Datu nesēju likums

Es, protams, saprotu, ka Orkāna nodarītie postījumi ir ļoti aktuāla un svarīga tēma.
Par to būtu jāraksta un jāinformē sabiedrība, jo postījumi ir acīmredzami un zaudējumi taustāmi.

Bet atstāt novārtā ziņu par valsts kases izputināšanu, IT nozares graušanu un patērētāju interešu neievērošanu kā arī visas saprātīgi domājošās sabiedrības daļas ignorēšanu ar nemākulīgi vai arī tendenciozi un ar aprēķinu pieņemtiem likumiem, manuprāt, ir negodīgi pret mani kā šīs valsts pilsoni. Velns parāvis! Es taču maksāju nodokļus ne jau tāpēc, lai valdībā turētu šādus cilvēkus, kas nav spējīgi pat loģiski domāt.

Par ko es te satraucos? Par lielāko pagājušā gada Kultūras ministrijas un AKKA/LAA afēru – Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, sadales un izmaksas kārtību”. Ja pirms pusgada mēs tikai pieņēmumu līmenī spriedelējām par iespējamiem zaudējumiem, korupciju un drakonisko nodokļu iespaidā radīto datu nesēju melno tirgu, tad šodien tie jau ir reāli fakti.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija ir uzrakstījusi atklāto vēstuli kurā pa punktiem var izlasīt par tiem zaudējumiem, kas ir radušies un joprojām tiek radīti pateicoties šo noteikumu izmaiņām.

Es vairāk neatceros kā toreiz argumentēja šos apsurdos noteikumus kultūras ministre
Helēna Demakova (paldies Jums Tautas partijas atbalstītāji), bet jau šobrīd mēs varam operēt ar reāliem skaitļiem, ko ir sagatavojuši LITTA speciālisti un izdarīt secinājumus par to – kuram bija *lielāka* taisnība.

Var jau pieļaut domu, ka kultūras ministre gribēja ieziepēties ES un tāpat kā citas ministrijas izdarīt kaut ko *labu*, lai iepatiktos ES amatpersonām un tās piešķirtu papildus līdzekļus no lielās siles, bet kārtējo reizi, tāpat kā daudzām citām amatpersonām, sanāca konkrēti ieberzties un uztaisīt *nelielu* robiņu Latvijas kasē.

Kā pa miglu atceros, ka viena no atrunām bija jau ierastā – tā dara visā Eiropā. Bet tā kā mūsējie ir krutāki, jo padomju laikos parasti pārpildījām normu, tad varam arī pārspēt Eiropu nevis nodokļu iekasēšanas ziņā, bet gan to lielumā.

Lietuvā autoratlīdzība ir 6% no iepirkšanas cenas, Čehijā 4%,  Grieķijā 6%, Polijā 3%, Slovākijā 6%. Latvijā noteiktā nesēju  atlīdzība ir *16,7–33,4 reizes* augstāka un faktiski sasniedz 110–150% no iepirkuma cenām.

Tikai pilnīgs idiots varēs apgalvot, ka 150% nodoklis veicinās nodokļu iekasēšanu. Mēs nedzīvojam mežā un tirgus apstākļos visu nosaka nauda. Arī šis nebija izņēmuma gadījums un kā jau iepriekš paredzējām – izveidojās datu nesēju melnais tirgus – cilvēki joprojām turpina rakstīt matricas, bet Latvijas kasē nauda vairs neienāk, jo legāli ir jāmaksā diviem – AKKA/LAA un valstij vai arī tik pat legāli var maksāt kādai citai valstij un nemaksāt
AKKA/LAA. Tikai par vienu no datu nesēju veidiem kāposts, kas nonāk AKKA/LAA ķepās viena gada laikā varētu sasniegt gandrīz 1 miljonu mūsu sūri grūti nopelnīto latu.

