Mēneša arhīvs: oktobris 2005

PrefBar 3.2.1 dev versija Firefox 1.5 lietotājiem

Ja ir tādi Firefox 1.5 betas lietotāji, kas hroniski nespēj iztikt bez PrefBar paplašinājuma, kas vairs nebija iedarbināms pēc pēdējām izmaiņām, var iegriezties vienā japāņu lapiņā. Tā kā es japāņu valodu pārvaldu tik pat labi kā ķīniešu, tad man nesagādāja nekādas problēmas atrast vajadzīgo informāciju norah’ lapā, bet pārējiem, kas tik labi neorientējās šajās valodās, varu pačukstēt, ka īstais fails ir atrodams zem saites PrefBar 3.2.1 Dev. Priekā!

Papildināts!
Es te nejauši paskatījos, ka BlackHalt raud par to, ka viņam nekas nešancē. Ko var gribēt no japāņiem. Patiesībā jau esmu pieradis pie tā, ka PrefBar jau labu laiku kā taisa jokus. Vēl precīzāk izsakoties, ja tu vienu reiz aplauzies, tad tā rēta paliek uz ilgu laiku. Tā es pirms kāda laika klikšķināju uz visām OK pogām kā rezultātā paliku pie salauztas siles. No kā vajadzētu izsecināt, ka “jaunā” pogu kolekcija, ko it kā piedāvā PrefBar nav tas, ko vajadzētu apstiprināt ar pogu OK, jo parasti tas nav tas, ko tu ikdienā lietoji, bet gan tas, ko attiecīgais izstrādātājs bija iedomājies uzlikt kā noklusēto izkārtojumu. Nospiežot pogu “Cancel” rūdītam PrefBar lietotājam paliks viņa izvēlētās pogas, bet visa funkcionalitāte būs jau no jaunās versijas (saudzē savu prefbar.rdf, kas ir iekš profila). Vienkārši ar šo papildinājumu mēs piešķīlām šo paplašinājumu, lai tas vispār strādātu. Tāpēc domā, ko tu dari. Es jau labu laiku kā nerakstu savus “traktātus” vienkāršam mirstīgajam, bet gan cilvēkiem, kas arī ir spējīgi domāt līdzi… Apmeklējums un “gudrinieku” komentāri, lai tiek citiem saitiem.

Opera 9p1 un Firefox 1.5 Beta 2 – atmiņas rijēju sacensībās

Uztaisīju pavisam nelielu testiņu un salīdzināju jauno testa Operu ar tādu pašu testa Firefox versiju.

Man tāpat kā daudziem Firefox lietotājiem konkrēti besī šī pārlūka atmiņas rīšana un ar to saistītās problēmas. Tāpēc ik pa laikam metu aci uz konkurējošiem pārlūkiem – ar nepacietību gaidu jauno brīnumu no Microsoft kā arī lūkojos uz Operas pusi, bet kā vienam tā otram ir savi trūkumi un pagaidām palieku uzticīgs Firefoxam. Nedaudz patestējot jauno Operas 9tās versijas betiņu, konstatēju, ka šis pārlūks arī ēd atmiņu un nav nemaz tāds jēriņš kādu to mālē karstasinīgie Operas lietotāji.

Jebkurā gadījumā mani interesēja konkrēti skaitļi – Firefox un Opera salīdzinājums, lai saprastu kura puse vairāk muld. Šī iemesla pēc veicu nelielu testiņu, kas ir pat ļoti subjektīvs, jo pārlūki nav vienādās pozīcijās – Firefox ir sabāzts un pārbāzts ar paplašinājumiem un ir tādā stadijā kādā es to ikdienā lietoju, bet Opera ir tikko svaigi uzlikta. Vienkārši Firefox es gribu lietot ar tām visām iespējām un mani interesē kā tas uzvedās ar konkrētām priekšrocībām un trūkumiem pretstatā Operai, tādu kādu es to lietoju testiem. Diemžēl es nezinu vai Operai ir pieejama līdzīga paplašinājumu sistēma kāda tā ir Firefoxam, domāju ka nē. Tāpēc uzskatu, ka nav jēgas testēt Firefox “pliku”, ja tādu to nekad nelietoju. Cenšos būt godīgs vismaz pret sevi.

Testēju ļoti vienkārši – atvēru abus pārlūkus ar atvērtu vienu cilni (tabu), tad vēru vaļā pa vienai lapai, pēc tam janu cilni un jaunu lapu, klikšķināju uz bildēm, izlecošiem logiem, nosūtīju formas utt. Katru darbību veicu paralēli uz abiem pārlūkiem. Rezultātā pārliecinājos par faktu, ka Opera joprojām labāk tiek galā ar atmiņu un dažos gadījumos ātrāk ielādē kādu lapu. Sistēmu gan pagaidām neizkodu, bet uzvedība ir interesanta. Tiem, kas vēlēsies atkārtot testus jeb mēģinās tos izveikt daudz objektīvāk, varu pateikt, ka interesantākā uzvedība parādās pie 50MiB, kas laikam ir tā, ko būsi nodefinējis pārlūka konfigurācijā kā atmiņas apjoms ar kuru pārlūks drīkst operēt.

