Monthly Archives: January 2008

Studiju un studējošā kredīti

Man ir paveicies, jo savulaik par studijām nebija jāmaksā, tā kā biju teicamnieks un saņēmu paaugstināto stipendiju. Pēc tam sāku strādāt un biju spējīgs samaksāt par studijām pats, bet grūtākajos brīžos piepalīdzēja vecāki. Bet ir cilvēki kuriem dzīvē veiksmes ir mazāk, tad viņiem ir vai nu jāatsakās no studijām vispār, vai arī jāņem kredīts. Agrāk, kad kredītus studijām nevarēja dabūt, daudzi mani kursa biedri neturpināja mācības, bet aizgāja strādāt. Šobrīd viņi būtu paņēmuši kredītus. Es no studiju un studējošo kredītiem neko nesaprotu, bet man šķita interesants rakstiņš par Endija pieredzi ar kredītiem.

No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.

Varbūt kādam studentam noderēs, lai nesastrebtu karstu.

Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.

Es vispār nemīlu dzīvot uz parāda, lai gan esmu pircis preces uz nomaksu un nenožēloju, ka tā izdarīju.

Eiropas augstākā tiesa lemj par labu pirātiem

Eiropas augstākā tiesa aizstāv failu apmaiņas tīklu lietotāju privātuma tiesības.

Eiropas augstākā tiesa nolēmusi, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums atklāt interneta pirātu vārdus un adreses ierakstu kompānijām un filmu studijām, ziņo Associated Press.

Tiesas procesā tika atbalstīta Spānijas kompānija Telefonica SA, kura atteicās izdot personālu informāciju par saviem klientiem, kuri izmantojuši failu apmaiņas programmu KaZaA, lai nelegāli izplatītu failus, kuri pieder Francijas bezpeļņas mūzikas un filmu producentu grupai Promusicae.

Tiesa spriedumā norāda, ka cilvēku vārdi vai adreses var tikt izdotas policijai tikai kriminālprocesu izmeklēšanā.

Tik tālu ir forši, bet jāņem vērā tas, ka pastāv neliels risks, jo katrā Eiropas Savienības dalībvalstī var izstrādāt savus iekšējos likumus saistībā ar šādiem gadījumiem. Latvija izceļās ES dalībvalstu vidū ar savu pārspīlēto uzcītību – piemērojot likumus, kas parasti ir daudz bargāki nekā citās valstīs.

Sīkāk iekš Associated Press un preses relīzes iekš ComputerWorld.

Austrālijas pludmale

Es esmu viens no tiem, kurš nekad nav bijis Austrālijā, bet ļoti to vēlētos kādreiz izdarīt. Iespējams, ka pie vainas ir krāsainie žurnāli ar koalas lācīšiem, ko bērnībā šķirstīju, kad biju aizbraucis pie tantes ciemos. Viņai onkulis dzīvoja Austrālijā un bija savedis kaudzi ar foršiem žurnāliņiem, kuros bija tik pat foršas fotogrāfijas. Loģiski, ka pēc šādas literatūras apskates man ir radies labs priekšstats par šo tālo zemi un ir neaprakstāma vēlme turp kādreiz doties. Nu labi, pietiks lirikas. Te būs nedaudz no skarbās realitātes. ;)

Ik pa laikam palasu, ko raksta Reinis par saviem piedzīvojumiem Austrālijā. Pēdējais ieraksts ir par karsto Austrālijas pludmali.

Tagad tu sēdi uz karstām smiltīm, viss iesmērēts, spīdīgs un lipīgs – kas nudien ir tieši tāds agregātstāvoklis, kāds man pludmalē ir nepieciešams. Pēc pusstundas tu esi ne tikai lipīgs un spīdīgs (jo jāsmērējas šeit ir konstanti), bet arī smilšains, jo vējā aizpūstie smilšu graudiņi ar sajūsmu pielīp pie lipīgi mitrās ādas. No lielā karstuma tu, protams, svīsti. Tas tevi padara vēl mitrāku un, attiecīgi – vēl smilšaināku pilnīgi visās vietās, arī tajās, kurās smilšu parādīšanās varētu būt raksturojama “eu, kā TUR var smiltis tikt?”. Cepuri tu drīksti noņemt tikai tad, kad ej peldēties – pretējā gadījumā saulesdūriens garantēts.

Tā kā man īpaši nesajūsmina karstums, tad stipri apšaubu, ka šāds jūrmalas apmeklējums man patiktu. Bet uz Austrāliju tāpat gribu aizbraukt.

Google Reader pieliek publicēšanas laiku un jaunus karstos taustiņus

Labu laiku atpakaļ biju dzirdējis runas par to, ka Google Reader ar lielu aizturi apseko RSS barotnes un tādējādi padara bezjēdzīgu šī servisa lietošanu. Pēc idejas RSS burvība slēpjas tajā momentā, ka šīs tehnoloģijas lietotāji parasti ir pirmie, kas uzzina par jaunākajiem rakstiem dažādos resursos.

Google Reader publicēšanas datums

Google Reader tagad ir pievienota iespēja redzēt raksta publicēšanas laiku. Attiecīgi mēs varam redzēt ar cik lielu aizturi tiek vāktas ziņas šajā RSS lasītājā. Lai arī ik pa laikam lietoju šo servisu, tomēr pats šo jauno fīču nebiju pamanījis. Starp citu, 50% no mana bloga RSS lasītājiem, izmanto Google Reader.

