eh. Otrkārt, arī arhīviem bija/ir pietiekami liels ERAF finansējums, un ne tikai.

    Atbildēt
  19. ZBH

    Jānis : nu un atbirums pa malaam no taa finanseejum pietiekam mazs? cik ta projekcijs skener arhiiviem iraid, vesels viens? kuraa ERAF projektaa piegaadaats? radurakst lapaa taapat neks neliecin, ka tiem buut kaads ERAF finanseejums caur gaajs.
    bet ne par to sir bor. sir bor pa to, ka b/u kompj akcijaas, kuraas Geitss piesviezh savs fantjiks, es arhiivs neiru redzeejs piemineets, vis laik biblen. nu i padomaa, kuram tad iraid briivie liidzekl grjoban projekcijs skener pa ar kaart 100k$ iegaadei, a kuram neir. vai pagaajushaa gad dzelzh server, uz kur glabaat paars desmits TB (lai man kaads nesadomaat rakstiit shiandiens 1TB HDD cen).
    btw, biblens lien zem Academic License, a arhiiv nee. opaa, akal par to pas miljon var vairaak atlicinaat citaam lietaam.

    Atbildēt
  20. Grrr

    ZBH & Vaards: ar autortiesībām ir vēl ļaunāk. Dzirdēju pieminam, ka vai nu jau likumā ir, vai arī grib, lai autortiesības tiem, kas tika padomju laikā aizliegti publicēt, tiktu pagarinātas par PSRS esamības laiku Latvijā — tobiš par gadiem 40+ !

    Atbildēt
  21. Atbalss: E-bibliotēka internetā | Pods.lv

  22. Nezinītis

    Labdien! Visumā ļoti apsveicama ideja, kurai vajadzētu atrast naudu vairāk un vairāk, lai šo lielo darbu varētu ātrāk pabeigt un lielāks cilvēku skaits varētu iepazīties ar mūsu periodiku. Vēl taču paliek žurnāli, kuru pirmās republikas laikā arī bija ļoti daudz un pat ļoti interesanti un saistoši. Lai veicas šajā smagajā, bet visiem ļoti vajadzīgajā darbā. Ļoti interesants bija žurnāls Mednieks un Makšķernieks

    Atbildēt
  23. eliksīrs

    Ikviens latvietis var justies ļoti turīgs(garīgi bagāts) jo mums ir šāda mājaslapa http://www.periodika. lv un Radio 3 Klassika ,pirmajā gadījumā varam apmierināt savu interesi par senču ,nācijas neseno dzīves periodu ,otrajā klausīties pasaules labāko skaņdarbu atskaņojumus un tas viss par balltu velti!!!
    Mīlu savu valsti Latviju!
    Veiksmi un mīlestību visiem tiešajiem ar šo projektu strādājošajiem !Paldies Jums no dziļiem dziļiem laukiem kur tomēr lēnām rulle internets un labi parraida radio.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>