Pašreizējais CD-R/CD-RW gada patēriņš Latvijā ir apmēram 8 400 000 gab. (vairumtirdzniecības ekspertu novērtējums). Autoratlīdzība tikai par šo vienu datu nesēju veidu ir: 8 400 000 x 0,11= Ls 924 000.

Sabiedrības domāt spējīgā daļa, atšķirībā no valdībā sēdošām personām, prot skaitīt naudu, jo parastam mirstīgām tā ir jānopelna nevis jāatsēž, izdara secinājumus un izvēlas nedaudz grūtāko ceļu, bet ekonomiski izdevīgāko un iegādājas preces no izdevīgākiem piegādātājiem – melnais tirgus. Valdība varētu lepoties ar šādu tautu, kas pieņem sev izdevīgus lēmumus. Lai gan iespējams, ka es esmu pārāk naivs un valdībā sēdošie arī pieņem *sev* izdevīgus lēmumus. Pietiks lirikas, te būs pliki fakti.

Mēneša CD-R/RW patēriņš Latvijā ir apmēram 700 000 gab. Latvijā pārdotais apjoms, par kuru tiek samaksāta nesēju nodeva, ir apmēram 150 000 gab. Tātad augstās autoratlīdzības dēļ 550 000 gab. tiek nopirkti ārpus Latvijas vai ievesti nelegāli un valsts par tiem PVN un ienākumu nodokli nesaņem. Valsts tā rezultātā gadā zaudē apmēram Ls 600 000–700 000 (aprēķinā ņemts vērā PVN un ienākumu nodoklis).

Mūsu bagātajai valstij 600 – 700 tūkstoši tāds spļāviens jūrā vien ir. Galvenais, ka AKKA/LAA ir paēdusi un autoriem kaut kas atlec. Par nodokļiem domāsim, kad vietējie IT industrijas dalībnieki būs pilnībā izputējuši.
Vismaz būs iemesls paņemt jaunus kredītus – potenciāls taču mūsu valstī ir liels.

Man jau šķiet, ka viens Tautaspartijnieks, mūsu šī brīža Ministru prezidents,
Aigars Kalvītis, nepametīs nelaimē vai vismaz grūtībās nonākušo otru tautaspartijnieci un šo mazo, pat varētu teikt mūsu valstij tik nebūtisko likumu neaiztiks vēl kādu gadu – kāposts ta nāk.

Ar LITTA atklāto vēstuli var iepazīties viņu mājas lapā vai arī tepat podā.

Jā, man tagad palika vieglāk, jo es izbļāvu savu sāpi par to apsudru, kas notiek tepat…

Sūdainas dakšas rokās un ejam bakstīt kangarus! :D

P.S.

Daudzas saites vairs nestrādā.

6 thoughts on “Datu nesēju likums

  1. Pingback: CD šodien paliek 25 gadi » Latvijas interneta pods

  2. Pingback: AKKA/LAA meklē jaunus datu nesēju nodokļa upurus | Pods.lv

  3. Pingback: Joprojām galīgi garām — dabas.untu.ms

  4. Pingback: Kā nemaksāt nodevas parazītiem no AKKA/LAA | Pods.lv

  5. Normunds Mazurs

    Es kā autors esmu diskriminēts.
    Saskaņā ar cilvēktiesībām nevienam nav tiesību mani piespiest iestāties kādā organizācijā.
    Bet tas notiek, ja es gribu saņemt savu autoratlīdzības daļu no datu nesēju pārdošanas ienākumiem – man ir jāiestājas AKKA/LAA.
    Man jau pirms kāda laika radās vēlme vērsties ST.
    Laikam to tik tiešām darīšu pēc tam, kad beigsies viss šis tracis ar pensiju un pabalstu apciršanu, jo ST pašlaik ir ļoti noslogota.

    Patīk: Thumb up 0 Thumb down 0

    Reply
  6. Pingback: Parazīti tikuši līdz USB flash (zibatmiņām) kartēm | Pods.lv

Leave a Reply

Your email address will not be published.

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>