Man, protams, izdevās sasniegt rezultātus, kad Opera pārsita Firefox savā rijīgumā, bet tajā pašā laikā, pēc pāris darbībām vai arī sasniedzot noteiktu atmiņas latiņu, Opera veiksmīgi atbrīvoja operatīvo atmiņu, iemetot to virtuālajā, Firefox darīja to pašu tikai daudz gausāk. Tendence bija tāda, ka Opera praktiski visu laiku bija līdere virtuālās atmiņas piedzīšanā, bet Firefoxam garšoja operatīvā. Tajā pašā laikā neslēpšu, ka Opera man šķita daudz vieglāka un atsaucīgāka nekā Firefox – radīja ilūziju, ka ēd mazāk atmiņas.

Sākumā es gribēju aprakstīt katru darbību, bet, tad sapratu, ka nav vērts, jo tāpat to neviens nenovērtēs un kāds klauns vēl pateiks cik labi es protu darboties ar Photoshop. ;) Tāpēc saliku ekrānuzņēmumus hronoloģiskā secībā vienā logā – starta pozīcija ir pašā augšā un tālāk uz leju ar sarkano līniju ir atdalīts katrs nākamais posms. Kaut kādas noteiktas sistēmas nav, ekrānuzņēmumus taisīju pēc “izjūtām” – atvēru pāris lapiņas, bildītes, lodziņus utt. un hops.

FF vs Opera

Operas fani mani noēdīs, jo es atļāvos tādu greznību un pārtraucu eksperimentēt posmā, kur Opera ir uzbarojusies ne pa jokam. Atzīstos – tas ir ar nolūku darīts. Cilvēki forumos šito bildi izvazās un runās par to. Tā kā liela daļa no viņiem nebūs lasījuši tekstu, tad panesīsies “fleims”. Tas tā arī ir domāts. Patiesībā pēc pēdējā posma Opera smuki atbrīvoja operatīvo atmiņu un sadzina to virtuālajā, bet Firefox uzbarojās. Nopietnākiem testiem ir nepieciešama nopietnāka pieeja, bet viens ir skaidrs, ka Firefox ir lielas problēmas ar atmiņas pārvaldīšanu un tur vēl ir liels darbs priekšā, bet visādi citādi joprojām mans noklusētais pārlūks. Cerot uz labākiem laikiem…

Papildināts
Līdzīgs eksperiments par tēmu ir atrodams pie cu cibā.

Mēs neatbalstām vietējos reketierus un matricas pērkam citur

Lūk kāds skaļš virsraksts sanāca. Sasāpējis vai zinies. Pirms kāda laika rakstīju par kārtējo idiotismu, ko pieņēma mūsu valdība, apliekot ar nesamērīgi lielu nodokli datu nesējus, tādejādi lobējot kādu personu intereses, kas nebūt nebija autori.

Tā kā tur всё схвачено, tad nav jēgas iespringt, jo, ja ne demagoģijas ministre, tad radošā inteliģence noliks visus taisnības cīnītājus pie vietas – ibo nelien, kur tev neprasa, te cilvēki biznesu taisa. Kamēr vieni vārās, mums, tiem, kuriem tas bizness it kā būtu jābaro, ir jāizmanto matricu ceļi, kas ved uz dažādām Eiropas valstīm. Par vienu no tādiem es pirms kāda laika uzzināju zābaku lapā – tur bija izlikts baneris un veda uz saulaino Igauniju – DVD media (papildināts: Uzmanību! Pagaidām neiesaku tur neko pasūtīt, jo izskatās, ka mans pasūtījums, kam vajadzēja būt klāt jau “rīt” ir uz nedēļu aizkavējies?).

Šodien, klaiņojot pa vietējiem blogiem, uzskrēju vienam ierakstam, kura komentāros paspīd pozitīvas atsauksmes par karsto puišu piedāvāto alternatīvu. Tā kā pats jau kopš reketieru nodokļa stāšanās spēkā neesmu nopircis nevienu matricu (vismaz neatceros), tad vecie krājumi ir izbeigušies un ir doma veikt pasūtījumu no karstajiem puišiem. Gan tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī principa pēc, lai ieriebtu demagoģijas minsitrei un visiem tiem idiotiem, kas dzen kapā savus tautiešus.