Continue reading

DreamHost noskaita no klientu kredītkartēm $2100000

Interesantu ziņu izlasīju pie Jāzepa blogā.

Pirms vairāk kā nedēļas viņiem sanāca lielas problēmas viena skripta un viena darbinieka dēļ. Šis skripts pārbauda, vai lietotāji ir apmaksājuši visus rēķinus līdz šodienai. Ja nav samaksājuši, tad skripts no tiem lietotājiem, kuriem šajā sistēmā ir reģistrēta kredītkartes informācija, atskaita nenomaksāto summu. Problēma bija tā, ka šim skriptam varēja speciāli norādīt, kas “šodiena” ir. Turklāt “šodienai” nebija nekādi ierobežojumi. Pirms desmit dienām dreamhost.com darbinieks, kurš palaiž šo skriptu, sajauca 2007 ar 2008 un izsauca šo skriptu tā, it kā todien būtu 2008. gada 31. decembris (nevis 2007. gada 31. decembris, kā bija domāts). Tā rezultātā vairākiem tūkstošiem dreamhost.com lietotājiem no kredītkartēm tika noskaitītas summas par viena gada mitināšanu (sākot no 100 USD). Kopumā šie no kredītkartēm noskaitīja divus miljonus (!) dolāru, bet tas ir tikai citas šī skripta kļūdas dēļ. Ja šis noskaitīšanas skripts būtu strādājis korekti, tad viņi būtu noskaitījuši deviņus miljonus dolāru. Nākamajās dienās viņi kļūdu izlaboja, pārskaitot naudu atpakaļ.

DreamHost ir viens no lētākajiem hostinga servisiem, kas par saprātīgām summām piedāvā salīdzinoši plašu pakalpojumu klāstu. Man pat vienu brīdi bija vēlme pie viņiem kaut ko izmitināt. Starp citu, viņi ir vieni no tiem, kas aktīvi komunicē ar saviem klientiem, izmantojot savu blogu. Vairāk par šo kļūdu ar 2 miljoniem var palasīt pie viņiem.

Kā ar vienu foto nopelnīt $1000

Kā es biju iecerējis, tad raksts par pirmo Canon EOS-1Ds Mark III Latvijā ieguva nežēlīgi daudz komentārus. Ar tādu mērķi tas arī tika publicēts. Zināmā mērā, lai noslaucītu daudziem degunus, kā arī vienkārši interesanti paskatīties kā tauta cepās par to, kas lielākai daļai nekad nebūs. ;)

Woman

Šodien nejauši uzgāju vienu rakstiņu kurā ir aprakstīts tas kā var nopelnīt $1000 dolārus ar vienu fotogrāfiju.  Patiesībā tur nav aprakstīts viss tas process kā tas tiek panākts, bet vienkārši ar piemēriem un nelieliem skaidrojumiem ir apskatītas dažas veiksmīgas fotogrāfijas ar kurām kāds ir normāli nopelnījis. Tālāk jau vienkārša matemātika, ja mums ir vairākas veiksmīgas fotogrāfijas… Kā līmējās kopā tas dārgais aparāts ar šo naudas pelnīšanas veidu jeb foto biznesu? Continue reading

Mozilla, Opera, Safari un WaSP reakcija uz IE8 īpašo standartu režīmu

Opera Watch blogā ir savākti viedokļi no Mozilla, Opera, Safari un WaSP pārstāvju blogiem par Microsoft plānoto jaunievedumu – IE8 īpašo standartu režīmu. Nozare nav diez ko sajūsmināta par kārtējo weba čakarēšanas paņēmienu.

I won’t support any more cruft added to HTML without hearing the reasons. “Don’t break the Web” is a way to befuddle us. Tell us what your real concerns are and we will try to help. We are not hear to rubber-stamp the first crazy idea that you come up with.

Diezgan interesanti viedokļi un pārsvarā nosoda šo izgājienu.

Google AdWords palaiž testa servisu ar reklāmu demogrāfisko solīšanu

Google AdWords testa režīmā palaiž reklāmu demogrāfisko solīšanu. Ja reklāmdevēju interesē kāda noteikta vecuma grupa, tad tagad to varēs izdarīt.

There are two ways you can use demographic bidding. First, you can modify your bids for a particular audience segment, such as increasing your bid for 25-34 year-old males by 230%. Second, you can ask that your ads not be shown to certain demographic groups if they aren’t meeting your ROI goals.

Datus viņi iegūst no sociālajiem tīkliem.

Some publishers in our network, such as social networking sites, know the gender and age of their users because their users sign in with that information when they create a profile or fill out registration or subscription forms. Participating publishers anonymize this user reported demographic data and then send it to Google in aggregate form, allowing us to adjust which ads are shown to members of specific demographic groups.

Par lielākajiem sociālajiem tīkliem jau savulaik rakstīju. Visticamāk, ka no turienes arī nāk auditorijas demogrāfiskie dati. Datus par Latvijas lietotājiem varētu dabūt no Gmail kontiem. Nez, ir Latvijā kāds, kas profesionālā līmenī nodarbojas ar AdWords? Bez lieka ļa, ļa.

Vēl par tēmu var palasīt iekš Search Engine Land un Google Blogoscoped.