Nedaudz par Flock

Jau labu laiku tīmeklī ir lasāma informācija par kaut kādu mistisku Flock. Projekta autori izplata informāciju, ka tas mazais nezvērs grasās apgriezt kājām gaisā esošo situāciju pārlūku tirgū un izkonkurēt šī brīža līderi mega pārlūku Internet Explorer un tam sekojošo Mozilla Firefox. Tajā pašā laikā ir skaidri zināms, ka Flock ir bāzēts uz pēdējām Firefox Beta versijām. Agrāk es par Flock negribēju rakstīt, jo man šķita, ka vēl nav pienācis laiks. Manuprāt diezgan sakarīgs skaidrojums tai visai padarīšanai ir atrodams šajā ierakstā – Flock, Firefox and open source. Iesaku izlasīt tiem, kas grib būt lietas krusā par Flock. No šodienas ir pieejama arī pirmā publiskā versija, ko var atrast flock developer lapā. Sīkāk par relīzi.

LocaleDB

Nejauši uzklīdu LocaleDB, kas ir LAKA veidotā terminu datu bāze. Ja nemaldos, tad pirms gada par tādas izveidi lasīju LAKAs listē. Fiška ir tāda, ka tur var ne tikai atrast datubāzē esošos tulkojumus, bet arī aktīvi piedalīties diskusijās un aizstāvēt savu viedokli par izvēlētā tulkojuma pareizību. Pasākums nedaudz iebremzē un vēl nav līdz galam pieslīpēts.

ES piedāvā likvidēt pēdējās ražotnes Latvijā

To, ko nepaveica mūsu pašu izsaimniekotāji paveiks ES saimnieki. Latvijā jau tā uz pirkstiem var saskaitīt uzņēmumus, kas vispār kaut ko ražo, bet likvidējot tos dažus uzņēmumus mēs kļūstam par vergiem, kas pat sev iztiku nespēs saražot. Rakstā par cukurfabrikām pat muļķim būs skaidrs, ka rūpnīcas nebūs spējīgas maksāt 5 miljonus gadā par to, ka tās vēl strādā, ja iepriekš gada peļņa ir bijusi tikai 2.5 miljoni latu. Ņemot vērā mūsu valdības mazspēju, nav ne mazāko šaubu, ka rūpnīcas tiks izputinātas un zemnieki varēs nošauties, jo pie dotācijām tāpat viņi netiks un kredītus nespēs atdot. Ko dara cilvēki, kas ir iedzīti stūrīti?

Ikauņi mums ieliek

Kamēr mūsējie plāno paaugstināt akcīzes nodokli sisadminu, programmētāju un vispār mūsu nacionālajam dzēriemam alum, lai sadārdzināt gala produkta cenu un tuvinātos jevropas līmenim, tikmēr karstie ikauņu puiši plāno ieviest WiMax visā Tallinas teritorijā un daudzviet to piedāvāt arī bez maksas.

Šobrīd akcīzes nodoklis alum ir 1,22 lati par alkohola tilpumprocentu uz simt litriem, t.i., alum, kam parasti ir pieci procenti alkohola saturs, iznāk 6,1 lats uz simt litriem. Valdība pagājušajā nedēļā akceptēja grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz alum nodokli palielināt par astoņiem santīmiem – 1,3 latiem uz simt litriem.

Runājot par WiMax, kaut kad nesen biju uzskrējis kādai lapelei, kur bija rakstīts, ka pie mums WiMax pieslēgums izmaksā kaut kur ap 60ls/mēnesī. Līdzīgs kā tas bija agrāk ar DSL, kas sākumā arī bija pieejams uzņēmumiem un tikai pēc pāris gadiem to varēja atļauties arī privātie. Starp citu, interesanta teiksma par bezvadu tīkliem PDF formātā. Ja kādu interesē mūsu bāleliņu plāni uz tuvākajiem trim gadiem, tad var palasīt Platjoslas attīstības stratēģiju (DOC) vai arī caur googli HTML formātā. Interesanti, kas būs ar Triatel jauno bezvadu pieslēgumu.

Latvijā par platjoslas piekļuvi valsts investīciju un atbalsta piesaistei ir mērķtiecīgi atzīt piekļuvi, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

Pēc visa šitā man šķiet, ka mūs pilnīgi droši varēs saukt par bremzēm.

Apollo portāla pirmais rīts ar jauno seju

Vakar ap nakti notika Apollo portāla sejas maiņa, cikos tas bija es nezinu, jo pavisam aizmirsu par to pasākumu tā kā aizrautīgi spēlēju Age of Empires III. Neko neteikšu šajā sakarā, jo vēl neesmu īsti sapratis, kas ir noticis, saistībā ar portālu, ne spēli – tur es ņemos ar kampaņām. :) Sapratu vienīgi to, ka bija nepieciešamas nelielas izmaiņas savā eksperimentā ar apollo pielāgošanu savām vajadzībām. LongT un JanisL norādīja uz kontaktinformāciju, kas ir atrodama Apollo kājelē. Vai nu Lattelekom ir ticis pie jauniem kontaktiem vai arī kāds tur var sākt ieziepēties.